25 Maijs 2016 @ 20:51
 
gribēju īsumā uzrakstīt,
cik ļoti skaisti ir izjust augstāko pakāpi mīlestībā,
kad abas dvēseles saplūst vienā,
apkārtējo pasauli neredzi, esi tikai tu un viņa.

kad beidzot izjūti, kas ir patiesa mīlestība,
kad viņa tev atdod pilnībā visu, neprasot neko,
kad tu esi viņai vislielākā laime,
un cik skaisti smaida laimīgas sievietes!

cik samtaina ir viņas balss,
garšīgs viņas skūpsts,
pie katra glāsta tev asinis ātrāk plūst,
un viskarstākajās liesmās,
viņas saldās smaržas gardi kūst.

spēj izjust viņu pilnībā, visur, jebkā,
katrs pieskāriens kā emocionāls pārdzīvojums.

pat nenojauti, ka tik daudz spēj just.

kā visspēcīgākās narkotikas, un abiem kopā beidzot
esat tik izsmelti, uzreiz smaidot apskāvušies aizmiegat,
lai baudītu visilgāko orgasmu savā mūžā.

un šī dziesma iet perfekti tam visam fonā
 
 
šobrīd injicēju:: Two Steps From Hell (Thomas Bergersen) - Cry
 
 
25 Maijs 2016 @ 19:07
 
turpinot par enerģijas kokteiļiem:

      dzērvenes
      banāns
      ābols
      piens
      mazliet citrona sula
      medus
      mellenes
      upenes

ļoti garšīgi un efektīgi.
 
 
25 Maijs 2016 @ 14:44
 
"Truth is like poetry. And most people fucking hate poetry." - Overheard at a Washington, D.C. bar
 
 
23 Maijs 2016 @ 22:44
 


 
 
23 Maijs 2016 @ 14:26
 
gribētos apmeklēt vietu, kurā būtu savākušies brīvi domājoši cilvēki,
kaut kas uz "Le Divan Lepelletier", "Brasserie Andler", "1972 Rothschild Surrealist Dinner Party" un mūsdienu "Le Precope".

telpas būtu iekārtotas viktorijas laikmeta/sireālistiskā stilā, apkalpotājas būtu gan ļoti dāmīgi, gan pikanti ģērbušās,
būtu smalkas un pieklājīgas, tāpat arī apkalpotāji džentlmeņi.
tiktu pasniegts absints, narkotikas.

varētu pārrunāt visadažādākās tēmas ar dzejniekiem, filozofiem, ārstiem, juristiem,
kādam tā būtu iedvesma radīt jaunu dzeju, cits turpat blakus gleznotu kailu modeli,
kāds relaksētos dīvānā, cits nonāktu pie atklāsmes, kāds iemācītos mākslu izdrāzt.

būtu atsevišķas telpas seksam, katra dažādi/tematiski iekārtota, ar iespēju izīrēt vietējo daiļavu,
vai arī doties ar kādu, kas iepazīts tajā pašā vakarā.

izsmalcināti un brīvi, bez vai ar masku, ļauties fantāziju lidojumam,
sajust patiesu degsmi, kas mīt ikkatrā no mums, bet mēdz dažreiz nodzist.
 
 
23 Maijs 2016 @ 01:44
 
"I have decided I want to be cremated - not
because I want to deprive other necrophiles of my body, since that would
be hypocritical. Rather, I would like to have a tombstone where people
could come to pay tribute to me. And at that site, I would like to have
my ashes in a dispenser of some kind, like a bubblegum machine.

And from that dispenser I would like my loved ones, my survivors and heirs,
my fans and followers, as well as random passersby and genealogists of
the future, to take a thimbleful of ashes and sprinkle them inside their
underwear.

I’m particularly thinking of girls here, so that my ashes
would be disseminated in panties of all kinds - cotton, silk, and satin -
pink, blue, and cream. Every vagina would be my grave, every clitoris
my headstone, and by way of tribute perhaps you could even shave my
epitaph into your pubic hair." - Necrophilia Variations