atmiņas par domām

pats Lūiss neatstāj sevi-saprotoša-rakstītāja iespaidu.

(Reply to this) (Thread)

kādā ziņā tieši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, te butu vieta garai un argumentētai atbildei, atsaucoties uz tekstu vietām...
no Mere Christianity man bija sajūta, ka viņš galīgi nesaprot (vai negrib saprast) dažas svarīgas un būtībā nemaināmas lietas par cilvēku. viņa apgalvojums, ka Freida mācība ir pretrunā ar kristietību, man šķiet, pauž neizglītotību un nevēlēšanos izglītoties (viņam, kā minimums, vajadzētu paskaidrot, ko viņš saprot ar "Freida mācību"). Tajā pašā grāmatā uzsvars uz "iemācies mīlēt sevi" arī ir slidens.

Es atvainojos par piemēru, bet iedomāsimies situāciju:
pie Lūisa atnāk jauns katoļu puisis, kas vēlas laulāties ar mīļoto katoļu meiteni un saka: es lūdzos caurām dienām un cenšos, cik vien varu, sevi mīlēt, bet man ir šādas problēmas: a) man visa seja ir pumpās un tāpēc es sev riebjos; b) lai kā es mazgājos, man ļoti smird kājas, tāpēc es kautrējos sabiedrībā novilkt apavus; b) es baidos, ka man kāzu naktī varētu būt problēma ar erekciju.

Man it nemaz nav pārliecības, ka Lūiss šādam puisis dotu *vienīgo pareizo atbildi*, konkrēti: šīs ir Ļoti Svarīgas problēmas, kurām nav nekāda sakara ar kristietību; tās ir jārisina ar nozares profesionāļu palīdzību; un tavs pienākums pret topošo sievu un arī pret sevi ir tās risināt, nevis uzskatīt par grēcīgā ķermeņa izpausmēm, kuras sievai vajadzētu mīlēt, jo tuvākais ir jāmīl ar visiem tā trūkumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā piemērā minētā situācija, tā nav tikai Lūisa problēma, bet kristietības specifika. es iedomājos, ko darītu mani mācītāji - viņi vispirms izņirgtu, un pēc tam sūtītu pie ārsta: "baznīca nav pūšļotāju midzenis, ej pie ārsta".
kristietība sniedz maz padomu reālajai dzīvei un pati to arī paskaidro: "Dievam kas Dievam piederas un ķeizaram kas ķeizaram piederas". Atšķirībā no austrumu reliģijām, kas māca visus savus aspektus integrēt, pumpas ir no sliktām domām.
Manuprāt, Lūiss (ja esi lasījis, piemēram, skrūvšņores vēstules vai lielo izšķiršanos) kristietības vēsts integrēšanā sadzīviskās, psiholoģiskās situācijās ir veicis milzīgu kvalitatīvu lēcienu, lielāko pēc Lutera "katehisma". Viņu vajadzētu iecelt svēto kārtā. Viss tas, ko viņš saka par to, kā cilvēki mēdz cits ar citu manipulēt un iežēlināt, kā atklāj visu to, kas darās cilvēka galvā sēžot baznīcā, un to, kā mīlestība pret otru cilvēku var būt savtīga un iznīcinoša, kamēr no malas tā izskatās pašaizliedzīga un svēta. viņš ir ļoti smalks. Vienkārši Kristietību neesmu lasījusi.

(Reply to this) (Parent)