21 Decembris 2014 @ 18:31
 
tantuka iedāvinātais gaišais vīns izrādījās tik salds, ka pie visas savas alkohola mīlas nevarēju to dabūt iekša. Paņēmu ķiplokspiedi, piespiedu klāt kārtīgu deva ingvera. Sanāca viena no jocīgākajām lietām, ko jeb kad esmu dzērusi (neskaitot kokteili "vienmēr pilns" - šampānietis ar olu liķieri).
Es pat teiktu, tīri garšīgi.
 
 
21 Decembris 2014 @ 17:16
Biļete uz izrādi "1984"  
Labsvakars!

Pārdodu vienu biļeti (loža pa labi, 1.vieta) uz izrādi "1984" Liepājas teātrī, 31.01.15 (sestdiena), plkst. 18:00.
Tika pirkta kā studenta biļete ( EUR 6,75) -> atdošu par 5 EUR ( vai arī par vēl mazākām naudiņām).

Sīkāka informācija rakstot uz : ceezarss (at) gmail (.) com, vai komentāros.
 
 
20 Decembris 2014 @ 23:25
 
Lai arī es neesmu cilvēks, kurš vienmēr nostājas opozīcijā, jo opozīcija, bet es sevi pārsteidzoši bieži atrodu opozīcijā, kuras viedoklis nav gluži mans. Īpaši mulsinoša bija reize, kad es aizstāvēju tradīcijas un paražas (es!!!). Un šķiet es beidzot sapratu, kur ir tā sāls. Mans viedoklis ļoti, ļoti bieži ir kaut kur pa vidu. Zelta vidusceļš ir būtisks dzīves aspekts. Un ja kāds cilvēks piedāvā viedokli, kas man liekas pārāk tālu no vidusceļa, man sanāk nostāties opozīcijā, turklāt dabonu pielietot samērā vienpusējus argumentus (proti, ja kāds pārstāv +1, bet es domāju, ka patiesība ir 0 punktā, man sanāk pielietot tikai -1 argumentus).

Muļķīgi kaut kā. Šo situāciju noteikti var uzlabot.
 
 
19 Decembris 2014 @ 19:41
Dakters brīvu dienu dos.  
Noskatījos šo te Teda runu (baismojoši iedvesmojošā izteiksmē, brīdinu). Kāda dāma (ārste) iekš ASV izdomājusi, ka ārsti varētu būt atklāti par to, kas viņi ir, ko dara un kā pelna, piemēram, kādas farmācijas kompānijas viņiem maksā. Citādi cilvēkiem ir grūti ārstam uzticēties.

[Nogurusi nopūta.] Viss ir baigi kruta un to obligāti vajag, tas pilnīgi noteikti ir arī tas, kas man pietrūkst. (Ja pasaki ko labu, tad vienmēr to visu vari sabojāt iespraužot vārdiņu "bet".) Bet. Man jau sen ar to ir par maz. Protams, ir sasodīti nozīmīgi uzzināt, ka tās zāles, kuras ārsts izraksta ir dēļ tā, ka tās ir vislabākās, nevis dēļ tā, ka ārsts pārstāv kādu konkrētu zāļu ražotāju, kurš arī maksā šim ārstam. (Vispār kādu laiku atpakaļ iekš Lv mēģināja ar šo cīnīties, varbūt kāds zin likumisko pusi apstāstīt?) Taču. Man ir arī svarīgi zināt, ka zāles, kuras ārsts izraksta, ir man arī vislabākās, nevis dēļ tā, ka ārsts ir saņēmis daudzus bukletiņus, pildspalvas, sabijis konferencēs un vārdsakot viņam ir piereklamēta pilna galva. Reklāmas darbojas. Punkts. Reklāmas darbojas arī uz ārstiem. Zāles tiek reklamētas.

Nevaru aprakstīt savu izjūtu gammu, kad pērkot zāles aptiekā, farmaceite man ieteica kādas zāles, kuras esot baigi labās, bijusi uz viņu konferenci un ko tur. Sazvērnieciski un nepamatoti varu piebilst, ka zāles, kuras galu galā nopirku bija, nepārspīlējot, 5x lētākas. Un darbojās tieši tam mērķim, kam paredzētas. Lūk, es neuzticos ārstiem, tāpēc no tiem izvairos, bet visticamāk kaitēju tikai pati sev.

Un es pat nesākšu iebraukt tēmā par interešu konfliktu, kas rodas dēļ tā, ka farmācija ir bizness. (kamōn! man tač nav jāatgādina, ka biznesa mērķis ir pelnīt? un, ka cilvēki reizēm naudas dēļ ir gatavi pievērt savas sirdsapziņas acis?) Un to, ka arvien vairāk pētījumu norāda uz fiziskās un psiholoģiskās veselības/labsajūtas saistību. Un to, ka cilvēki ir sareklamēti pilnām galvām bezatbildīgi bojāt savu veselību pēc tam lāpot to ar tabletīti.

Un to, ka viena galējība rada citas galējības. Bet vidusceļu grūti atrast, jo dabūtajai informācijai nevar uzticēties.
 
 
19 Decembris 2014 @ 15:12
mans pirmais gada MAS  
Вечной любви в самом деле не бывает. dzeru alu, ēdu pliku rupjmaizes riencientiņu (nopirku krievu veikalā) un klausos uz ausīm up. Pasaulei tik tiešām kaut kādas skrūvītes aizgājušas pa pieskari...un arī laikapstākļi tādi, ka salst ķepiņas. uz Latviju nelidošu, lidošu uz Tenerifi. man te viens tantuks, kurš ir tiešā nozīmē miljonārs, bija šodien savācis paciņu. jautājums viens:kā tikt vaļā no Stokholmas sindroma. Sestdien sēdējām ar Dž. vīru dārzā, pīpējām kāsīti un slinki vācām kopā bērnu izmētātās mantas. esmu pūce ne cīrulis, tāpēc no rītiem izmantoju visas iespējas, lai ilgāk pagulētu. mīļie, draugi, glābiet. skaistajā, romantiskajā viesnīcā, ar vannu uz balkona, kur skats aiziet perspektīva kalnos, nekas nesanāca, jo tur bija remonts. vakar pirmsgulētiešanas pastaigā pie miskastēm ieraudzīju brīnumskaistu eglīti.
 
 
19 Decembris 2014 @ 12:31
 
Vēk. Izcila pretīga jušana šobrīd. Šķiet, ka iemesli banāli. Jūtos pagurusi un gribas kādu puslīdz cilvēcisku atbalstu. Cilvēks, kurš var samīļot, neatbildēja jau iepriekšnedēļ. Cilvēks, kuram es maksāju, lai saņemtu palīdzību un atbalstu, nesastopams līdz nākamgadam. Holodinamikas grupa tā pat. Cilvēkam, kurš ir mana mamma, varētu uzzvanīt, bet... ai.

Es zinu, es čīkstu. Retumis tač var? Čīkstēšana nav mana dzīves filosofija, tas ir kas tāds, ko es tikai retumis atļaujos. Viss jau būs labi. Tik šodien es jūtos pilnīgi šķērsām. Laikam jau uz atvadu pasākumu ar neiešu (nomirusī saprot, dzīvie pofig).

Upd: ir ok. Rabbit Junk un 7. tramvajs uzlaboja garastāvokli.