atmiņas par domām

racionālas un mietpilsoniskas darbības pretstats jau nav "laika palaišana vējā" un otrādi. viss atkarīgs no tā, ko tu uzskati par vējā palaistu laiku - racionālo, to, kas pavadīts, piemēram, mācoties, iekārtojoties dzīvē, tiri piri, vai arī to, kas pavadīts dzerot, ceļojot, mīlējot un šķērdējot.
bēdīgi, bet sāpes un nožēlu, acīmredzot, izraisa gan laika palaišana, gan laika izmantošana, jo, vienādiņ, līdz ko tu sāc domāt par savu laiku un to, ko ar viņu dari vai esi izdarījis, uzmāksies šaubas, vai tieši to vajag/vajadzēja darīt?
tā ka domāšanā vien viss tas ļaunums, un tā skaisti, bez sāpēm un nožēlas spēj dzīvot tikai tie, kuri neaizdomājas par to, kā dzīvo.

(Reply to this)