atmiņas par domām

vēlies teikt, ka tik drausmīgs naids pret sevi, savu ģimeni un pasauli vispār rodas tikai neticības rezultātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domāju, ka jā. jelkādas ticības tam, ka "viss būs labi" un "jābūt labam". un sapratnes, kas ir labs, kas ļauns, kas ved uz labu, kas - uz sliktu.
nav obligāti Dievs, Dievs ir kā ultimatīvais šajā visā.

(Reply to this) (Parent)

pārsvarā jau visiem cilvēkiem ir kaut kāda sapratne par gaišo pusi, bet, ja ir kādas bērnības traumas vai psihologjiski sapisieni vai bēdīgi piedzīvojumi, to kursu var pazaudēt, un tavs ievainotais, sakropļotais ES kļūst par ultimatīvo atskaites punktu. tā ceļas viss ļaunais, ko cilvēki dara viens otram.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir ļoti kruts points, jā
nu bet man arī ir bijuši ļoti spēcīgi gan bērnības, gan pieaugušās dzīves sapisieni, un es esmu iemācījies tos piedot un aizmirst
varbūt viss ir atkarīgs tikai no konkrētiem cilvēkiem?

(Reply to this) (Parent)