atmiņas par domām

aleja @ 10:43 am: Ir vienkāršā versija un ir sarežģītā. Nu mazliet sarežģītā. Vienkāršā versija - cilvēkiem patīk viss, kas atkārtojas. Cirkularitāte nomierina, rada drošības un piederības sajūtu. Gan jau ka psihologiem ir kaut kādi pētījumi par šo lietu.

Sarežģītā versija - viss ir pavisam vienkārši. Sapratnes dēļ. Tas ir, cilvēki tavu smalko un oriģinālo pavērsienu nesaprot, lai arī redz, ka tas ir smals un oriģināls, viņam rodas sajūta, ka tas ir priekš citiem. Viņi nojauš, ka tu esi baigi kruts, ja reiz spēj kaut ko tādu, viņam nesaprotamu. Iespējams, pat rodas sajūta, ka tur ir kaut kas sakrāls. Nu zini, kā, piemēram, ir ar dziesmām, kas ir valodā, ko tu nesaproti - liekas, ka tur ir nu kaut kas tāds, tāds, tāds.. Taču reaģēt uz nesaprotamo cilvēks nespēj. Jo saprot taču, ka novērtējums nav iespējams. Bet, bet, bet..! Bet brdī, kad tiek izmests kaut kāds nodeldēts un labi saprotams sūds, cilvēks sajūsmā spiedz, jo beidzot saprot. Un tad vēl tā aura, kas apņem oriģinālo un nesaprotamo autoru, liek domāt - nu jau jau šitais krutais kaut ko saka, tad sacītajam arī noteikti jābūt kaut kam krutam.