man bija mazais mērķis - spēt bez apstāšanās noskriet 10 km. bija tāpēc, ka šovakar sasniedzu un nu ir cits :) vēl pie vienas laimes, šķiet, izdevās saprast, kāpēc skrienu (nu, jo ar visu mūziku, kas it kā izklaidē, stundu no vietas skriet ir diezgan garlaicīgi, ja jāskrien nosacīti apļi, lai nenāktos apstāties pie luksoforiem - tad nu nākas domāt). sanāk bezgala banāli, bet tas ir vairāk, nekā nekas - to daru sevis dēļ; lai pierādītu sev, ka varu to vai ko citu - tāpēc ir interesanti stirnu bukā, kur kaut kādi pauguri un kas vēl ne, bet interese piedalīties sestdienas nakts pusmaratona izvēlētajā distancē ir pagalam saplakusi - zinu, ka un ko spēju, sacensties par vietām nevaru, laikam labāk to pašu distanci noskrienu kaut kur pilsētas nomalē, kur nav vēl bars cilvēku apkārt, kas tikai traucē. vēl ir laiks pārdomāt, protams, bet stipri apšaubu, ka tas notiks.