It's up to you.

5:30am: Skaista nakts, skaists rīts. Kamēr velkos nepilno kilometru pa Ziedoņdārza rajonu uz māju pusi, aiz manis iet divi iereibuši krievu studenti un dedzīgi diskutē par Krievijas-Francijas attiecībām 19. gadsimtā. Bet es klusiņām svilpoju "Raindrops Keep Falling on My Head", nezinu, kāpēc tieši šo dziesmu, vienkārši ienāca prātā. Rūgteni saldi smaržo liepas, vītero putni. Citu smaržu un skaņu vēl nav. Ielās vien agro maiņu strādnieki un apkopējas ceļā uz birojiem un tirdzniecības centriem, visi kā sazvērējušies, klusi, klusi. Un gaiss tik svaigs. Kāda veca sieviete ar ratiņiem izvadā ielu minčiem mazas zivtiņas. Pamanu viņu kādā pagalmā, un, iegriežoties savējā, saprotu, ka viņa pabijusi arī tur. Nez cik pagalmu tantuks apstaigā savā ikrīta apgaitā? Varbūt pat visu Matīsa ielu līdz pat Čaka krustojumam, kas zina.
Diena ir sākusies, jauns mēnesis ir sācies. Tā varētu nodzīvot visu dzīvi, dzīves jēga nav abstrakta attālināta vērtība, tā ir šādos rītos.

Labrīt!

6:59pm: Lietus un salijušas ielas. Salijuši kapi, salijis dzelzceļš un visur esošā liepu smarža. Zaļums, ziedi un krāsas, un arhitektoniskas kompozīcijas, ātrums, samirkušas, čīkstošas velo bremzes mēmā dialogā ar autovadītājiem, peļķes un luksofori. Pārsalšana, pilnvērtīga maltīte visai dienai, kafija un Baccardi White. Sarunas, iespējams, noorganizēts darījums un dāvana, kura tiks izlietota, lai iegādātos dāvanu dāvinātājam. Bezmērķīga pastaiga ar mērķi, senu vācu tekstu tulkošana no kapakmeņiem un vēl pāris pievienotu ierakstu jūlija komunikācijas grafikam. Ieguvumā sāpošs kakls, aukstums, nogurums un prieks, kurš atsver visu. Tagad tēja ar citronu, ap 250 MB jaunas mūzikas (paldies!) un darbs, kurš vairs nav bubulis. Šo vasaru es atcerēšos.

7:18pm: Nupat ienāca prātā, ka kādu agru rītu vajadzētu pienākt pie tās vecās sievietes un iedot viņai kādas monētas kā... nez? investīciju labā darbā? Lai pavisam negaidīti vēl kāds cilvēks saprastu, ka labie darbi atmaksājas.