atmiņas par domām

teja @ 12:38 pm: Tā piemērā minētā situācija, tā nav tikai Lūisa problēma, bet kristietības specifika. es iedomājos, ko darītu mani mācītāji - viņi vispirms izņirgtu, un pēc tam sūtītu pie ārsta: "baznīca nav pūšļotāju midzenis, ej pie ārsta".
kristietība sniedz maz padomu reālajai dzīvei un pati to arī paskaidro: "Dievam kas Dievam piederas un ķeizaram kas ķeizaram piederas". Atšķirībā no austrumu reliģijām, kas māca visus savus aspektus integrēt, pumpas ir no sliktām domām.
Manuprāt, Lūiss (ja esi lasījis, piemēram, skrūvšņores vēstules vai lielo izšķiršanos) kristietības vēsts integrēšanā sadzīviskās, psiholoģiskās situācijās ir veicis milzīgu kvalitatīvu lēcienu, lielāko pēc Lutera "katehisma". Viņu vajadzētu iecelt svēto kārtā. Viss tas, ko viņš saka par to, kā cilvēki mēdz cits ar citu manipulēt un iežēlināt, kā atklāj visu to, kas darās cilvēka galvā sēžot baznīcā, un to, kā mīlestība pret otru cilvēku var būt savtīga un iznīcinoša, kamēr no malas tā izskatās pašaizliedzīga un svēta. viņš ir ļoti smalks. Vienkārši Kristietību neesmu lasījusi.