atmiņas par domām

atšķirība starp šo meiteni un Kurtu Fridrihsonu ir tāda, ka viņa ironiski sarauktu degunu, redzot Kurta Fridrihsona bildes, kurās bez krāsu un laukumu spēlēm saskatāms arī mauriņš, debesis, un, nedod Dievs, namiņš. "jā, forši, bet tam ir drīzāk vēsturiska vērtība" viņa teiktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau ar itkā normāli jaunam māksliniekam un viņi jau neapzinās, ka arī viņu darinājumi pamazām, bet nenovēršami kļūst par vēsturi.faktiski jau bezpriekšmetiskums, abstrakcija ir diezgan "ar bārdu", ja to uzlūko kā kautkādu vērtību filtru..
pārsteidz kas cits- ja tā nav uzspēle, kas slēpj nedrošību, - pārliecība, ka viss, ko esi saradījis ir labāks tāpēc vien, ka jaunāks.
bet - jautājums, kuru- armenu vai "vāciešus"- gribētu pie sevis ciemos, laikam atkrīt automātiski kā lieks.
Tu tik nepārvācojies tur, lūdzama un arī armenam neļauj.

(Reply to this) (Parent)