par visa pastāvošā veltīgumu - [entries|archive|friends|userinfo]
tanstaafl

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[22. Jan 2010|01:10]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]pzrk
Date:22. Janvāris 2010 - 11:17
(Link)
Skaidrs, šāda atbilde man ir pieņemama, un lielos vilcienos piekrītu. Tomēr vēlos piebilst, ka arī ne visi profesionāļi zina ko dara, ne visi rīkojas ar pietiekamu atbildību pret citu cilvēku veselību (tos gan arī vairs nevar saukt par profesionāļiem). Man ģimenē ir diplomēta ārste, kas šobrīd ir rezidents vienā bērnu slimnīcā, viņas stāsti par citiem jaunajiem ārstiem un to izglītības iegūšanas veidiem manī neveicina aklu uzticību visam, ko saka ārsta profesijas pārstāvji. Tāpat arī minētās farmācijas kompānijas, manuprāt, nav 100% ieinteresētas cilvēku veselības nodrošināšanā.

Skaidrs, ka arī sazvērestības teorijas ir jāuztver ar kritisku attieksmi. No otras puses, ir skaidrs, ka visi viedokļi nav jākritizē, un vecākiem, kuriem ir pienākums uzņemties atbildību par bērnu un pieņemt lēmumus viņa vietā, ir jāveido savs viedoklis arī tādos jautājumos, kuros viņiem nav padziļinātu zināšanu.
[User Picture]
From:[info]tanstaafl
Date:22. Janvāris 2010 - 12:14
(Link)
Par uzticēšanos ārstiem es tev lielā mērā piekrītu — patiesībā ārsti nebija gluži tie medicīnas profesionāļi, kurus es domāju. Pat ja ārsts ir izglītots un kompetents, viņa pieredze pēc noklusējuma var būt tikai nesistemātiska un balstīta uz gadījumiem; pamatotus atzinumus šajā jomā var dot tikai zinātniski pētījumi (arī zinātnieki daudzos gadījumos būs ārsti, bet skaidrības pēc lieku viņus atsevišķi) ar noteiktu metodoloģiju, pietiekamu subjektu skaitu, kontroles grupu u. tml. (un, protams, publikāciju peer-reviewed žurnālā, lai pētījums tiktu novērtēts, pārbaudīts un komentēts). Normāli būtu, ja ārsti tam sekotu līdzi un būtu starpnieki starp zinātni un pacientu.

Esmu pilnīgi par viedokļa izveidošanu (jo sevišķi, ņemot vērā, ka lēmumi šobrīd ir jāpieņem vecākiem — bet arī vispār), bet, manuprāt, vienmēr jājautā, vai informācijas avots ir kompetents izteikties par attiecīgo jautājumu un vai tam var uzticēties, vai apgalvojumu pamatā ir konkrēti pētījumi, nevis tikai teorētiska spriedelēšana, vai citu ekspertu (un pētījumu) informācija nav pretrunā ar šo informācijas avotu u. tml. Ideāli ir teksti, kas atsaucas uz konkrētām publikācijām.

Kas attiecas uz farmācijas kompānijām: tām ir motīvs pelnīt, bet no tā loģiski neizriet tas, ka to rīcība ir slikta. Citiem vārdiem sakot, tām vakcinācija var būt izdevīga, bet tas nenozīmē, ka tā ir nepareiza. Tie nav loģiski saistīti apstākļi; tikpat labi vakcinācija var būt gan izdevīga, gan pareiza.