Nekas ir ļoti stiprs: pietiekami stiprs, lai izniekotu cilvēka dzīves labākos gadus nevis saldos grēkos, bet ar domām, kas drūmi šaudās ap šo nezin ko un nezin kāpēc, ieslīgstot dīvainībās un tik sīkos apmierinājumos, ka cilvēks tos gandrīz nemana, bungādams ar pirkstiem pa galdu un šūpodams kājas, svilpodams meldiņus, kuri viņam nemaz nepatīk vai klaiņojot pa garu, tumšu nomoda sapņu labirintu.
(no k.s.lūiss "skrūvšņores vēstules")
es esmu aizmidzis pie televizora un nevaru pamosties
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
identitātes krīze spoguļojas katrā eglīšu rotājumā ar gludu virsmu, līdz ar to nav vērts atkārtoties. tie (atspulgi), protams, ir klaji un bieži vien situatīvi meli, jo svētki nav obligāti. tāpēc vienošanās kopīgā paraudāšanā no es uz mums, no mums uz augšu ir vēl jo traģikomiskāka par maldīšanos vienatnē, personīgā "nekā" labirintos. tas ir kā censties pārlekt pāri tur, kur vajadzētu pārpeldēt, vai vislabāk ienirt.
|
es gribētu redzēt kā tu guli pie televizora