Seit neesmu neko tik sen rakstijusi, ka nespeju par atcereties lietotajvardu, so divas stundas un nebeidzamu meginajumu rezultata tomet speju ielogoties. Viss tadel, ka vecais dators nomira, un visas saglabatas paroles lidz ar vinu.

Rudens man vienmer asociesies ar negativam emocijam, skumjam un berem, lai ari pagajusi sesi gadi, man joprojam pietrukst manas mammas. Biezi ari aizdomajos par tevu, jo butu jauki vinu satikt biezak neka reizi dazos gados, bet nemot vera manu pasreizejo situaciju, pat nespesu vinam neko nosutit uz Ziemassvetkiem. Ja, tatad, esmu panemusi brivu gadu no skolas, atklati sakot, man bail, ka pec si gada nespeju tur atgriezties, jo viss kas var notikt pa so laiku, un ja kaut ko pamet/atstaj novarta, tad gruti ir sakt no jauna. Bet man nebija citas izveles, esmu valstij parada parak lielu naudas summu, un man nav ne jausmas, ka spesu atmaksat, pat ja tiksu pie pilnas slodzes darba. Un protams, ka darbu atrast seit ir nereali. Pagajuso nedel biju pirmo dienu pastradat bistro ka viesmile, godigi saku, man nepatika, vieta parak maza, reali jaspraucas garam visiem, lai kaut kur tiktu, un man liekas nepieklaji, cilveki ed, bet viesmilim reali jatrauce ar grustisanos un spiesanos virsu, jo nu nav vietas, lai apgrozitos tur, ari prieksnieks tik loti nejauks un rupjsh, pienemu tadel, ka pirma diena, un japarbauda uz ko ir spejigi un cik var paciest jaunie "darbinieki",jebkura gadijuma, man tas liekas nejauki no vina puses, plus tas, ka nemaksa par pirmo dienu. Apsolija man darbu tur, bet tulit bus nedela pagajusi un nekadas zinas. Man bail atkal stradat apkalposanas sfera, jo ieprieksejais darbs mani tik loti apchakareja, ka tagad bus trauma uz visu muzu, lai ari pati vien esmu vainiga, jo esmu naiva un ticu tam, ko cilveki saka.

Vakar pirmo reizi izmeginaju Taro kartis, patiesiba velejos tas, kops man bija 12 gadi, un beidzot man tas uzdavinaja, lai ari nekad, nevienam nebiju par to ieminejusies, man liekas, ja kaut ko loti velas, tad tas agri vai velu (mana gadijuma vienmer velu) bet piepildas. Secinajums tads, ka visas manas problemas atrisinasies, vajag tikai pacietibu, un ar to man ir problemas paslaik.

Sujot helovina terpus (busu Queen of Hearts no Alises Brinumzeme) sapratu, kadel man tik loti patik sut, jo tas, tapat ka gramatu lasisana, mani aizved pavisam cita pasaule, kad nedomaju un neuztraucos par visu pec kartas.

Protams, kad notiek kaut kas slikts, tad visas dzives jomas, majas lazarete, suns pavada 4 h pie vetarsta, jo mums ir aizdomas, ka vinam iekaisums vai kaut kas tads kungi, turu ikskus, lai nav nekas nopietns, ka audzejs vai nedod dievs vezis, vai kaut kas tads.

Pagajuso nakt sapnoju loti jocigu sapni par savu bijuso, bijuso, bijuso puisi, jocigakais ir tas, ka pamodos nakts vidu sausmigi laba garstavokli, un gribeju, lai tas sapnis turpinas, ak mana stulba zemapzina. Es parak biezi aizdomajos par cilvekiem, par kuriem man nebutu jadoma.

Kas vel?! AAa, jaa, Ziemassvetkos, sava dzimsanas diena, un visos iespejamajos svetkos kas bus, gribu tikai vienu lietu- Annas Raisas jauno gramatu! ^^