atmiņas par domām

man par šādu tendenci ir sava versija, bet apnicis jau ar šitiem idiotiskajiem skaidrojumiem, neredzu to funkcionalitāti, bet par skaistumu vispār tur nav vērts runāt (es par skaidrojumiem). bet ja tevi ļoti interesē, es varu izteikties, lai gan domāju, ka šeit viss ir pat zaķim skaidrs.

(Reply to this) (Thread)

nē, nu tu pasaki gan, kāpēc cilvēki tik ļoti labprāt metas uz galvas klišejās, piedalās visur, kur viņiem ir izdevība atkārtot vecus jokus un pārmalt vecas paradigmas, bet kaut ko oriģinālu un smalku vienkārši ignorē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir vienkāršā versija un ir sarežģītā. Nu mazliet sarežģītā. Vienkāršā versija - cilvēkiem patīk viss, kas atkārtojas. Cirkularitāte nomierina, rada drošības un piederības sajūtu. Gan jau ka psihologiem ir kaut kādi pētījumi par šo lietu.

Sarežģītā versija - viss ir pavisam vienkārši. Sapratnes dēļ. Tas ir, cilvēki tavu smalko un oriģinālo pavērsienu nesaprot, lai arī redz, ka tas ir smals un oriģināls, viņam rodas sajūta, ka tas ir priekš citiem. Viņi nojauš, ka tu esi baigi kruts, ja reiz spēj kaut ko tādu, viņam nesaprotamu. Iespējams, pat rodas sajūta, ka tur ir kaut kas sakrāls. Nu zini, kā, piemēram, ir ar dziesmām, kas ir valodā, ko tu nesaproti - liekas, ka tur ir nu kaut kas tāds, tāds, tāds.. Taču reaģēt uz nesaprotamo cilvēks nespēj. Jo saprot taču, ka novērtējums nav iespējams. Bet, bet, bet..! Bet brdī, kad tiek izmests kaut kāds nodeldēts un labi saprotams sūds, cilvēks sajūsmā spiedz, jo beidzot saprot. Un tad vēl tā aura, kas apņem oriģinālo un nesaprotamo autoru, liek domāt - nu jau jau šitais krutais kaut ko saka, tad sacītajam arī noteikti jābūt kaut kam krutam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, skaidrs. es jau teiktu pavisam vienkārši, bet tas nav humāni. jā, paldies.

(Reply to this) (Parent)

smalkas lietas jau tāpēc arī ir smalkas. nekas no viņām pāri nepaliks ja visiem pēkšņi savajadzēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet gribētos jau lai visa cilvēce sadodas rokās

(Reply to this) (Parent)