Tāpēc, ka cilvēkam ir milzumdaudz seksuālās enerģijas, kuru novadot citur (valsts, partijas mīlēšanai), var dabūt visādus labumus. A kāds tolks no razvrata valstij ? Nu nekāds tak ;)

(Reply to this) (Thread)

Freidiski. :) Bet interesanti, vai viņi tiešām tiktāl aizdomājās?

Man kaut kā liekas, ka tas varētu būt saistīts ar indivīda personisko brīvību (arī seksuālās brīvības) kultivēšanu, kas raksturīga rietumiem un līdz ar to teorētiski atbalstāma, bet praktiski drošības labad aizkavējama. Bet tas arī tā ļoti abstrakti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, arī tas. Un tas, ka ķotkas, kas drīkst tikai "tumsā un zem deķa", ir krietni vien aktīvākas stučītājas un onkas, kas mineta vietā dabū ar rulli pa pieri ir daudz agresīvāki praporščiki un kliedzēji no tribīnes. Tas jau viens otru papildina, zin ;)

(Reply to this) (Parent)

A tu paskaties, kas viņu vadīja. Seksa dievs Staļins? Neaprakstāmi šarmantais Hruščovs? Jaunais un spraunais Brežņevs ar visu savu politbiroju? Please.

Каков поп, таков и приход*, kā saka mūsu dižā brāļu tauta.

*Kāds mācītājs, tāda arī draudze.

(Reply to this) (Thread)

Neaprakstāmi seksuāli pievilcīgais Džordžs Bušs? Viss, tu mani esi traumējis uz mūžu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es to pieskaitīšu sava mūža dižajiem sasniegumiem.

(Reply to this) (Parent)

Saprotams, ka regulē, tāpēc jau to sauc par totālitārismu, ka itin visas lietas dzīvē — ieskaitot seksu — tiek skatītas attiecīgās ideoloģijas gaismā. Ideoloģijas autori paši, kā jau senili veči, bij visnotaļ puritāniski noskaņoti, un tad nu ar visu centās pārtaisīt pēc sava prāta. Saprotams, tas, kāda interese ir tautai, jau ir cits jautājums — gan jau arī Viktorijas laikmetā bija cilvēki, kas nebūt nebij nekādi puritāņi. Bet tas, ka Padomju Savienībā vadoņu personības īpatnības būtiski iespaidoja ikdienas dzīvi — tas tak ir nenoliedzams fakts. Atcerēsimies kaut vai Hruščovu ar kukurūzu vai Andropovu ar viņa čekista tvērienu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ej nu, un kas tad šķiŗ ideologu no vadoņa? Kas pataisa Ļeņinu, kas Marksa teorijas pielāgoja Krievijai, par ideologu, bet Staļinu, kas sāka sludināt tādas pavisam jaunas lietas kā sociālisma būvēšanu vienā valstī vai teoriju divām šķirām — strādniekiem un zemniekiem, — kas pēkšņi nekaŗo savā starpā (atcerieties, Marksam visa vēsture ir šķiru cīņas vēsture) — tikai par interpretētāju? Vai Brežņevs, kas izgudroja tādas lietas kā "razvitOj sociaļizm" (ne Marksam, ne Ļeņinam nekas tāds pat sapņos nerādījās) — arī tikai interpretētājs? Vai Gorbačovs, kas bagātinājis krievu valodu ar tādiem vārdiem kā "glasnostj", "zastoj" un "perestroika" — arī tikai ideju interpretētājs? Interpretētājs, kas pats pieliek klāt savas idejas. Nu, droši vien tā var teikt, bet tad jau tikpat labi Ļeņinu var pasludināt par Marksa interpretētāju, Marksu — par Hēgeļa interpretētāju un tā ņemties tik ilgi, kamēr aizrokamies līdz grieķu natūrfilozofiem. Un arī viņus droši vien varētu pasludināt par īpaši drosmīgiem un radikāliem sengrieķu eposu interpretētājiem.

Lai gan vispār tā ir matu skaldīšana. Nav jau svarīgi, kas pelnījis saukties par ideologu un kas — par interpretētāju. Svarīgi ir tas, ka PSKP vadoņi tomēr noteica PSRS ideoloģisko kursu, neskatoties uz to, vai to izdomāja paši vai tikai interpretēja kāda cita domas. Un tikpat svarīgi ir arī tas, ka šo vadoņu personības īpatnības neizbēgami parādījās arī PSRS ideoloģiskajā kursā. Kāpēc viņiem bija tādas personības īpatnības? Nu, tas jau ir visādu spekulātīvu teoriju ziņā — sak, bērnībā tēvs sita vai netika pāri anālajai fāzei. Taču, ja gribam izskaidrot, kāpēc visa valsts darīja tā un ne citādi — tad aplam bieži "Vadonim tā patika" ir satriecoši precīzs skaidrojums.

Vai tad ne?

(Reply to this) (Parent)

Man ir first-hand ziņas, ka seksu padomju laikā (vai, būsim precīzi, vismaz daždesmit gadus) cenzēja, turklāt visai pamatīgi. Man šķiet, ka attiecīgais izteikums lika nevis noticēt, bet gan pamanīt — ne jau burtiski, ka nav vispār, bet to, ka tā tieši un no pašmērķīgas seksualitātes pozīcijām par to runāt vienkārši nav pieņemts.

Sevišķi nopietni tam neesmu pievērsusies, bet krīt acīs, ka tā uzreiz grūti nosaukt labi košus īstas seksuālas "izvirtības" piemērus — ko taču netrūkst, piemēram, tik šķietami puritāniskā Viktorijas laikmeta literatūrā.

Protams, šajā gadījumā mani īpaši interesē oficiālā pozīcija — kāpēc lai PSRS konceptuāli nepatiktu sekss? Ar ASV vai Viktorijas laikmeta Angliju vismaz skaidrs, ka reliģijas dēļ.

(Reply to this) (Parent)

sap***u prātu8 vieglāk čakarēt

Tv Arte šad tad rāda franču-vācu kopražojuma dok. filmu "Sekss PSRS" (vai tamlīdzīgi). Tur ir apskatīti visādi kreisie fenomeni: pagrīdes pornogrāfiskās multfilmas, samizdats, partijas neformālā tolerance pret prostitūciju, "inteliģences" orģijas komunālajos dzīvoklīšos, kā arī fakts, ka sievietēm jau no agra vecuma tomēr bija pieejama kontracepcija un aborti; un kopumā pausts viedoklis, ka sekss ne tikai bija, bet arī nebija no tiem sliktākajiem; un tas, ka par to skaļi nevarēja runāt, tikai piemeta papildus rozīnīti.