sestdien cēlāmies agri no rīta un ar velo aizbraucām līdz bulduriem apēst pa bulciņai kāpās un padzert termosa tēju, paskatījām, kādus viļņus vējš sacēlis un mināmies atpakaļ. pēc tiem 40+ km sāpēja dibens, bet mājās bijām laicīgi, paspēju vēl diendusu pagulēt.

pēdējās pāris nedēļās daudz guļu un ir diezgan pamatīgs vājums, nogurums visu laiku. vakaros knapi turos nomodā ilgāk par 9iem, bet no rītiem tik un tā ir grūti pamosties. labi, jāatzīst, ka vakar un šorīt beidzot ceļoties nebija vairs mokošas vēlmes gulēt vēl bezgalīgi ilgi, varbūt beidzot šis beigsies, jo ir diezgan kaitinoši, ka ir grūti piespiest sevi darīt jebko, kas pieprasa nebūšanu horizontālā stāvoklī. ja var ticēt aprocei, pozitīva blakusparādība šim nogurumam/vājumam ir par kādiem 10 sitieniem/min zemāks miera stāvokļa pulss kā parasti.

vakar izdzēsu wolt aplikāciju, jo sapratu, ka laikā, kad netiekos ar draugiem klātienē, mēģinu sevi mierināt ar pamatīgu porciju ēdiena apmēram katru nedēļas nogali. turklāt te runa tikai par ēdienu, ko pasūtu, jo uz veikalu strikti ejam reizi nedēļā, bet gatavošanai man teju nekad nav iedvesmas un tad izpaliek arī pārēšanās.

Tags: stuff

man ir trīs laptopi, katrs aptuveni divreiz jaudīgāks par iepriekšējo. detaļas par to, kāpēc trīs (īsi sakot) - vecais nobeidzās, nopirku citu, kas viegls un mazs un ko ir ērti staipīt apkārt, vēl gadu vēlāk izdevās salabot veco, tomēr vajadzēja vienu jaudīgu, uz kura laist simulācijas, un tā nu tagad ir trīs gab.

uz vecā iepriekš bija win, jo sākotnēji uz tā mēģināju laist simulācijas (simulācijām vajadzīgā programma uz linux īsti neiet). bremzējās tik ļoti, ka bija vajadzīga visa mana pacietība katru reizi, kad to mēģināju izmantot. kad tiku pie jaudīgā datora, veco teju gadu nelietoju vispār. pirms aptuveni mēneša radās doma atvilkt veco datoru uz darbu, jo, lai arī lēns un besīgs, tomēr labāks par to lūzni, kas ir darbā šobrīd. līdz darbam vecais laptops netika, apstājās rīgas mājvietā, jo atradu, ka tur virsū ir harija potera spēle. saprotams, vajadzēja to izspēlēt :D

ievads ir daudz garāks kā gribēju, bet lai nu paliek. piektdien pārinstalēju veco datoru, uzliku linux mint ar mate desktop vidi un kopš tā brīža esmu patīkami pārsteigta. aptuveni sešus gadus lietoju mint ar cinnamon, jo ir gribējies, lai ir smuki, tā, kā man patīk un lai protu vajadzīgi pielāgot, un, jāsaka godīgi, tas arī bija galvenais arguments. kad pēdējo reizi skatījos mate, likās, ka tas galīgi nederēs, bet nupat (jāatzīst, gan jau arī mainījušās prioritātes, lielāku priekšroku dodot funkcionalitātei) šķiet, ka nav, ko ņemties, arī uz "darba laptopa" (tā, kas nēsājams apkārt) jāliek mate, jo ir ērti, ir tīri smuki un kopumā mate ir vieglāks par cinnamon.

Tags: stuff

man bija mazais mērķis - spēt bez apstāšanās noskriet 10 km. bija tāpēc, ka šovakar sasniedzu un nu ir cits :) vēl pie vienas laimes, šķiet, izdevās saprast, kāpēc skrienu (nu, jo ar visu mūziku, kas it kā izklaidē, stundu no vietas skriet ir diezgan garlaicīgi, ja jāskrien nosacīti apļi, lai nenāktos apstāties pie luksoforiem - tad nu nākas domāt). sanāk bezgala banāli, bet tas ir vairāk, nekā nekas - to daru sevis dēļ; lai pierādītu sev, ka varu to vai ko citu - tāpēc ir interesanti stirnu bukā, kur kaut kādi pauguri un kas vēl ne, bet interese piedalīties sestdienas nakts pusmaratona izvēlētajā distancē ir pagalam saplakusi - zinu, ka un ko spēju, sacensties par vietām nevaru, laikam labāk to pašu distanci noskrienu kaut kur pilsētas nomalē, kur nav vēl bars cilvēku apkārt, kas tikai traucē. vēl ir laiks pārdomāt, protams, bet stipri apšaubu, ka tas notiks.  

Tags: stuff

Vai ziniet to sajūtu,kad sanāk smaidīt kā muļķim, skatoties telefona ekrānā? Man ir tāda sajūta par pagājušo nedēļas nogali. Ne jau viss bija izcili, bet man gandrīz pilnībā izdevās izbēgt no savām domām, no savas galvas, aizstājot to ar fiziskām aktivitātēm. Ar visu to, ka nostaigāti 35 km vienā un 24 km otrā dienā, vienu brīdi apmaldījos savā prātā un tad skaidrs ir viens - vajag vēl lielāku fizisko slodzi. Nu,jo šobrīd ir fiziskā slodze pret emocionālo,un, ja ir pirmā, var iztikt bez otrās, vismaz teorētiski. Laikam tāpēc tagad jūtos/esmu priecīga/apmierināta, bet fiziski nogurusi. Un šķiet,ka tā ir labi.

Tags: stuff

vispārējais noskaņojums ir tāds, ka šajā vasarā es daru lietas - bija gājiens kājām uz Tukumu, bija manu skolēnu izlaidums, bija laivu brauciens, pirmo reizi bija piedalīšanās dziesmu svētku bezmaksas pasākumos, bija mazais eurotrips, kura laikā vēl pirms pati legit biju sākusi kaut ko darīt, tiku pie darba intervijas, bija darba intervija un nu būs otrā kārta ar uzdevumu, bija pārgājiens gar jūru. šogad pat veselas divas reizes esmu peldējusies un kopš pavasara noķērusi kaut kādu boyfriendu, esmu sadūšojusies pieņemt lēmumu par akadēmiskā gada ņemšanu studijās un, attiecīgi, atvēlēt sev gadu laika, lai, pirmkārt, saprastu, par ko tieši rakstīt disertāciju, un, otrkārt, sāktu to tiešām arī darīt. uz kādu laiku diezgan pamatīgi sabojājies miega režīms, tā, ka dažas naktis negulēju vispār vai varbūt stundu-divas un miegs pēc tam nenāk ne tikai nākošajā dienā, bet arī nākošajā vakarā, bet tas šobrīd tiek risināts.  

Tags: stuff
Current Music: Radiohead

salabota miega režīma paliekas ir pagaisušas. miegs nāk, bet šodien draudzējos ar vēlmi prokrastinēt un tā nu man jāceļas pēc mazāk četrām stundām, bet darba lietas vēl nav izdarītas. nestrādā arī pārmešana sev, jo zinu, ka tik un tā rīt tikšu galā.

vakar ciemos bija draugu pāris no vidusskolas laikiem, kas nebija Latvijā bijuši vairāk kā pusgadu. runājāmies un uz brīdi bija kaut kāda nostaļģiska sajūta, bet pat viskijs nespēja no atmiņas izklīdināt to, kāda bija mūsu komunikācija, pirms viņi aizbrauca, tāpēc, lai arī atkaltikšanās prieks bija patiess, apšaubu, ka regulāra komunikācija turpināsies. taču, kas zina, varbūt cilvēki mainās. (tas ne tikai par viņiem, gan jau es arī varētu būt tolerantāka (varbūt tomēr ignorantāka pret sevi?) un tad līdzāspastāvēšana būtu vieglāka. then again, uzreiz galvā klusa balstiņa dīc, ka "lol nau verc", jo kopīgu interešu nav jau labu laiku un uzturēt kontaktu tāpēc, ka kādreiz bijām labi draugi vai tāpēc, ka pilsēta ir maza un tas ir racionāli un pieklājīgi, nozīmēs izniekot laiku visiem.)

Tags: stuff

ļoti lepojos ar sevi aptuveni mēnesi, laikam pat vairāk, kurā likās, ka ir izdevies savest kārtībā miega režīmu - gultā ap pusnakti, tā, ka katru nakti sanāca vismaz 6 stundas miega. pēdējās nedēļas laikā viss ir atkal vecajās sliedēs (t.i., eju gulēt ap diviem, ceļos pusseptiņos), tikai diendusu pēc darba neguļu. dienā esmu nogurusi un neproduktīva, bet, kad pienāk laiks iet gulēt, miega nav. pāris naktis iepriekš visu nakti nogulēju mierā, acīm ciet, bet ne aizmigusi, jo prātu izslēgt neizdevās. zilās gaismas filtri jau labu laiku ir gan datoriem, gan planšetei, gan telefonam. nupat (pāris nedēļas) arī mēģinu ēst apmēram kā normāls cilvēks, nevis pārēsties vakariņās, jo pusdienu nav bijis vispār. tā un tā, nesaprotu, kas ir nepareizi, jo kaut kas acīmredzot nav labi. varbūt stress par manu pienesumu pēdējai (topošajai) projekta publikācijai, kas šķiet minimāls, taču arī par to esmu runājusi ar zinātnisko vadītāju tā, ka vajadzētu būt aptuveni mieram galvā. jā, dabūju ziņas, ka kaut kas nogāja greizi ar Minheni, bet, ka joprojām ir iespēja uz turieni doties, tomēr jānokārto vairākas lietas (kam arī grūti saņemties, jo tas nozīmē, ka kādā brīdī būs kādam jāstāsta, ka esmu gudra, lieliska un kāda vēl ne, bet pašu par to konstanti māc šaubas. impostor syndrome vai tomēr tiešām esmu izteikta viduvējība?), cita stresa avota īsti vairs nav. nesaprotu, kas notiek un ko vēl darīt, jo visādi dzīve šķiet apmēram līdzsvarā. am i missing something obvious?

Tags: stuff

ir dienas, kad negribas satikt cilvēkus un negribas arī strādāt. tādās dienās tiek darītas muļķības.

Tags: stuff