vakar vakarā paskatījos solītās gaisa temperatūras svētdienai un nolēmu skriet šodien, jo 22 grādi jau 7os no rīta būtu diezgan brutāli pret 15-19 grādiem, kas skrējiena laikā būs šorīt. tad nu , loģiski, stresa un excitement dēļ esmu gulējusi vien četras saraustītas stundas, nu esmu nomodā un morāli briestu, ka pusstundu pēc kafijas krūzes iztukšošanas varētu būt laiks skriet pirmo pusmaratonu. vēlāk tepat pierakstīšu, kā man būs gājis.

upd. ir noskriets! un turklāt pieklājīgā tempā! nenoliegšu, pēdējie divi km bija sasodīti grūti, saule jau bija sākusi karsēt un kājas bija smagas, bet es neapstājos, lai cik ļoti gribējās. mudināju sevi turpināt ar domu, ka, nu, vēl nepilni 2 km, to taču es varu pat visgrūtākajās dienās. tagad nedaudz sāp kājas, taču ir pamatīgs prieks par paveikto.

Tags: run

apsolos, ka drīzumā ieraksti par skriešanu apsīks.
pēc treniņu plāna pusmaratons būtu jāskrien nākošajā svētdienā un šovakar es nejūtos gatava, kaut gan reiz lēnā tempā pievarēti jau 18 km. no kā es baidos? galvenokārt no tā, ka apmaldīšos. nopietni. kombinējot manus mazos līkumus, nesanāk pusmaratona distance tā, lai kāds gabals nebūtu jāskrien divreiz, tad nu man atliek tikai variants skriet līkumu caur Helsinkiem, kur es ļoti baidos nomaldīties pilsētā, jo tā normāli esmu skrējusi cauri vienreiz un vēl reizi pagājušajā vasarā braucu ar velo. man teorētiski vēl ir laiks izdomāt ko optimālu, bet stress lēnām aug.

Tags: run

noskrēju savu 10k rekordu, sapriecājos, un tagad domāju,ka te nekur nevar atrast tādu maršrutu, kurā nebūtu jāskrien pret kalnu vairākas reizes visā posmā. no vienas puses tas varbūt ir labi, jo ir treniņš un būs vieglāk, kad kādu reizi gribēšu atkal stirnu bukā skriet, bet no otras sapņaini domāju, ka, piemēram, skrienot tos pašus 10 km kaut kur pa jelgavas plakanumiem, iespējams, varētu taču dabūt vēl labāku rezultātu. šodien gan vēl bija ar pamatīgu vēju jācīnās, tāpēc pret diviem kalniem tipināju tik lēni, ka tā varēja būt iešana. lai vai kā, prieks par sevi.

Tags: run