Manas domas par "Fifty shades of Grey".

Nu nekādi nespēju saprast, kā cilvēki var būt tik naidīgi noskaņoti, un izteikt viedokli, nemaz nelasot grāmatu. Tas mani tik ļoti tracina.
Izlasīju divas no trim grāmatām, un man patiešām patika. Joprojām nesaskatu nedz vardarbīgas attiecības, nedz izvarošu, izvarošanas fantāzijas vai kaut ko tamlīdzīgu. Manuprāt, šī grāmatu sērija ir par to, ko vēlas jebkura sieviete- kaut reizi mūžā tikt pakļauta, aizsargāta un apmierināta. Galvenajai varonei ir neskaitāmi orgasmi, viņa pati izvēlas, ko vēlas darīt seksā, kas ir pieņemami un kas nē, lai arī viņai šāda veida attiecības ir jaunums, viņai tomēr ir visa kontrole, viņai tiek atklāta pasaule, par kuru viņai nebija ne jausmas, un lasot nevaru pateikt, ka viņai nepatiktu tas, ko ar viņu dara. Plus viņa tiek aizstavēta no vīriešīem, kas vēlas viņu izmantot, kā viņas labākais draugs, kas dzerumā cenšas viņu noskūpstīt, vai arī jaunais priekšnieks, kas uzstāda ultimātu, ka viņai ar viņu jāpārguļ, ja vēlas paturēt darbu. Un nemaz nerunājot par to, ka Grejs ir miljonārs, jauns un izskatīgs.
Tiešām nesaprotu, no kurienes viss šis naids, bet droši vien katram vajag kaut ko, ko ienīst un noniecināt, vai nu visu noveļot uz slikti sarakstītu grāmatu bez sižeta, piespiedu seksuālām fantāzijām par sasiešanu, vai arī normāli funkcionēt nespējīgām attiecībām. Jebkurā gadījumā, man likās ļoti aizraujoša lasāmviela, patiešām nenožēloju, ka izlasīju, gribu redzet filmu, tikai tādēl, ka mani interesē kā viņi attēloja neskaitamās seksuālās ainas.

Rakstu šo, jo mana mīļākā autore veltīja ierakstu tieši šai grāmatai, un pirmais komentārs no jaunas meitenes, kauninot viņu par to, ka viņai, kā sievietei būtu jāzin, ka neviena sieviete nefantazē par izvarošanu, kas ir šīs grāmatas pamatā. Es pat nevaru izteikt cik ļoti man riebjas, un kaitina šādi cilvēki, kas nemaz neklausās citu viedokļos, nosoda citus, un pats briesmīgakais ir tas, ka šī jaunā meitene nemaz nav lasījusi grāmatu. Es varu saprast, ka var būt viedoklis pēc iepazīšanās ar darbu, tad var vai nu patikt vai nepatikt, bet tad viedoklis ir argumentēts, nevis balstīts uz iedomām, vai citu izteiktiem kometāriem.

"Lost inside her dirty world
No one hurts this pretty girl but her..."

Finally, when someone else is talking about their feelings I know exactly why I have felt so depressed all this time, like their feeling are exactly how I felt for so long but didn't wanted to admit it to myself. . I feel like I have lost my identity, now, here, I am just one of those people, blending in, being exactly what people expect me to be and look exactly like everyone else, maybe that's why I had to dye my hair, I had to change something about myself, just to feel like someone again, feel like myself for a change. I guess its just a thing about us, eastern Europeans, we expect to socialize with people when we go out, not just get smashed and not talk with new people. because here I cant just go to places where, supposedly, people with the same interests, in music, for example hand out, and get new friends, that's not how things work here. When someone goes drinking, there is no such thing as friendship, its either you want something from me or I want something from you. but where does- I just want to know you- is lost? that makes me feel so sad, because how can you get to know others if you just want something from them, its so much nicer to just talk, about anything with random people, and I miss that so, so, so much. Communicating without expectations about sex or drinks, just socializing because it feels right.

Tās ir dažas no šodienas pārdomām.
Biju pie ķirurga, un lai gan zināju, ka neko daudz nevaru sagaidīt, jo opcija A- viss paliek kā līdz šim, opcija B- mani operē, bet negarantē, ka būs uzlabojumi, bet tomēr asaras saskrēja acīs, kad paziņoja, ka neko daudz viņi nevar darīt un, ka es, nekad nebūšu kā citi cilvēki. Lai gan ko tur daudz uztraukties, esmu visu mūžu šādi nodzīvojusi, un nekas jau galu galā nemainās.

Ja vien es spētu vārdos izteikt, cik daudz prieka man sniedz jaunā grāmata. Tāds nieks vien ir, bet cilvēki, kas nelasa grāmatas, nekad to nesapratīs. Kā ir ilgi gaidīt un sagaidīt to, ko vēlies no visas sirds. Cik jauka ir sajūta, kad pieskaries vākiem, un tie it zīdaini mīksti, kad grāmatu gribas apskaut un nekad nelaist vaļā. Un pēc šī prieka pienāk lasīšana. lai gan man tik ļoti interesē kas notiks tālāk, trenēju gribasspēku un lasu nedaudz, lai paliek vēlākam arī, jo ko tad es iesākšu, kad grāmata būs galā. Un es nespēju noticēt, ka tā bija dāvana no viņa. Viņš manis dēļ ir darījis tik daudz, palīdzējis, kad bija grūti, uzlabojis garastāvokli ar jaukajiem vārdiem un komplimentiem, licis smaidīt dienās, kad nekam nav jēgas un zudušas visas cerības, un galu galā, viņš manis dēļ pat atceļoja uz citu valsti. Bet te jau mans ego ierunājās, un zinu, ka nekam no tā visa nav jēgas, jo starp mums nekas nav bijis un nebūs, un iespējams, tā pat ir labāk. Es tikai esmu tik neizsakāmi priecīga, ka tieši viņš man sniedza to, ko es tik ļoti vēlējos. Spīgana tagad priecājas un aizmirstību gūst vampīru memuāros. Es vispār dažreiz domāju, ka cik gan forši būtu, ja vampīri patiešām eksistētu, un nevis vampīri kā Vampire diaries vai krēslā, bet kā Annas Raisas iztēlē, tik ļoti cilvēcīgi, bet tajā pat laikā bez kripatiņas iejūtības pret citiem.

Esmu oficiāli iestajusies skolā, un tad jau redzēs kā ies, sliktākajā gadījumā, turpināšu mācības manā bezjēdzīgajā profesijā.

Vakar atsāku strādāt. Un protams, kad vairs nestudēju esmu tikusi pie perfekta studentu darba, bet nevaru sūdzēties, jo vismaz beidzot kaut kas kustās uz priekšu manā dzīvē.
Neņemot vērā šo faktu, esmu arī freelancer iepazīšanās portālā, jāatzīst, ka joprojām esmu dalītās domās par šo visu konceptu, bet pirmo reizi dzīvojot Dānijā spēšu nopelnīt naudu tikai tādēļ, ka zinu latviešu valodu. Jācer tikai, ka izdosies savākt pietiekoši daudz cilvēkus, bet ja nē, vismaz saņemšu naudu par mājaslapas tukošanu. Wūūūpwūūūp.
Vakar bija jocīga pirmā darba diena, jo pēc darba kolēģi aicināja iedzert alu, kaut kas tāds ar mani notiek pirmo reizi šeit :D
Vispār joprojam besos par iepriekšējo darba vietu, jo tik necilvēcīgos apstākļos stradāju un vēl pie tam gandrīz par velti. Ļoti ceru, ka izdosies ar advokāta palīdzību vismaz daļu naudas atgūt, lai gan pagaidām neizskatās diez ko daudzsološi, jo boss par ar advokātu atsakās runāt, like advokāts nedēļu centās ar viņu sazināties, un, kad beidzot šis pacēla klausuli, atbildēja, ka nevēlas runāt. Ņemot vērā, ka tas šādi ir kādu mēnesi, viss nonāks līdz tiesai, un tad turēšu īkšķus, lai uzvaru prāvu, jo tādā gadījumā apdrošināšana segs visus izdevumus.

Sodien pirmo reizi izmeginaju savas jaunas tarot kartis un nespeju joprojam noticet cik precizi tas attelo to, ka pasreiz jutos/ kur esmu dzive.
Viss tik precizi, sakot ar to, ka esmu iestregusi bezdarbiba, pazaudejusi materialas vertibas, respektivi naudu. ka man ir plans, bet zel atstat to, kas man ir pagatne. vel tas, ka kartis paradija, ka mana pagatne ir izmisusas sajutas, situacija, nav neviena, kas palidzetu kusteties uz prieksu. Tagadne ir tikai skumjas un neveiksmes. Nakotne nesolas but diez ko spidosa, ja truks gribasseka kaut ko mainit, bet tas jau diezgan logiski. manas bailes un ceribas- meli, viltigi cilveki, fraud(nezinu vairs ka bus latviski), bailes no ta, ka man nav talanta, prasmes, neesmu unikala. Tiesi ta es pasreiz jutos. Un tas viss tika pateikts ar kartim. Nespeju noticet. Sis tiesam bus mans jaunais hobijs. nemot vera, ka intuicija man ne tikai pieklibo, bet ir uz mirsanas gultas un ievelk pedejos elpas vilcienus pirms nomirsanas.

pedeja laika loti daudz un dazadus sapnus redzu,tadel esmu nolemusi sakt tos iemuzinat te.
Pagajuso nakt sapnoju, ka Dace uzriko man dzimsanas dienas balliti menesi ieprieksh. Ir 20. Novembris. Ierodos kaut kada dzivokli un vina man pazino, ka driz visi sanaks ciemos, bet es esmu neizpratne, kadel tik atri jasvin mana dzimsanas diena, bet vina atbild, tadel, lai es visus paspetu satikt. talak daudz neatceros, tikai to, cik loti prieciga biju, ka ari vins ir ieradies. Burviga spigana jutas ka majas, un nevelejas laist vinu prom nekad un nemuzam.
Un pats briesmigakais ir tas, ka pamostos un jutos sasoditi laba garastavokli.

Seit neesmu neko tik sen rakstijusi, ka nespeju par atcereties lietotajvardu, so divas stundas un nebeidzamu meginajumu rezultata tomet speju ielogoties. Viss tadel, ka vecais dators nomira, un visas saglabatas paroles lidz ar vinu.

Rudens man vienmer asociesies ar negativam emocijam, skumjam un berem, lai ari pagajusi sesi gadi, man joprojam pietrukst manas mammas. Biezi ari aizdomajos par tevu, jo butu jauki vinu satikt biezak neka reizi dazos gados, bet nemot vera manu pasreizejo situaciju, pat nespesu vinam neko nosutit uz Ziemassvetkiem. Ja, tatad, esmu panemusi brivu gadu no skolas, atklati sakot, man bail, ka pec si gada nespeju tur atgriezties, jo viss kas var notikt pa so laiku, un ja kaut ko pamet/atstaj novarta, tad gruti ir sakt no jauna. Bet man nebija citas izveles, esmu valstij parada parak lielu naudas summu, un man nav ne jausmas, ka spesu atmaksat, pat ja tiksu pie pilnas slodzes darba. Un protams, ka darbu atrast seit ir nereali. Pagajuso nedel biju pirmo dienu pastradat bistro ka viesmile, godigi saku, man nepatika, vieta parak maza, reali jaspraucas garam visiem, lai kaut kur tiktu, un man liekas nepieklaji, cilveki ed, bet viesmilim reali jatrauce ar grustisanos un spiesanos virsu, jo nu nav vietas, lai apgrozitos tur, ari prieksnieks tik loti nejauks un rupjsh, pienemu tadel, ka pirma diena, un japarbauda uz ko ir spejigi un cik var paciest jaunie "darbinieki",jebkura gadijuma, man tas liekas nejauki no vina puses, plus tas, ka nemaksa par pirmo dienu. Apsolija man darbu tur, bet tulit bus nedela pagajusi un nekadas zinas. Man bail atkal stradat apkalposanas sfera, jo ieprieksejais darbs mani tik loti apchakareja, ka tagad bus trauma uz visu muzu, lai ari pati vien esmu vainiga, jo esmu naiva un ticu tam, ko cilveki saka.

Vakar pirmo reizi izmeginaju Taro kartis, patiesiba velejos tas, kops man bija 12 gadi, un beidzot man tas uzdavinaja, lai ari nekad, nevienam nebiju par to ieminejusies, man liekas, ja kaut ko loti velas, tad tas agri vai velu (mana gadijuma vienmer velu) bet piepildas. Secinajums tads, ka visas manas problemas atrisinasies, vajag tikai pacietibu, un ar to man ir problemas paslaik.

Sujot helovina terpus (busu Queen of Hearts no Alises Brinumzeme) sapratu, kadel man tik loti patik sut, jo tas, tapat ka gramatu lasisana, mani aizved pavisam cita pasaule, kad nedomaju un neuztraucos par visu pec kartas.

Protams, kad notiek kaut kas slikts, tad visas dzives jomas, majas lazarete, suns pavada 4 h pie vetarsta, jo mums ir aizdomas, ka vinam iekaisums vai kaut kas tads kungi, turu ikskus, lai nav nekas nopietns, ka audzejs vai nedod dievs vezis, vai kaut kas tads.

Pagajuso nakt sapnoju loti jocigu sapni par savu bijuso, bijuso, bijuso puisi, jocigakais ir tas, ka pamodos nakts vidu sausmigi laba garstavokli, un gribeju, lai tas sapnis turpinas, ak mana stulba zemapzina. Es parak biezi aizdomajos par cilvekiem, par kuriem man nebutu jadoma.

Kas vel?! AAa, jaa, Ziemassvetkos, sava dzimsanas diena, un visos iespejamajos svetkos kas bus, gribu tikai vienu lietu- Annas Raisas jauno gramatu! ^^