entries friends calendar user info Previous Previous
sonnenschein
Add to Memories
Tell A Friend
Ziemassvētkos būšu Varšavā. šis būs pirmais mēģinājums no visa aizlaisties.
Add to Memories
Tell A Friend
es te pačīkstēšu.

vakar vakarā sāku just, ka nav labi, un izrādījās, ka ir nedaudz paaugstināta temperatūra. tā kā šodien skolā bija skolotājiem obligāts pasākums "vecāku diena", kuras ietvaros jāsēž un jāgaida vecākus, kas nāks runāties līdz pat 7iem vakarā, no rīta pieņēmu, ka gan jau esmu vesela un aizgāju uz darbu. tā bija pirmā kļūda. nevienu gadu vecāku dienā neviens nav atnācis ar mani runāt, vai novērot stundas, šis gads nebija izņēmums. skolēni gan izmantoja piedāvāto iespēju palikt konsultācijā ilgāk, jo biju brīdinājusi, ka būšu skolā. atnācu mājās, paēdu ēdienreizi, kas hronoloģiski sanāk pusdienas (skola uz ēkas renovācijas laiku ir pilī - viena ēdnīca skolēniem, studentiem, skolotājiem un pasniedzējiem, rindas, nekavējot stundu sākumu, nav izstāvāmas, un šodien nevienas brīvas stundas nebija, tāpēc tikai grauzu līdzpaņemtos burkānus) un izmērīju temperatūru - atkal (vai joprojām) paaugstināta. tagad nesaprotu, ko darīt ar rītdienu - taisīt kļūdu numur divi un iet uz darbu (vai es varu pieļaut, ka izkrīt 8 stundas, no kurām vienā ir kontroldarbs?!) vai pieņemt, ka veselība ir svarīgāka un gulēt mājās? tad, kad pašsajūta ir čābīga, visvairāk pietrūkst cilvēku, kas par mani varētu rūpēties. slimoju apmēram reizi gadā, un pagājušā gada pieredze liecina, ka uz ģimeni paļauties, ka izbrīvēs kaut pusstundu jebkurā diennakts laikā, nevar, bububu. draugiem prasīt palīdzību (ar ko tad īsti, a?) nespēju, jo nav jau mirstama vaina. šobrīd tik vien kā gribas, lai kāds par mani parūpējas; tālāko gadu es atkal tikšu galā pati.

upd. sapratu, ka nebūs (labi). rīt palieku mājās.
Add to Memories
Tell A Friend
ļoti lepojos ar sevi aptuveni mēnesi, laikam pat vairāk, kurā likās, ka ir izdevies savest kārtībā miega režīmu - gultā ap pusnakti, tā, ka katru nakti sanāca vismaz 6 stundas miega. pēdējās nedēļas laikā viss ir atkal vecajās sliedēs (t.i., eju gulēt ap diviem, ceļos pusseptiņos), tikai diendusu pēc darba neguļu. dienā esmu nogurusi un neproduktīva, bet, kad pienāk laiks iet gulēt, miega nav. pāris naktis iepriekš visu nakti nogulēju mierā, acīm ciet, bet ne aizmigusi, jo prātu izslēgt neizdevās. zilās gaismas filtri jau labu laiku ir gan datoriem, gan planšetei, gan telefonam. nupat (pāris nedēļas) arī mēģinu ēst apmēram kā normāls cilvēks, nevis pārēsties vakariņās, jo pusdienu nav bijis vispār. tā un tā, nesaprotu, kas ir nepareizi, jo kaut kas acīmredzot nav labi. varbūt stress par manu pienesumu pēdējai (topošajai) projekta publikācijai, kas šķiet minimāls, taču arī par to esmu runājusi ar zinātnisko vadītāju tā, ka vajadzētu būt aptuveni mieram galvā. jā, dabūju ziņas, ka kaut kas nogāja greizi ar Minheni, bet, ka joprojām ir iespēja uz turieni doties, tomēr jānokārto vairākas lietas (kam arī grūti saņemties, jo tas nozīmē, ka kādā brīdī būs kādam jāstāsta, ka esmu gudra, lieliska un kāda vēl ne, bet pašu par to konstanti māc šaubas. impostor syndrome vai tomēr tiešām esmu izteikta viduvējība?), cita stresa avota īsti vairs nav. nesaprotu, kas notiek un ko vēl darīt, jo visādi dzīve šķiet apmēram līdzsvarā. am i missing something obvious?

Tags:

Add to Memories
Tell A Friend
Gāju pēc Talisker 10 yo, bet pārnācu ar Macallan 12 yo. Nenožēloju.
Add to Memories
Tell A Friend
ik pa brīdim "uznāk" sajūta, ka visiem traucēju, taču cilvēku kompāniju gribas. tā nu pēdējās pāris dienas domāju, ka ļoti priecātos, ja man būtu tādi draugi, kuriem uzrakstot ar mērķi tikties un parunāt par muļķībām vai pačīkstēt, es nejustos uzbāzīga vai kā apgrūtinājums.

šodien skolēni man skaidroja, ka dzīvē esot melnie un baltie periodi un ka vērtējums "labi" pārbaudes darbā par eksponentvienādojumiem/nevienādībām noteikti ir kādas melnās strīpas sākums vai beigas.

Current Music: Innerbloom

Add to Memories
Tell A Friend
aiznesu salabot veco datoru, nu man ir divi pietiekami jaudīgi datori, turklāt uz viena no tiem pa ilgiem laikiem ir tikai windows. ceturtdien nopirku vēl vienu galdu (jo vairāk laika paiet kopš pirkuma, jo vājāki ir racionālie argumenti par to, kāpēc tas bija vajadzīgs. paliek tikai emocionālais - es zinu, ka institūta darbam vajadzēs citu galdu, citu auru?, uz esošā galda nepietiek vietas diviem datoriem un dzīvoklī nav vietas, kur graciozi nolikt otru datoru, kamēr tas veic aprēķinus). lai vai kā, šodien beidzot ir laiks, lai galdu saliktu. pagaidām gan sēžu uz grīdas pie radiatoriem (trešdien pieslēdza apkuri!), risinu sudoku, klausos 90-to gadu mūziku un ar teju katru dziesmu domāju, ka jau sen šitā vajadzēja. 
Add to Memories
Tell A Friend
ik pa laikam sāku rakstīt "cepienus" saistībā ar darbu skolā, bet vienmēr apraujos, jo šķiet, ka kāds norādīs uz to, ka man nav pietiekami liela pieredze vai pietiekami augsta līmeņa izglītība pedagoģijā. zinu, ka mans viedoklis tāpēc nav pavisam zemē metams, bet laikam nerūp tik daudz, lai būtu gatava to aizstāvēt, tāpēc vienmēr visi teksta blāķi tiek izdzēsti vēl pirms publicēšanas.
Add to Memories
Tell A Friend
rīt ir doktorantūras eksāmens un es nejūtos gatava; so much so, ka pēdējo stundu pirmo reizi nopietni apsveru iespēju studijas pamest.
zinu, ka eksāmenu var nokārtot vāji, viduvēji vai whatever, bet man eksāmeni vienmēr bijuši "go big or go home" pasākumi - vēl jo vairāk tie, kas saistīti ar specializācijas nozari. tagad gan īsti nav opcijas "go home", tā vietā ir opcija "quit everything", jo "go big" iespēju esmu palaidusi garām. ir skumji un nav spēka vairs mācīties, un zinu, ka neesmu pietiekami gatava. gribēji paralēli studēt un strādāt pilnu slodzi divās darba vietās? silly girl, divus gadus pēc kārtas tā nevar. varbūt var, bet es nespēju. tagad varu kost pirkstos.
Add to Memories
Tell A Friend
dzimšanas dienā visa cita starpā tiku pie Talisker viskija, tā nu jau trešo vakaru pēc darba dienas, strādāšanas mājās vai gatavošanās doktorantūras eksāmenam tukšoju pa glāzei. šovakar jāuzraksta vēl viens epasts, un tam drosmes nav nemaz un viskijs nepalīdz. nevaru saprast, vai drebu no aukstuma vai bailēm. laikam tomēr jābūt auksumam, jo galvā noformulējusies doma, ka vairs jau īsti nav, ko zaudēt, kas mēnesi atlikta epasta rakstīšanu padara vieglāku.

Current Music: Nine Inch Nails - Right Where It Belongs

Add to Memories
Tell A Friend
pirms aptuveni stundas: veikalā redzu savus 12.klases skolēnus. čalis ierauga mani, pasmaida, pamāj. man rokās ir katls. pamāju pretī. ar katlu.
Add to Memories
Tell A Friend
šonakt sapnī redzēju the fiziķi. romantisks settings un tā. šī ir laikam trešā reize, kopš viņš aizbrauca. apziņa jau labu laiku ir citos medību laukos, kamēr zemapziņā kaut kas vēl nav līdz galam atrisināts.
Add to Memories
Tell A Friend
pirmā diena šajā mācību gadā ar skolēniem pagāja gandrīz bez aizķeršanās (pusi garā starpbrīža ķiķināju par pašas pieļauto drukas kļūdu, rakstot uzdevuma tekstu. kā tieši man izdevās no vārda 'šķēlums' izlaist otro un trešo burtu, joprojām nesaprotu), un gala rezultāts bija smaids sejā darba dienas beigās. divi divpadsmito klašu skolēni neatkarīgi viens no otra pienāca pēc stundas un izteica vēlmi ar mani parunāties par karjeras iespējām, studējot matemātiku, kā arī dzirdēt manu viedokli par studijām kā tādām. viens no šiem diviem skolēniem bija puisis, kas par matemātikas studijām bija ieminējies jau iepriekšējā mācību gadā, un šobrīd priecē, ka šis variants joprojām tiek apsvērts. interesanti ir tas, ka šie skolēni nebija no matemātikas klases, bet gan no klases, kurā matemātikas stundu skaits ir mazākais pieļaujamais.

Tags:

Add to Memories
Tell A Friend
pirmo reizi ļoti ilgā laika posmā ir tā, ka nauda varētu beigties, pirms ienāk alga (krājkonts netiek ņemts vērā, tur vēl ir, bet par daudz šajā vasarā jau iztērēts). vakar biju ar kolēģi Rīgā gandrīz tikai tāpēc, lai papusdienotu, un vakarā sajutos slikti, tāpēc teju pēdējos eiro iztērēju, iegādājot Dostojevska "Idiotu" (nē, skolas laikā neizlasīju, un, tā kā krievu valodā protu tikai burtot, kas nav gluži pietiekami nopietnai lasīšanai, ir tulkojums latviešu valodā). šis vispār ir stāsts par prioritātēm; šodien ārā no mājas neeju, jo visi laika pavadīšanas piedāvājumi ietver naudas tērēšanu, bet man viss ir sarēķināts tā, lai pietiek obligātajiem pirmdienas izdevumiem un ne vairāk.

Current Music: Chaos Chaos (formerly Smoosh) - Do You Feel It?

Add to Memories
Tell A Friend
terapija ir maģiska lieta. es, protams, ik pa brīdim izsaku šaubas par to, vai manas atmiņas ir ļoti ņemamas vērā, jo tas tomēr subjektīvi, bet kopsumma nemainās - māku analizēt gan sevi, gan minimāli arī apkārtējos. tas dod kaut kādu pozitīvu pārliecību par sevi, jo zināt - tas nozīmē mieru; neziņa ir haoss prātā.

Current Music: Uriah Heep - Lady In Black

Add to Memories
Tell A Friend
vakar satiku draudzeni no vidusskolas laikiem. viņa bija atbraukusi uz Latviju uz radinieka kāzām. dzērām tekilu, runājāmies par visu ko, un nonācām arī līdz tiem jautājumiem, ko visi radi mūsu vecumā uzdod nemitīgi - jautājums par kāzām un/vai bērniem. viņai tas laikam ir aktuālāk, jo ir ilgstošas attiecības, kamēr man pirms diviem mēnešiem no vecmammas bija jādzird frāze, ka "laiks iet uz priekšu un Tu jau jaunāka nepaliec", par ko joprojām mazliet ķiķinu.
lai nu kā, pirms pāris gadiem tīri tehniski biju saderinājusies un kāzas nenotika, jo vienā jaukā dienā savācu visas savas mantas un aizgāju prom. nebija gluži no zila gaisa, bet tas šobrīd nav svarīgi. tad nu vakar draudzene jautāja, vai vēl kādreiz būtu ar mieru saderināties un tiešām apprecēties (jo laikam biju radījusi iespaidu, ka laulībai neticu vai smth). būtu ar mieru, jā, bet tur ir jābūt tā vērtam cilvēkam, nu, šobrīd vistuvākais tam, ko esmu iedomājusies, bija kanādiešu fiziķis. vēl vakardienas rīta pusē, kad biju darbā, kolēģes bērnudāza vecuma dēls (neprotu uz aci noteikt vecumu, 5 gadi varbūt?) pajautāja, vai man ir vīrs un pēc tam - kāpēc nav. nav tā, ka nav kandidātu, bet, jāsaka godīgi, nav milzu vēlmes ieguldīt laiku un darbu attiecību veidošanā un uzturēšanā. šajā vasarā vispār esmu saņēmusi daudz jautājumu par šo tēmu; sāk likties, ka tomēr ir sabiedrības spiediens, jo mana "vispirms doktora grāds, zinātne, karjera, tad ģimene, un bērni visticamāk nekad nē" atbilde teju nevienam nešķiet pieņemama.

Tags:

Add to Memories
Tell A Friend
tad nu tā, zemes man vairs nav, taču ir vairāk naudas kontā. šovakar dzeru Leffe un morāli nobriestu tam, ka nākošnedēļ atsākas darbs skolā. vēl visiem pagājušās (šīs, šīs taču) nedēļas notikumiem pa vidu paspēju pateikt kolēģim, ka to, kas mums bija (manā galvā ne gluži attiecības tomēr), nevēlos un pietiek, ja esam draugi un nekas vairāk. varētu gadīties, ka viņam ienāks prātā sarunāt kādas riebeklības (jo, protams, es vienmēr vispirms domāju, ka cilvēki ir nelieši), jo līdz šim viņš projekta vadītājam visādi mani esot cildinājis. laiks rādīs. 
Add to Memories
Tell A Friend
i'm an adult, okay?
Add to Memories
Tell A Friend
Vācijā dzīvo viens attāls radinieks, ko vectēvs lūdza uzmeklēt pagājušajā vasarā. to arī izdarīju un pēc vectēva bērēm neilgu laiku vēlāk sanāca mazliet iekš fb ar šo radinieku sarakstīties, jo viņu interesēja, kādi vēl radinieki ir palikuši Latvijā, jo to ar vectēvu viņi nebija paspējuši izrunāt. saziņa ar mani bija angļu valodā, jo tobrīd likās, ka vācu valoda galīgi nav opcija. tad nu - radiniekam pirms pāris dienām bija dzimšanas diena, un tā kā es vairāk vai mazāk cītīgi atkārtoju vācu valodu, nolēmu mēģināt apsveikuma teikstu un pāris jautājumus uzrakstīt vāciski. radinieks atbildēja angļu valodā un tagad man neliek mieru jautājums - tas tāpēc, ka tāda bija iepriekšējā saziņa vai arī tie pieci teikumi vācu valodā bija tik kļūdu pilni, ka viņš nevēlējās, lai turpinu mocīties? google tulks, protams, visu pārtulkoja gandrīz tā, kā biju iedomājusies, taču ar to sirdsmieram ir par maz.
Add to Memories
Tell A Friend
dark necessities
nolēmu apskatīt, kas ir tas rīts, par ko cilvēki runā un tā nu apzināti esmu nomodā jau pusotru stundu.
īstais iemesls, protams, ir tas, ka esmu apņēmusies šīs nedēļas laikā tikt vaļā no savas zemes daļas un liekas arī diezgan reāli, ka tas varētu izdoties. protams, žēl, ka tas notiek vasaras beigās, jo tas nozīmē, ka nekur aizbraukt vairs nepaspēšu.

par virsrakstu - šīs dienas vakarā pirms gada ierados Minhenē ar visām no tā izrietošajām sekām. jūtu, ka man tā RHCP dziesma vēl sāpēs, kad saņemšu kādu atbildi. nu, vai arī man jāsaprot, ka, ja nekādas atbildes no universitātes līdz šim nav bijis, viss ir cauri, pirms vispār sākās?

Tags:

Add to Memories
Tell A Friend
nu jau vairs neatceros, kā (šķiet, tam bija saistība ar vectēva brāli) vectēvs tika pie kaudzes interesantu grāmatu, no kurām daļu, pirms mest ārā, piedāvāja man - tas bija pirms nu jau vairāk kā gada. tagad, pēc pārvākšanās, pamazām cenšos paņemt visas mantas, kas vēl aizsēdējušās mammas dzīvoklī - šodien bija kārta dažām kastēm. tā nu man ir pirmskara (dažas ir no laika pirms abiem pasaules kariem) matemātikas grāmatiņas vācu valodā. nezinu, ko ar tām iesākt, bet ārā izmest nespēju un nemaz netaisos.

Tags:

profile
User: [info]swirl
Name: sonnenschein
Back January 2018
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031