07 Decembris 2016 @ 15:31
Open your eyes, open your mind  
*little confession and thoughts*

And of course, what's the point?
What's the point of all of this?
Every time I find something new, something fresh...
One says: just great, just do it.
Another one says: why what's the point?
Really? People?
I think, I can't understand people at all.
I can listen to them.
Every time, I get excited or happy about something REAL happening in my life,
there is always someone unsatisfied.
You would ask why do I care?
Well... I wish I could say that I really, really don't give shit.(and sometimes I don't give a damn shit)
But I do. Because I listen. I'm investing my self in people.
I want to understand humanity and their thoughts about life.
I want to try so many amazing things in life.
Problem is, I want it all of those amazing things :D
Life just seems too short for me.
I'm always worried, that I'm late, that I will not make it.
I really wanna spend quality time. All the time.
I don't wanna waste time. That's why I care. That's why I listen what people feel needed to say.
People talk about dreams, life goals, inspirations, work, friendships, relationships...ect
And I listen, truly. Carefully. Because I don't have my one true BIG dream.
I collect everything I read, see and hear.
My life goal is to open my eyes wide open, open my mind the widest I can,
and see the WORLD, all of it.
Time may be an illusion, but our time here is everything we have.
Life is short. Don't waste it.
Tags:
 
 
šobrīd injicēju:: klusums
 
 
07 Decembris 2016 @ 04:53
 
 
 
06 Decembris 2016 @ 20:38
 
"I'm starting over
I'm feeling holder
I'm getting older
Pretending sober
I can't be colder

No matter what they say
I'm getting to defending
My word my world
My space my point
My heart my soul

Tomorrow and today
I go straight
Finding my way everyday

I'm waking up and i ask myself
Why do I have to wake up?
Why do I have to work out?
Why do I have to work?
And day after day I'm somebody else, talking shit
Getting depressed
Going back home and getting mask off

This is world war for people who don't want to be in this shit
I don't want to be in this shit

So let me believe and let me live"

yt
 
 
šobrīd injicēju:: Ja Miron - Mask
 
 
03 Decembris 2016 @ 21:29
austrumu asinis II  
Pastāv iespēja, ka Pūku uzbudina situācija, kurā viņa tiek drāzta, bet čalis, kurš to dara, izliekas, ka tas viņam neko daudz neinteresē un skatās telefonā kaut kādas muļķības un komentē tās.
Vēl pūkai ļoti patīk kā viņš viņai pieskaras, stingri, noteikti un spēcīgi un mīcīgi.
Tad vēl pūkai ļoti patīk viņa krāniņa izliekums.
Bet principā pastāv iespēja, ka Pūku šobrīd uzbudinātu pat tas, kā viņš nošakudītos. :D
 
 
03 Decembris 2016 @ 17:20
 
 
 
03 Decembris 2016 @ 03:21
 
vispār mans ieraksts bija domāts pilnīgi savādāks un tas man ir saglabāts kā melnraksts.
tāds trešajā personā par to kā dzīvot, par uzskatiem, aizdomāties par to un šito.
bet esmu sapratis, ka esmu ļoti dziļā depresijā pats ar sevi.

un es tam visam negribēju ticēt jo vienmēr esmu uzskatījis sevi par cīnītāju ar grandiozām uzvarām.
bez zini, man vairāk nav spēks.

man nav tā enerģija, kas man palīdzējusi tikt pāri visam.
man ir vīzija, protams, un mani līdz galam neviens nesalauzīs, bet arī es gribu justies kādreiz vājš.

gribu, lai mani apčubina, mīļo un rūpējas.
jo dzīve ir pizdjets, cik smaga.

kopš bērnības esmu ticēju pasakām, daudz slimoju un vecmāmiņa man tās lasīja, lai varētu iemigt.
vēlāk es ticēju multenēm, pusaudžu gados seriāliem un vēl vēlāk filmām.

meksikāņu seriālos sievietes bija ļoti koši personāži, un tagad es saprotu, kāpēc man patīk tieši tādas sievietes.
mana pirmā mīlestība bija par kādiem 4 gadiem vecāka meitene, superkopta un audzināta, un viņas vecāki bija ļoti bagāti.

es nevarēju atļauties tās lietas, ko viņa, bet mēs atradām kopīgu valodu, viņa spēlēja tenisu un vēlējās nokļūt profesionālajā līgā, es aizrāvos ar ekstrēmo sportu un mans sapnis bija nokļūt xgames.
lai arī netipiski, bet viņa man pirka saldējumu un cienāja ar konfektēm. es krāju naudu un uzdāvināju viņai lācīti un ziedus,
un man bija gadi, hmm, aptuveni 12, un tā nauda nāca ļoti grūti, jo vasarās bija jākrauj sienu, jāzāģē malku, utt.

mēs sarakstījāmies ar vēstulēm, ar roku rakstītajām, sūtījām izdrukātas bildes,
viņa man sūtīja daudz novelcenes ar sirsniņām un saulītēm, jo tad tas bija ekskluzīvi.
tā mūsu mīlestība ilga aptuveni četrus gadus.

un viss beidzās. bet tā, lūk, cilvēki saka, ka savu pirmo mīlestību nekad neaizmirsīsi.

romantjika, tas fairy tale, man dziļi sirdī ir kā pamats kā veidot attiecības.
es muļķīgi ticu naivumam. man arī patīk meitenes, kas ir ļoti brīvas, puķu bērni, kautrējas un ir ļoti gudras.

es varu ļoti ilgi rakstīt kādi cilvēki man patīk.
bet kad tu iepazīsti to īpašo, tad vairāk nav nozīmes, ko domāji pirms tam.

un tā man ir viena meitene, kuru pazīstu daudzus gadus.
mēs pārsvarā esam čatojuši un samērā reti tikušies. katra tikšanās reize ir bijusi īpaša man.
viņa man dāvināja īpašas dāvanas, nāk no bagātas ģimenes, ir ļoti kopta un supergudra.

un man reāli neaizgāja līdz šim momentam.
jo reāli ir sakarība tam, kādi cilvēki ienāk manā dzīvē.

mēs runājam, runājam, esam ļoti atvērti par savu iekšējo pasauli, un viņa stāsta, kas viņu nomāc.
un es saprotu, cik ļoti līdzīgi mēs esam. vientulība, depresija, augsti mērķi, centība, zinātkāre, open minded.
sasodīts. esmu sapratis, ka tādi labi cilvēki arī visvairāk ciešs.

māksla, mūzika, radošums, zinātne.
un kā man šodien komentēja:
"Tā ir ar tiem, kas māk domāt. Var aiziet pretrunās pats ar sevi, un vispār nekas vairāk nav vienkārši".

viegli pazust pašam ar sevi, jo ir tik augstas ekspektācijas pret tevi.
un tie cilvēki nāk ar ļoti bargi ieaudzinātu disciplīnu.

bet iekšēji tas ir kā vēzis, sagrauj tevi pilnībā.
tu pazūdi, jo noniecini sevi, nav labi tas un šitas, jo tāpēc un tāpēc.
un to nesaprot cilvēki no malas. un to nekad arī nesapratīs, ja nav piedzīvota attiecīga situācija.

protams, situācijas ir dažādas. cilvēki nāk no dažādām ģimenēm.
bet, manuprāt, man ir tā unikālā īpašība, ka esmu audzināts dažādās ģimenēs ar dažādiem uzskatiem.
man ir tā overall vīzija par pasauli. skatpunkti.

un zini, depresija ir okei, ja tā nav klīniska.
es teiktu, ka viss ir melnbalts ar random raibumiem.

labāk ir būt patiesam pret sevi, pret citiem, jo cilvēki redz patiesumu, un tas pievelk citus patiesus.
draugus uz mūžu.