25 Septembris 2016 @ 19:18
Svina garša Nacionālajā rītvakar  
Labvakar!

Ir studenta biļete uz "Svina garšu" rīt, 26. sept., plkst 19:00, 2. balkonā. Samaksāju par viņu 3 EUR, aizsūtīšu pirmajam komentāram uz e-pastu apmaiņā pret 1.50 EUR manā Pejpalā vai kilogramu banānu Āgenskalnā.
 
 
25 Septembris 2016 @ 13:47
piedzīvojumu parks mežakaķis  
čau!
par 10 EUR (desmit euro nulle centu) atdošu dāvanu karti mežakaķa 3 stundu apmeklējumam vienai personai (17 eiro vērtībā)
derīga līdz 09.05.2017, izmantojama siltajā sezonā (01.05.-31.10.)

sīkāks info te: http://www.davanuserviss.lv/davana/skerslu-josla
un te: http://www.kakiskalns.lv/mezakakis-2/

pieteikšanās, rakstot uz zirka.klab gmailā. cena runājama.
savākšana centrā (bruņinieku un čaka krustojumā un tā tuvumā).
 
 
23 Septembris 2016 @ 16:18
Sen nerakstītas tās pārdomas.  
Iesāku rakstīt.
Visu nahuj nodzēsu.

***
Kam gan pierakstīt dzīvi,
kura kļūst par apnicīgu
Bieži vien pieticīgu,
Nepacietīgi pacietīgu.

Iestājies ir rudens.
Īso mēteļu periods.
Klejojot pa ielām,
Pakļūt zem lietus ūdens.

Nesmādējiet savu rokrakstu
Parakstieties uz svešas klades
Iepazīstiet svešas otas
Tāpat jau visi nākat
No vienas dzīves skolas...
 
 
23 Septembris 2016 @ 15:13
 
Sabojāt lielisku seksu ar pļāpām par to cik dzīve ir grūta, pirms tam, nav nekāda māksla. Māksla ir nodalīt, ar kuru būs tikai sekss un parunāšanās par to, kur garšīga kafija vai labs alus, un ar kuru būs sarunas par visādām drūmām tēmām un tad vienalga foršs sekss. Jo es brīdinu, es varu ievilkt savā melnajā caurumā tā, ka pēc sarunām ar mani negribas ne seksu, ne runāt, ne arī kādu laiku redzēties.
 
 
23 Septembris 2016 @ 14:32
mīļš dibens  
Viss attīstās. Ja iesākumā es lepojos ar to, ka varu laizīt puiku dibenus un pat iebāzt vienā konkrētā puiku dibenā arī pirkstu, tad tagad varu lepoties ar to, ka tajā pat dibenā tika iebāzts arī vibrators. Tagad dibena nevainība ir laupīta pa īsto! Esmu ar sevi ļoti apmierināta, un dibens jau arī bija estētiskuma kalngals, nu vnk perfekts! :) Ja man būtu loceklis, es pilnīgi noteikti gribētu to klusi un maigi ieslidināt šajā dupsī no aizmugures, un pieglausties viņa mugurai, murr... šāda doma ļoti uzbudina, meh...tikai man nav locekļa. :P
 
 
22 Septembris 2016 @ 13:27
Parks pēc lietus.  
Pastaiga parkā. Tuvojas negaiss, bet ir vēl karsti, kādi +28 garādi. Vējš pieņemas spēkā, un debesis sāk satumst, gaiss ir īpatnējā krāsā. Ir kluss un pastaigājas vien pāris cilvēku. Parks aicina, parks ir gana eksotisks, lai tajā gribētos pakavēties, bet lietus tuvojas. Vietām parks ir mazliet nekopts un aizaudzis, taču strūklakas un villas dārzs ar skulptūrām un ciļņiem un citiem greznumiem ievelk, aizrauj un nedaudz biedē. Lietus tuvojas. No debesīm sāk krist lielas lietus piles, patverties varēs tikai zem kokiem.

Pamatīgi gāž lietus. Pamazām arī zem kokiem vairs nav nemaz tik sausi. Stāvu piespiedusies kokam un lietus tek ma virsū, pleci jau salijuši slapji, vēroju kā ķermenis pārklājas ar koka lapotnes daļiņām, kas krīt uz tā kopā ar lietu, palieku slapja un mazliet netīra. Vēroju savas krūtis zem krekliņa, vēlēšanās pieskarties, neviena taču nav, viss lietū, cilvēki izklīduši. Sāk līt mazāk, pārvietojos zem relatīva jumtiņa parka arhitektūrā. Kājas basas, slapjas un netīras no skrējiena pa peļķēm. Te var mierīgi uzelpot, jo tieši virsū vairs nelīst, vēroju parku lietū, un sildu muguru piespiedusi to sienai, kas vēl glabā saules siltumu.

Lietus mitējas. Eju basām kājām pa pielijušu parku, un tagad parks šķiet tik ļoti erotisks, ka traks var palikt. Neviena cilvēka, koki, palmas, salijusi un mazliet netīra es, ar basām kājām, uz brīdi atstāta viena, izbaudu šo saldo sajūtu, kad ļoti vēlētos lai mani kāds nogulda slapjajā un netīrajā zemē un izmanto. Skatos apkārt, izvēlos vietas, kurās man patiktu kaut ko pasākt. Scenāriji visādi, knapi turos, bet es...kā jau es... noturos un atstāju šo vietu saldām fantāzijām, neko nepasakot savam ceļojuma biedram. Ilgi ejam pa pielijušo parku, kamēr tiekam ārā pilsētā, visu šo laiku es domāju par stingriem locekļiem un savu gatavību un vēlmi uz tāda uzsēsties tepat, koku puskrēslā, uz slapjas un netīras zemes, šausmīgi uzbudinoši.
Tikai vakarā, kad esam laimīgi atgriezušies naktsmājās, klusi palūdzu mani izdrāzt...


Vairāk bildes no Villa Doria Pamphili Park: http://content32-foto.inbox.lv/albums/p/puuucinja1/22-09-2016/Untitled-1.sized.jpg?1474542883