Nu tu jau arī te raksti kā dzelteno ziņu pārstāve. Pašu pētījuma autoru komentārs: "The original studies examined here offered tentative evidence; the replications we conducted offered additional, confirmatory evidence. In some cases, the replications increase confidence in the reliability of the original results; in other cases, the replications suggest that more investigation is needed to establish the validity of the original findings". Nekas netiek ne apgāzts, ne pierādīts, tiek tikai pamainīta ticamība uz vienu vai uz otru pusi. Tie 40% norāda ne tikai to, ka daudz kur ir jāpiestrādā pie atkārtojamības, pirms būt pārliecinātam par rezultāta patiesību, bet arī to, ka diezgan daudz tomēr mēs par sevi zinām. Daudz vairāk, nekā šo ierakstu lasot varētu likties. Psiholoģijas "lētajam galam", gan man pašam nav nekādas ticības, dažādiem psiholoģiskajiem testiem, piemēram, bet tos pa lielam, man šķiet, vispār rada bakalaura un maģistra studentītes, kuras knapi spēj sekmīgu atzīmi dabūt uz diploma.
Cik labi, ka tu mācies ķīmiju nevis psiholoģiju. Tu varētu izspiest pat pēc doktora grāda iegūšanas tikai to vien, kā kādu pētījumu "kā labāk būt kretīnam un pavērst jebko, ko kāds saka tā, ka viņš ir stulbs un nestāv līdzi tavam zinātniskuma līmenim".
Labi, labi, aizmirsu, ka tavus apgalvojumus nevar tirzāt, tā taču uzreiz ir noniecināšana.
"Nu tu jau arī te raksti kā dzelteno ziņu pārstāve." Tā ir tirzāšana? Es izteicu savas emocijas sakarā ar šo pētījumu. Neko es neinformēju, nekādu zinātniski pamatotu recenziju par pētījumu es nesniedzu. Padalījos emocijās, kas man ir pret psiholoģiju sakarā ar šo ciparu - 39%. Es nepretendēju uz dziļu diskusiju līmeni un zinātniskām metodēm. Tā bija brīva emociju plūsma, kas nepretendē uz to, lai to vispār kāds tirzātu pēc loģiskām metodēm. Tas, ka tev visu vajag nonivelēt uz tehnisku diskusiju, ir tavas problēmas.
Šis viens no konteksta izrautais teikums ir mans viedoklis par to, kā izklausās ja, ka paņem vienu skaitli un uz tā bāzes sāk lietas par bullšitu un ūdens liešanu saukt, kā arī secina, ka mēs par sevi zinām mazāk nekā par kvarkiem un kvazāriem. Es pateicu savas domas par tavām domām, tas arī viss. Kamdēļ uzreiz lamāties vai minēt, ka kādam ir problēmas? Tu vari teikt vai neteikt uz ko pretendē tevis rakstītais, bet atverot komentārus, tu atver iespēju izteikt dažādus viedokļus un komentārus par sevis teikto, kuriem nav obligāti jāpiemērojas tavam stilam.
Tev tiešām ir nopietnas problēmas, ja viss, ko tu vari piekomentēt cilvēkam, ko sauc par draugu, vienmēr ir pazemojošs. Varbūt izvēlies gudrākus draugus.
Viena lieta ir izteikt ironisku vai asu piezīmi par kādu domu, ideju vai izteikumu, cita ir apvainot personiskā līmenī, kā tu esi to paradusi darīt pie mazākā iemesla. Labi, es atvainojos, ka atkal jau es kādu pazemoju, kā izrādās, un tagad laikam es gribētu slēgt no savas puses šo diskusiju, jo tā ne pie kā laba neved. |