atmiņas par domām

It kā izklausās baigi labi, bet tomēr kaut kas nav. Tad sanāk, ka tajā mirklī, kad cilvēks ar tiem hobijiem sāk pelnīt naudu, hobijs pārvēršas par darbu un viņam vai viņai vajadzētu sākt sevi ierobežot, ja? Nu, labi - kaut kas uz to pusi jau arī notiek. Bet, ko tas dod? Tātad nevajag darba laikā nodarboties ar to, kas nenes naudu? Varbūt, ja atzinību un arī iespēju pašizpausties uzskata par naudas ekvivalentu, tad es šo formulu saprotu, bet....vispār...nu un tad, ka putrā:) Es tomēr domāju, ka šis ideālas dzīves modelis visiem neder.

(Reply to this)