atmiņas par domām

garamgajejs @ 03:54 pm: identitātes krīze spoguļojas katrā eglīšu rotājumā ar gludu virsmu, līdz ar to nav vērts atkārtoties. tie (atspulgi), protams, ir klaji un bieži vien situatīvi meli, jo svētki nav obligāti. tāpēc vienošanās kopīgā paraudāšanā no es uz mums, no mums uz augšu ir vēl jo traģikomiskāka par maldīšanos vienatnē, personīgā "nekā" labirintos. tas ir kā censties pārlekt pāri tur, kur vajadzētu pārpeldēt, vai vislabāk ienirt.