Saku parlasit savus vecos cibas ierakstus, un dazi ir neparspejami, joprojam kikinu ka maza meitene :D
Tatad dazas anekdotes:
"Oficiant, man zupā kaut kas peld.." - "Cienītais, tā ir zupa, tajā vienmēr kaut kas peld!" - "Jā, bet šitas laiž kraulā un baigi šļakstinās.."

Nekas tā neizdaiļo guļošu sievieti, kā blakus sēdošs bērns ar flomāsteriem.

-Dārgā, uzaicinu Tevi uz vakariņām sveču gaismā, kas lēnām varētu pāriet brokastīs... . KO??? Visu nakti rīsim???

Runā, ka skaistums izglābs pasauli. Vakar braucu vilcienā, paskatījos uz cilvēkiem - drīz karš...


Labs melnais humors: Biju bērēs. Noķēru vainagu .... (shi ir mana milaakaa, hehe :D)

Ja mežā esi apmaldijies,nav jākrīt panikā,bet jāskatās,kurā pusē koku stumbriem aug ķērpji-ķērpju izskats nomierina . .

Shis noteikti nav mans gads!

Sakot ar to, ka sogad nodokli nevis tiek atgriesti man, bet gan jaatmaksa, un es, protams, esmu pietiekami bagata, lai to izdaritu, hahaha. BESIIII. Viss tikai tadel, ka darbs visu sachakareja, lai gan javaino vien sevi pashu, jo esmu stulba. Vel tas, ka nu nekadi nevaru atrast jaunu darbu, deru tikai griidu un tualeshu tiiriishana un viss, jo visur redziet vajag daanu valodu un pieredzi. Bet es savos 24 gados neesmu neko ieguvusi vai sasniegusi, tikai pametusi visu, jo taa ir vieniigaa lieta, ko es protu, pamest lietas, cilvekus un darbus. Ja tuvakaja laika neatradisu darbu, tad busu valsij parada vel vairak naudas, cik burviigi. Nu kaapeec citi cilveeki tik viegli tiek gala ar visu sava dzive? Atrod darbu,veido gimeni, apprecas un galu gala ir laimigi. Man tadu speju nav. Speju tikai visu laiku pardzivot, stresot un novest sevi lidz nervu sabrukumam un depresijai. I love myself. Vairs par pavasaris nespej mani iepriecinat. Saka, ka pec sliktiem laikiem vienmer nak labi, man gan ta neliekas, jo pedejos 6 gadus ir kluvis tikai sliktak un sliktak, lai ari ka es censtos to noliegt.

Es nemāku būt laimīga. Nemāku un viss.
Šodien vēlos būt kaut kur citur, bet ne šeit, lai gan tā es jūtos katru vakaru pirms iešanas gulēt. Man besī, ka viņi abi pilnīgi neko nedara katru dienu, un videospēles no rīta līdz vēlam vakaram es neskaitu par kaut kā darīšanu, ok, izved suni ārā 3x dienā, bet tā ir normāla lieta, ja ir suns, ka tas ir jāved arī ārā. Šodien, kad pārmaiņas pēc, ne man vienai visa diena aizņemta, tad vakarā neviens pat nevar vakariņas uztaisīt, jo redz, bijusi briesmīga diena, protams, ja visu laiku pierasts neko nedarīt tad tā būs, bet man besī, ka līdz ar to es arī neēdu un neēdīšu, jo nu man nav laika ēst gatavošanai, ja pēc skolas jāmācās, tad jābrauc uz dāņu valodu, tad mājās un atkal mācīties, lai rīt varētu piecelties uz darbu 5os no rīta, un tā visu laiku, bet es nesūdzos, ka man viss ir slikti, nu labi, tagad sūdzos, bet man ir sakrājies pārāk daudz iekšā. Nez kāpēc es varu brīvdienās ballēties ar viņiem, tad pēc pāris stundām miega braukt ar RITENI uz darbu, strādāt, tad braukt atpakaļ un mācīties skolai, un visma pa visu palīdzēt manam draugam uzkopt bāru, kāpēc man, kā vienīgajai sieviešu kārtas pārstāvei, tas viss ir jāpaveic, bet divi vīrieši var gulšņāt uz dīvāna, un niknoties par to, ka naudas nav. Tad vēl šodienas uzbrauciens pēc manis teiktā, ka es nekad neiemācīšos dāņu valodu, jo tā man liekas neloģiska un grūta, uz ko man atbildēja, kāpēc tad es sēžu universitātē, ja jau valodas kursi pat man liekas grūti un es domāju visam mest ar roku, plus vai tad es biju iedomājusies, ka jaunu valodu iemācīties būs viegli.protams, viegli spriest par lietām, kas pašam nav jādara. Visvairāk man laikam besī tas, ka es nejūtu to, ka man būtu puisis, drīzāk jau man ir divi dzīvokļa biedri, un ar vienu man tikai jādala gulta pāris h diennaktī, ņemot vērā, ka ejam gulēt un ceļamies katrs savā laikā, un pa dienu es sēžu vienā istabā, bet viņš otrā, nekādas komunikācijas, un tas man besī, bet netaisos jau kuro reizi strīdēties par šīm lietām. Man viss ir apnicis.Negribu sev draugu, negribu raudāt katru nakti pirms iešanas gulēt, negribu būt kaut kur citur, negribu būt nelaimīga katru dienu. Bet es nezinu kā lai visu tagad maina, un atkal gads ir pagājis un es gribu bēgt prom, nevis cīnīties.

"I feel the sun rise
It burns in my eyes
This is my own life
I gotta get by
My heroes don't fly
They crawl up inside
Take over your mind
Just like a drive by."

“Some people are always grumbling because roses have thorns; I am thankful that thorns have roses.”
— Alphonse Karr

things to do/learn

#gleznot
#izgriest no papīra kaut ko un uztaisīt mākslas darbu
#šūt
#metālapstrāde
#rotaslietas gatavot
#krāsot mēbeles, vai jebko, galvenais krāsot