atmiņas par domām

Nav slikti tie zīmējumi un man tie atgādina Kurtu Fridrihsonu, piemēram. nu bet nekā jau tik šausmīgi nekur neredzēta tur nav, tāpat kā tai keramikā un fotogrāfijā.
Bet tāda bļodošanās un cepšana kamēr kāds tev dzied ir stulba, manuprāt, un izsktās, ka tas tiek darīts tāpēc ka obligāti jāparāda, ka nepatīk, citādi vēl kāds padomās, ka patīk..
Tas tā- no malas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot tas tev, austrumeiropietim tā liekas - stulbi necienīt uzstāšanos (sarunājās viņas tā laikā arī skaļā balsī), un tas tikai mums liekas, ka nesmuki atnākt uz dzimšanas dienas pārtiju tukšām rokām un pat nepaspiest jubilāram roku, viņiem tas viss ir pilnīgi easy. turpretī armens tā satraucās, ka viņam nav dāvanas, ka nolaida savu rupjāko matu, to pavērsis pats pret sevi.

(Reply to this) (Parent)

atšķirība starp šo meiteni un Kurtu Fridrihsonu ir tāda, ka viņa ironiski sarauktu degunu, redzot Kurta Fridrihsona bildes, kurās bez krāsu un laukumu spēlēm saskatāms arī mauriņš, debesis, un, nedod Dievs, namiņš. "jā, forši, bet tam ir drīzāk vēsturiska vērtība" viņa teiktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau ar itkā normāli jaunam māksliniekam un viņi jau neapzinās, ka arī viņu darinājumi pamazām, bet nenovēršami kļūst par vēsturi.faktiski jau bezpriekšmetiskums, abstrakcija ir diezgan "ar bārdu", ja to uzlūko kā kautkādu vērtību filtru..
pārsteidz kas cits- ja tā nav uzspēle, kas slēpj nedrošību, - pārliecība, ka viss, ko esi saradījis ir labāks tāpēc vien, ka jaunāks.
bet - jautājums, kuru- armenu vai "vāciešus"- gribētu pie sevis ciemos, laikam atkrīt automātiski kā lieks.
Tu tik nepārvācojies tur, lūdzama un arī armenam neļauj.

(Reply to this) (Parent)