cellardoor -

01:53 pm: tas Apolinēra citāts - "Es esmu dzīvojis kā bez prāta un palaidis laiku vējā" - nav jau protams nekas tik īpašs lai citētu, bet, nu tā, diezgan ikonisks izteiciens, tāds it kā neaktuāls un vienkāršs, bet katrā ziņā es gribēju zināt, ko var panākt, ja "dzīvo kā bez prāta un palaiž laiku vējā". nevis tā, ka piepeši atjēdzas - oiyomayo - bet ja nolemj tā dzīvot. vai tā ir brīvības sajūta? vai arī gluži pretēji - vēl lielāka verdzība, un katra racionāla un mietpilsoniska darbība izraisa sāpes un nožēlu, līdzīgi kā morālās paģiras? vai kādam no jums ir šāds uzstādījums?

4 komentāri - es visu tāpat jau zinu

Comments

From:	skuka
Date:	February 26th, 2006 - 02:24 pm

vovo, sāpes un nožēla

(Link)

racionālas un mietpilsoniskas darbības pretstats jau nav "laika palaišana vējā" un otrādi. viss atkarīgs no tā, ko tu uzskati par vējā palaistu laiku - racionālo, to, kas pavadīts, piemēram, mācoties, iekārtojoties dzīvē, tiri piri, vai arī to, kas pavadīts dzerot, ceļojot, mīlējot un šķērdējot.
bēdīgi, bet sāpes un nožēlu, acīmredzot, izraisa gan laika palaišana, gan laika izmantošana, jo, vienādiņ, līdz ko tu sāc domāt par savu laiku un to, ko ar viņu dari vai esi izdarījis, uzmāksies šaubas, vai tieši to vajag/vajadzēja darīt?
tā ka domāšanā vien viss tas ļaunums, un tā skaisti, bez sāpēm un nožēlas spēj dzīvot tikai tie, kuri neaizdomājas par to, kā dzīvo.

(Reply to this)