entries friends calendar user info Previous Previous
sonnenschein
Add to Memories
Tell A Friend
šovakar kopā ar dzīvesbiedru veicām jogas vingrojumu sēriju un es ar baltu skaudību noskatījos, kā viņš spēj ar pilnu plaukstu pieskarties pie zemes, noliecoties taisnām kājām. man izdodas tikai uz īsu brīdi ar pirkstu galiem, kad esmu kārtīgi iesildījusies.
Add to Memories
Tell A Friend
vakar paņēmu jogas vingrojumu sēriju no garmin piedāvājuma, it kā beginner level un visus vingrinājumus zināju, tik nosaukumi mazliet jauca galvu. lai vai kā, šodien jūtu rokas, mazliet arī kājas. plāns rītdienai ir garmin intervālu treniņš + atsildīšanās vietā pielabota un pielāgota jogas vingrojumu sērija. gaidu, bet ar bažām.

vakar mums uzsniga sniegs, šodien kūst nost. 10 dienu laika prognoze liecina, ka tuvākajās dienās sniegs neatgriezīsies. žēl, jo patīk; tad nu ceru uz decembri.
Add to Memories
Tell A Friend
pirmo reizi pa nu jau ļoti ilgiem laikiem biju paskriet. apņēmība bija liela, jo ārā bija gan vējš, gan lietus, gan austiņas atstāju mājās (jo paranoja svešā vietā skriet, visas maņas vajag pie dzīvības), bet tomēr devos.

drīz būs gads, kopš dzīvojos ar šo garmin pulksteni un tikai iepriekšējā nedēļā sāku sīkāk pētīt visādas funkcijas tieši no mājas lapas. aizrakos tik tālu, ka atradu plānu (ne garmin coach, tie man nepatīk), kā lēnītēm gatavoties, lai noskrietu 10k. pieliku šo pie kalendāra un šodien smuki pie skriešanas aktivitātes man piedāvāja izpildīt vingrojumu sēriju.

kādreiz varēju noskriet 10k lēnā tempā bez milzu piepūles, bet tas bija sen, kad pasaule likās droša, jo biju Jelgavā, kad pasaule bija gaiša, jo bija vasara un kad skriet bija vieglāk, jo darīju to regulāri. tagad esmu Somijā, kur ielas ir nezināmas un bail apmaldīties, ārā sāk satumst jau trijos un pēdējo reizi esmu skrējusi kaut kad pavasarī. it kā sīkums, bet jūtos paveikusi kaut ko lielu.
Add to Memories
Tell A Friend
šovakar jo sevišķi novērtēju videozvanu iespēju - citādi draugus satikt kādu laiku neizdosies un ir prieks, ka var vismaz šādi.
Add to Memories
Tell A Friend
gatavojos somu ziemai - pasūtīju grāmatu ar Muminu komiksiem.
Add to Memories
Tell A Friend
šodien cēlāmies agri un devāmies pārgājienā pa Nuuksio nācionālo parku. plānā bija ambiciozi 30 km, bet jau pēc 15 km abi bijām pārguruši un nolēmām otru maršruta pusi atstāt citai reizei. sākām agri no rīta, kad telefoni apgalvoja, ka ārā ir -3, un tieši tik auksts arī likās. lai nokļūtu tur laikus, no mājas ārā devāmies jau 7os un ap pusdeviņiem, kad bija kļuvis gaišs, bijām klāt. tik daudz uz augšu-leju staigājusi nebiju nevienā iepriekšējā pārgājienā, klāt vēl kāpšana pa klintīm un liela daļa taku bija akmeņu un koku sakņu izvagotas, uz takām bija apsarmojušas koku lapas, kas padarīja iešanu viegli slidenu. kopumā bija pamatīgi jāskatās, kur liek kājas. ap pusdienlaiku, kad mēs ceļu beidzām, sāka parādīties daudz cilvēku, stāvlaukums pie autobusa pieturas, kur ir viena maršruta sākums, bija pilns mašīnām.
man ļoti patika - ik pa brīdim apstājos, skatoties uz klintīm, klausoties putnu balsīs (nevienu interesantu neieraudzījām, taču dzirdējām dzeni un citus, kurus neatpazinām), priecājoties par dabu apkārt; domāju, ka šajā parkā atgriezīsimies vēlreiz uz citiem maršrutiem, taču šoreiz nebijām līdz galam sagatavojušies laikapstākļiem, nedaudz sanāca nosalt. sapratu, ka man vajadzētu iegādāties nopietnākus pārgājiena apavus, ja gribu staigāt biežāk.
Add to Memories
Tell A Friend
uztaisīju kūku. mana doma bija, ka, saliekot kopā visādas puslīdz saldas un skābenas lietas, neko daudz nevar sačakarēt. te nu kļūdījos - manuprāt, kūka sanāca par saldu. vajadzēja skābāku ievārījumu vai vairāk ogu dekoram, vai kaut ko pavisam citu, nezinu, bet prognozēju, ka tā kūka tiks ēsta lēni un nelieliem gabaliņiem.
Add to Memories
Tell A Friend
vakar izbraucām līkumu pa Helsinkiem un pa ceļā esošo Lauttasaari. salā bija skaistas klinšaini/akmeņainas jūras malas, tā, ka velo nācās stumt, jo kopā ar pamatīgajām koku saknēm taciņa nebija gluži braucama. lai vai kā - saulaina diena, skaisti skati, radās vēlme tur ar kājām pastaigāt, jo mums bija plāns, tāpēc tiklīdz bija skaidrs, ka braukšana nebūs, stūmāmies prom uz ceļu, bet man tā vien gribētos redzēt, kā tā taka turpinās. tālāk apbraucām apkārt Helsinku centram, maksimāli daudz gar ūdens malu - normāli pūta vējš. pati pilsēta, cik nu to sanāca redzēt, milzu sajūsmu manī neraisīja. parasti interesi rada kaut kas atšķirīgs, bet te viss likās gandrīz vai pazīstams. kopumā nepilni 30 km.
Add to Memories
Tell A Friend
iepriekš stress nāca kopā ar trauksmi - trīcošām rokām, sliktu dūšu, teju paniku. tagad stresa situācijās esmu mierīga, tik ar acs kaktiņu manu kā pulsometrs reģistrē to, kā ārdās pulss. pārdeguši drošinātāji.

Current Music: Dozer - Big Sky Theory

Add to Memories
Tell A Friend
šodien izbraucām 20+ km līkumu pa mežu, baigi nomocījos. jau tā neesmu nekāds dižais riteņbraucējs, bet ja vēl visa pieredze ir ar Latvijas plakanumu, tad Somijas mežiņa pauguri lika izkārt mēli un sirds sitās stiprāk kā būtu gribējies. pats mežs stipri līdzīgs kā Latvijā, ja neskaita milzu akmeņus, klinšu atsegumus un krietnu daudzumu dažāda augstuma pauguru. vēl viena lieta - daudz melleņu, un tieši ceļmalā - lasi tik un ēd. pāris reizes piestājām pie ogām arī.

tagad tāds patīkams nogurums, bet uz Helsinkiem rīt ar riteni braukt diez vai būs iedvesma.
Add to Memories
Tell A Friend
esmu Somijā, otras lielākās pilsētas klusā nostūrī. te viss ir zaļš, gandrīz kā mežā vai vismaz parkā, uz balkona izejot viena priede ir tik tuvu, ka to var ar roku aizsniegt. otra lieta, ko esmu piefiksējusi - viss šķiet izkliedēts. jā, nav jau pilsētas centrs (šai pilsētai konkrēta centra it kā neesot vispār, tikai vairāki rajoni, kas katrs ir sava veida centrs), bet tik un tā ir sajūta, ka cilvēki te viens otram uz galvas nekādi nestājas, jo nav tādas vajadzības. jāatzīst gan, ka pēc dzīvošanas Rīgā, man arī Jelgava likās patīkami brīva. tā kā viss ir izkliedēts, tad tuvākais lētais veikals ir 3 km attālumā, kas nav baigā bēda, jo visur var aizbraukt ar riteni - veloceliņi te ir labi un daudz, prieks braukt. pīļu vietā parkos ir zosis, cilvēku uz ielām maz.

māja, kurā dzīvojam, celta piecdesmitajos, bet pats dzīvoklis šķiet diezgan moderns, pārdomāts. vienīgā vieta, kur izteikti manāms, ka māja ir veca, ir kāpņu telpas lifts, jo tas ir ar divām durvīm, kas abas aizveramas manuāli. vienas no durvīm ir tāda kā reste, ko aizvelk ciet - braucot var redzēt visu cauri. tas lifts ir mazliet baiss, bet gan jau pieradīšu. parasti pēc braukšanas ar velo nav milzu vēlmes kāpt līdz priekšpēdējam mājas stāvam pa kāpnēm.

drauga darba vieta ir institūts, vakar smējāmies, ka man arī vajadzētu pieteikties tur darbā, jo ir pieklājīgi health benefits, nemaz nerunājot par to, ka atbilstoša alga un tā būtu starptautiska pieredze. galīgi nejūtos adekvāta, piemērota un gana laba - tādu sajūtu kokteilis nav gluži veiksmes formula, kad jāmēģina pārliecināt potenciālo darba devēju par to, ka no tevis ir jēga.

visa šī kontekstā - ir jādomā, ko darīt tālāk, jo varu likt galvu ķīlā, ka institūts, kurā šobrīd vēl strādāju, pēc divu mēnešu testa perioda piedāvās tik samazinātu slodzi, ka man nebūs izdevīga došanās uz Latviju vai arī bez ceremonijām pasūtīs mani lasīt čiekurus. un ir, par ko domāt - darbs, doktorantūra, hobiji, draugi - tas viss kaut kā jāatrod arī Somijā.
Add to Memories
Tell A Friend
ik pa brīdim uznāk vēlme sākt visu (ko visu? cik tālu atpakaļ?) no jauna. šķiet, ka Somija tās idejas īstenošanai varētu būt piemērots iegansts.
Add to Memories
Tell A Friend
pēc nedēļas jāatbrīvo dzīvoklis, bet mantas vēl stāv, kur stāvējušas; nesalocītas kastes istabas stūrī. vēl jau ir laiks, jā.

gribētu teikt, ka visas pārmaiņas uztveru mierīgi, uz brīdi pat biju sevi par to pārliecinājusi, likās - tik viegli tāpēc, ka, kamēr viss vēl uz vietas, neliekas, ka tas pa īstam, bet, nē, patiesībā es savu stresu apēdu un nedēļas nogalēs brīnos par skaitļiem, ko rāda svari.

tā vispārīgi negribas neko - ne darbu, ne mājas, ne seriālus, ne krāmēt mantas, pat ēst ne, tikai gulēt ilgi un pamosties, kad būs labāk.

Current Music: Placebo

Add to Memories
Tell A Friend
vēl nedaudz vairāk kā mēnesis līdz Somijai, nedaudz vairāk kā 20 stundas līdz pārgājienam, vairāk kā 6 stundas līdz atvaļinājumam, aptuveni pusotra stunda līdz svarīgai sapulcei.

ir slikti, bet ir labi.
Add to Memories
Tell A Friend
sestdien gājām staigāt pa mežiem, un, lai dzīve interesantāka, orientējāmies pēc 2018. gada rogaininga čempionāta kartes. izlijām vairākas reizes, kopumā tik ap 20 km pieveicām, bet beigu posmā uz katru soli apavi žļurkstēja. vakarā toties jo īpaši patīkama likās karsta duša un sēdēšana zem pleda sausās, siltās un tīrās drēbēs.
Add to Memories
Tell A Friend
par fiziskajām aktivitātēm
labu laiku staigāju vismaz 10k soļu dienā, un tad man teica, ka tas ir tik maz, ka neskaitās kā fiziska aktivitāte un gan jau daļa taisnības tur bija, bet tas man lika justies mazliet labāk par sevi, jo bija kaut kāds vienkāršs mērķis, ko sasniedzu katru dienu, pat tad, ja viss cits bija aizgājis pa pieskari. var ievērot, ka rakstu pagātnes formā - pakļāvos tādam vai citādam spiedienam un savu n (kur n bija ap 170) dienu pēc kārtas soļošanas streak pārtraucu. kur prāts, ne? lai vai kā, doma bija, ka tā vietā taču varētu darīt kaut ko citu, bet te nu laika gaitā sastapos ar šķērsli, ka man nekad nav bijis ieradums regulāri sportot, tāpēc saņemties skriet trīsreiz nedēļā tikai tāpēc, lai būtu slodze, nevaru, jo nav motivācijas. iepriekšējā vasarā skrēju paralēli tam, ka staigāju, un tur tad nevajadzēja nekādu papildu mērķi. tas, ko te visai haotiski mēģinu pateikt, ir - regulāra skriešana nav aizstājusi kādreizējo staigāšanu. tagad uz darbu braucu ar velo, un man tas kā fiziska aktivitāte nepatīk (lai neteiktu, ka riebjas), tas nav nekas vairāk kā transportlīdzeklis, jo sabiedrisko transportu šajā laikā izmantoju tikai tad, ja ārā līst vai saprotu, ka nespēšu piespiest sevi aizbraukt (gadās arī tādas dienas). tā nu es esmu pazudusi kaut kur un galvenā problēma gan jau bija mana mugurkaula trūkums kaut kad rudenī, kad pārtraucu staigāt, tāpēc, ka tagad tā pa lielam nav nekā - ir epizodiska skriešana, kas nesagādā prieku, ir puslīdz regulāra riteņbraukšana, kas nesagādā prieku un dzīve šobrīd iekārtojusies tā, ka iespējas atsākt staigāšanu nav, ja vien neapņemos tam veltīt atsevišķu laiku (te nav runa par pārgājieniem, tie nav no šīs kategorijas).

es gribētu tikt atpakaļ tajā vietā, kur biju pirms gada, gribu to pašu mindset ar vienu modifikāciju - nepakļaušanos tam, ko citi saka, ka staigāšana ir sūds. tas varbūt nav daudz, bet ir labāk kā nekas. gribu atkal vākt soļus un tad skriešana ir tikai soļu vākšanas veids, un tad ir motivācija. te, protams, būtu jāmaina dienas režīms, lai to sasniegtu, pagaidām nav skaidra plāna, kā to izdarīt.

Current Music: Mondo'77 - Looper

Add to Memories
Tell A Friend
sestdien cēlāmies agri no rīta un ar velo aizbraucām līdz bulduriem apēst pa bulciņai kāpās un padzert termosa tēju, paskatījām, kādus viļņus vējš sacēlis un mināmies atpakaļ. pēc tiem 40+ km sāpēja dibens, bet mājās bijām laicīgi, paspēju vēl diendusu pagulēt.

pēdējās pāris nedēļās daudz guļu un ir diezgan pamatīgs vājums, nogurums visu laiku. vakaros knapi turos nomodā ilgāk par 9iem, bet no rītiem tik un tā ir grūti pamosties. labi, jāatzīst, ka vakar un šorīt beidzot ceļoties nebija vairs mokošas vēlmes gulēt vēl bezgalīgi ilgi, varbūt beidzot šis beigsies, jo ir diezgan kaitinoši, ka ir grūti piespiest sevi darīt jebko, kas pieprasa nebūšanu horizontālā stāvoklī. ja var ticēt aprocei, pozitīva blakusparādība šim nogurumam/vājumam ir par kādiem 10 sitieniem/min zemāks miera stāvokļa pulss kā parasti.

vakar izdzēsu wolt aplikāciju, jo sapratu, ka laikā, kad netiekos ar draugiem klātienē, mēģinu sevi mierināt ar pamatīgu porciju ēdiena apmēram katru nedēļas nogali. turklāt te runa tikai par ēdienu, ko pasūtu, jo uz veikalu strikti ejam reizi nedēļā, bet gatavošanai man teju nekad nav iedvesmas un tad izpaliek arī pārēšanās.

Tags:

Add to Memories
Tell A Friend
izrādās, konkurss bija niecīgs. manis rakstītais projekta pieteikums dabūja pirmās kārtas finansējumu. tagad dažus mēnešus būs laiks gatavot pieteikumu otrās kārtas finansējumam, kur gan konkurss, gan finansējums krietni lielāks. nevaru noliegt, ka tas mazliet biedē, jo būs viss no jauna atkal, bet tajā pašā laikā ir arī interese mēģināt.

šajā nedēļā dažas dienas pēc darba, kad ārā vēl gaišs un kabinetā neviena cita nav, sēžu, lasu par galīgajiem elementiem un skatos, kā realizēt. iepriekš man tik tāda black-box pieredze ar tiem bijusi.
Add to Memories
Tell A Friend
pēdējās trīs dienas uz darbu un atpakaļ ar velo sanāk 16+ km dienā, šonedēļ tā būšu nobraukusi vairāk kā jebkad iepriekš nedēļas laikā. vakaros eju laicīgi gulēt, lai dotu iespēju sev atpūsties - tomēr nav pierasts dienu sākt ar fizisku slodzi, baidos, ka nebūs spēka aizmīties līdz darbam (kā gan, saprotams, nav noticis).

vakar tiku arī pie traumas uz vef tilta, kur šaurākajā vietā nolēmu piestāt pie tilta margas, nevis mēģināt samainīties ar diviem pretī braucošiem velosipēdistiem, kas netaisījās apstāties. tā nu piestāju pie malas, roka noslīdēja no stūres raga un kaut kā pagalam neveikli iesprūda starp bremžu kloķi un tiltu. vakar plaukstu rotāja koši zils pleķis un viegls piepampums, kustinot noteiktos veidos sāp vēl šodien, bet kopumā izskatās sliktāk, nekā ir patiesībā - rakstīt varu, braukt joprojām varu, viss būs.

šobrīd izskatās, ka atvaļinājumā nebūs pārgājiens divatā, būs labākajā gadījumā kāds izbrauciens ar velo vai skriešana, bet vispār pa mājām - daudz gulēšanas, seriāli, datorspēles un pa vidam darbs pie disertācijas.
Add to Memories
Tell A Friend
rīgā pārtikas veikalā pēdējo reizi biju pirms pusotras nedēļas. man patīk, ka mums ar mājās parasti esošo pārtiku pietiek kādām divām nedēļām. pie gaļas tieku, ēdot pusdienas darba ēdnīcā, balzamu vakar atnesa draudzene, kurai palīdzējām gatavoties attālinātai konferences prezentācijai.

es te mēģinu sevi nomierināt. gribēju pārcelt nākošās nedēļas atvaļinājumu uz laiku, kad tā tiešām būtu atpūta, nevis piespiedu sēdēšana mājās, bet pieteikumu atteica, tā nu man būs atvaļinājums ārkārtas situācijas laikā. runājām par garāku pārgājienu divatā, tā doma priecē; darba dienā takās varētu būt mazāk cilvēku. bijām arī sestdien - sākām no Āraišiem agri no rīta, pirmie cilvēki parādījās pie vizemes šosejas, visvairāk bija posmā pēc Zvārtes ieža; pie paša ieža gan daudz mašīnu, augšā nemaz nekāpām, jo tur nekāda sociālā distancēšanās nebūtu bijusi.

īsi pēc šīs ārkārtas situācijas termiņa beigām paredzēti divi pasākumi ar palielu cilvēku skaitu: par vienu no tiem noskaidroju, ka tiks pārcelts pāris mēnešus tālāk (acīmredzot, ar cerību, ka tad būs labāk), bet otrs ir kāzas un man īsti negribas jautāt, kā ar tām būs, jo šobrīd šķiet, ka ārkārtas situācijas termiņš tiks pagarināts.
profile
User: [info]swirl
Name: sonnenschein
Back November 2020
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930