atmiņas par domām

nu vienmēr jau jābūt kādam, kurš atnāk un atsēdina atpakaļ uz zemes :) man tika tas prieks un laime braukāt ciemos pie kāda mana un tējas draudziņa, kurš zagrjanul tajā iestādē aiz ulbrokas, kur laiks tiek rēķināts pilnīgi citādi, un kur retais saņemas vispār braukt ciemos. tāpēc tieši šajā žurnālā tāda "romantiskā sapņošana" izskatās tik ironiski :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man arī viens tuvs paziņa pavadīja tur ilgu laiku. bet tā gribēšana "uz sanatoriju", "karā", "cietumā" u.t.t ir tāds vispārpieņmts jau aizbēgšanas simbols ar visu tur slēpto absurdu un ironiju

(Reply to this) (Parent)