ir dienas kā šī, kad man šķiet, ka esmu radīta tam, lai izdzertu trīs kafijas krūzes un mācītos cauru nakti (kaut ir tikai vēls vakars, ha).

pagājusi pirmā nedēļa research assistant amatā. sanācis gan uzzināt daudz jauna no teorijas, gan implementēt daļu apgūtā. kolēģi jauki, atsaucīgi. darba laptops tāds, kādu gribētu savu privāto (bet žēl naudas), vēl pie Īpaši Svarīgām lietām jāpiezīmē, ka departamenta virtuvē ir kafijas automāts, kas ārā dod ko labāku par tipisko somu kafiju.

šovakar ciemos atbrauca draugi, bija jauki. cepām picas, uzbūvējām piparkūku pili, kas būs daļa no ēdamā rītdienas pāgājienā. brauksim uz Nuuksio par spīti tam, ka temperatūra solās būt zem -10. pārgājienam (īsam gan) esam gatavojušies kārtīgi, būs silti.

nākošā sesija tuvojas ar joni, es grimstu darbos (un mazliet arī bezcerībā). taču kopumā man patīk studiju noskaņa - būšana vidē, kur cilvēki diskutē par matemātikas idejām, patstāvīgi mācās, kopīgi risina uzdevumus un ir vispārīgi diezgan draudzīgi. te jāpiebilst, ka par kursabiedriem galvenokārt sanāk saukt matemātikas studentus izvēlēto priekšmetu dēļ. nedēļas vidū saņēmos aiziet uz studentu organizāciju, noskaidrot, kas nepieciešams, lai pie viņiem pirktu kafiju. izrādās, tikai sava krūzīte, konts sistēmā un skaidras naudas iemaksa. tagad universitātē tieku pie kafijas, kas ir septiņas (!) reizes lētāka kā tā, kas nopērkama pusdienu kafejnīcā.

kursā esam 20, bet ārvalstu studenti četri un tie ir vienīgie kursabiedri, ko esmu satikusi. nezinu, kad un vai sanāks satikt pārējos, jo mums nav neviena obligātā nodarbība visiem kopā. šodien ir pirmā lekcija un man ir vienlaikus prieks un satraukums par to, kā būs mācīties angļu valodā.

esmu atpakaļ Somijā. ciemoties bija sasodīti jauki un forši - satikt draugus un ģimeni, divatā izbraukt palielu līkumu pa Latviju, bet laikam ir uzkrājies kaut kāds nogurums - šonakt nogulēju labas 12 stundas ar dīvainiem sapņiem, tajā skaitā sapņoju par to, ka kovid tests Somijā kļuvis lētāks :D turpbraucot tas prieks izmaksāja ļoti sālīti, tagad nezinu, cik maksās tas, kas jātaisa pēc atgriešanās, ceru, ka mazāk.

ar skriešanu man veicās apmēram tā, kā paredzēju: 2-3 skrējieni nedēļā, toties tie, kas bija, šķita aizraujoši, jo daži bija pa mežu, īsti taku skrējieni, kuros temps bija lēns, kājas noskrāpētas no zariem un zālēm, un jāskatās, kur liek katru soli, taču man patika.

nākošā nedēļa solās būt darbīga - tā kā nu man ir mainījies uzvārds, jāsazinās gan ar universitāti, gan somu iedzīvotāju reģistru, gan banku, lai izmainītu datus. es jau jūtu, ka nebūs vienkārši, bet ar šīm lietām rēķinājos.

likās, ka esmu coursera kursos ieberzusies. 2D difūzijas vienādojums, jārisina ar Crank-Nicolson metodi un man nesanāca. biju ilgstoši pie tā sēdējusi, man bija risinājums, kas uzvedas tā, kā tam vajadzētu un spēju katram, kas gatavs klausīties, izstāstīt, ko dara katra koda rindiņa, bet online grader teica, ka matricā tomēr nav pareizās vērtības. discussion forumos runājos ar cilvēkiem, tajā skaitā pasniedzēju.

pāris dienas vēlāk pasniedzējs uzraksta, ka viņa kļūda un mans kods esot bijis pareizs. uzvara!

Somijā vasaras saulgriežus svin sestdienā starp 20. un 26. jūniju, bet mēs te mēģinām pa savam - vakar nesanāca, jo uznāca pamatīgs gāziens ap to laiku, kad bija paredzēts ko darīt - balta ūdens siena -, tad nu šodien ar vēl diviem latviešiem dosimies pacept desas uz netālo brīvdabas muzeju, kur ir ugunskura vieta. man no visām tradīcijām svarīgākā laikam būs uzpīt vainagu: vakar biju diezgan saskumusi, bet šorīt ar otru latviešu sievieti bijām saplūkt ziedus un nevar pateikt, ka tie nākuši no somu ceļmalām, nevis no Latvijas pļavām. tad nu man tagad vāzē ir smaržīgs augu pulks, kas pēc pāris stundām pārtaps vainagā.

Current Music: Manai Dzimtenei - Dziesmu svētki 2013

vakar vakarā paskatījos solītās gaisa temperatūras svētdienai un nolēmu skriet šodien, jo 22 grādi jau 7os no rīta būtu diezgan brutāli pret 15-19 grādiem, kas skrējiena laikā būs šorīt. tad nu , loģiski, stresa un excitement dēļ esmu gulējusi vien četras saraustītas stundas, nu esmu nomodā un morāli briestu, ka pusstundu pēc kafijas krūzes iztukšošanas varētu būt laiks skriet pirmo pusmaratonu. vēlāk tepat pierakstīšu, kā man būs gājis.

upd. ir noskriets! un turklāt pieklājīgā tempā! nenoliegšu, pēdējie divi km bija sasodīti grūti, saule jau bija sākusi karsēt un kājas bija smagas, bet es neapstājos, lai cik ļoti gribējās. mudināju sevi turpināt ar domu, ka, nu, vēl nepilni 2 km, to taču es varu pat visgrūtākajās dienās. tagad nedaudz sāp kājas, taču ir pamatīgs prieks par paveikto.

Tags: run

apsolos, ka drīzumā ieraksti par skriešanu apsīks.
pēc treniņu plāna pusmaratons būtu jāskrien nākošajā svētdienā un šovakar es nejūtos gatava, kaut gan reiz lēnā tempā pievarēti jau 18 km. no kā es baidos? galvenokārt no tā, ka apmaldīšos. nopietni. kombinējot manus mazos līkumus, nesanāk pusmaratona distance tā, lai kāds gabals nebūtu jāskrien divreiz, tad nu man atliek tikai variants skriet līkumu caur Helsinkiem, kur es ļoti baidos nomaldīties pilsētā, jo tā normāli esmu skrējusi cauri vienreiz un vēl reizi pagājušajā vasarā braucu ar velo. man teorētiski vēl ir laiks izdomāt ko optimālu, bet stress lēnām aug.

Tags: run

noskrēju 18 km, kas ir mans personīgais distances rekords. skrēju lēni, tā, lai tas būtu easy run un pulss turētos normā. pusmaratons vairs nav aiz kalniem!

pirms pāris dienām biju frizētavā, kur meistare nerunāja angļu valodā. somiski pateicu, ka somiski protu maz un biju lepna par sevi, bet man atbildēja kaut ko, ko nesapratu, un kļuva skaidrs, ka vēl neesmu gatava irl situācijām somu valodā, tā, lūk. protams, bija naivi domāt, ka pēc 11 nodarbībām rezultāts būs citāds, bet nu, es mēģināju. protu pareizi sasveicināties, atvadīties, pateikt kaut ko par laikapstākļiem un, mazliet piedomājot, atpazīstu un protu pateikt skaitļus, piemēram, veikalā.

noskrēju savu 10k rekordu, sapriecājos, un tagad domāju,ka te nekur nevar atrast tādu maršrutu, kurā nebūtu jāskrien pret kalnu vairākas reizes visā posmā. no vienas puses tas varbūt ir labi, jo ir treniņš un būs vieglāk, kad kādu reizi gribēšu atkal stirnu bukā skriet, bet no otras sapņaini domāju, ka, piemēram, skrienot tos pašus 10 km kaut kur pa jelgavas plakanumiem, iespējams, varētu taču dabūt vēl labāku rezultātu. šodien gan vēl bija ar pamatīgu vēju jācīnās, tāpēc pret diviem kalniem tipināju tik lēni, ka tā varēja būt iešana. lai vai kā, prieks par sevi.

Tags: run

mani uzņēma Helsinku universitātes maģistra programmā :)

tagad vēl jāsaprot, kā būs ar vietējo institūtu un, ja tur nekā nebūs, septembrī došos atkal studiju gaitās.

viens neizdevies skrējiens un visa līdzšinējā skrējēja pašpārliecinātības imitācija ir izjukusi pa detaļām. nekas. gan rīt būs labāk.

Current Music: The Smashing Pumpkins - Eye

vakar palasījos visādas lietas par sirds ritmu skrienot. zinu, ka manējais ir par augtu, bet lēni skriet ir grūti, tomēr šodien to mēģināšu. nezinu, kā sanāks patiesībā, bet šāds ir plāns: redz, es skrienot klausos mūziku, un garmin audio uzvednes katru reizi,kad pārsniegšu noteikto sirds ritmu, man atgādinās, ka ir par augstu. tā nu, lai mūzika būtu maksimāli nepārtraukta, nāksies skriet lēni. ja nevar sevi pierunāt darīt pareizi ar burkānu, nākas izmantot nosacītu pātagu.

ai ai ai, somi taisās ieviest kārtīgu lockdown. man tas nozīmēs, ka nevarēšu vairs skriet. ļoti ceru, ka atļaus individuālus treniņus svaigā gaisā, bet lielā bilde tomēr ir svarīgāka, jā.
edit. skriet varēs, man jāmācās lasīt :)

šodien pieteicos uz vienu open application pozīciju (kas gan nav īsti konkrēta pozīcija) vienā no Somijas lielākajiem institūtiem, neko diži neceru, bet nu - varbūt paveiksies. to pieteikumu gan mocīju vismaz nedēļu, ja ne divas, jo domāt par to, ko gribu tālāk, nebija viegli.

nopirku jaunus skriešanas apavus, pēc noskrietiem 20 km nekas nav berzis, tulznu arī nav, bet nu jāskatās vēl, kā tālāk būs, pagaidām esmu ļoti apmierināta. ar skriešanu tagad vispār tā mazliet dīvani - atceros, agrāk pie +8 izdomāju, ka ir pārāk vēss un neskriešu, šodien pie +4 sapratu, ka ar divām kārtām ir par siltu, bet ar vienu būs par vēsu. nezinu, kā tagad ģērbties, lūk, mana sāpe. citādi - cītīgi pildu challenge, kam Stravā pieteicos - mērķis ir martā noskriet 100km, man trūkst vairs tikai 13 :)

šodien tiku pie papildu monitora, prieks teju bezgalīgs, bet vislielākais ērtums ir, ja kaut ko jēdzīgu dara, nevis lohojas, kā es te šovakar.

vakar vakarā darbojos ar coursera ML kursa pirmo mājasdarbu, pirmie trīs uzdevumi aizgāja ļoti raiti, nākošos četrus, kas vairs nebija obligāti, pildīju principa pēc. rage quit bija tikai vienreiz, taču pēc elpas ievilkšanas gāju mēģināt vēlreiz un tad viss, protams, sanāca :D

somu valoda sāksies aprīlī, tad būs vēl arī pa vakariem, ko darīt. patiesībā nevaru sagaidīt, jo gribas, lai laiks tiek pavadīts lietderīgi. pagaidām ar to ir kā ir; noteikti varētu būt labāk.

papriecāšos arī te: vecmamma vakar dabūjusi pirmo kovid vakcīnas devu :)