Nu var oficiāli sadedzināt visas mācību grāmatas un pārējo. Vasara sākusies, jā. ^^ Atvaļinājums gan tūlīt beigsies, par to drusku žēl.
Šī nedēļa vai nu jāaizvada kaut ko baigi darot vai jāielien stūrī ar kompi un jāatputina smadzene.

Un es sadusmojos uz suni. Pa īstam. Tad dibens apgāza muserņiku un vispār fuj..

[00:22:12] Edzis: Nu, eksāmenam gatava?
[00:22:27] ..Just Enny..: hujova :D
[00:22:33] ..Just Enny..: tev studiju darbs uzbliezts?
[00:22:38] Edzis: hujova
[00:22:39] Edzis: rakstu :D
[00:22:40] ..Just Enny..: :D
[00:22:41] ..Just Enny..: mācos
[00:22:46] Edzis: esmu ieskauts grāmatās :D
[00:22:52] ..Just Enny..: esmu ieskaita papīros :D
[00:22:56] Edzis: :D

Ļoti nepareiza domāšana - nestresot par nevienu no iepriekšējiem eksāmeniem un nu pie šitāda mēsla just, ka kuņģis raujas čokurā.
20 biļetes. 7-10 minūtes. Un es varu pastāstīt kko tikai par kādām 5ām biļetēm. Cerēt uz veiksmi un nomierināties?! Man nemēdz tā veikties ar šitādām huiņām. Vo, bļā, kā es gribētu būt brālēns, kurš kaut no 60 biļetēm izvilktu to vienu, kuru viņš būs iemācījies.. >.<
Rīt es kodēšu. Tas nu ir skaidrs.

Vispār es gribēju atzīmēt kalendārā divas lietas.

Pirmā: Šodiena bija viena no fantastiskākajām dienām, kāda pa ilgiem laikiem bijusi. Gribētos, lai kaut vai uz pusi tādas sajūtas ir biežāk. Tas pozitīvisms, kādu dvēselē ielej Didzis ir vārdos neietērpjams. Un ir grūti atcerēties savas asaras, kad es biju pārliecināta, ka viņš pazudīs no manas dzīves pavisam.
Un tad ir Lita, kura mani aizvelk līdz futbolam, kur es sēžu un domāju - ko tie cilvēki saskata tajā -- nākt un sēdēt divreiz pa 45min, kur bumba šaudās no viena laukuma gala uz otru un vienīgie interesantie momenti ir gōli, kas ir reti, un traumas.
Nē, nē, Futbols ir jāspēlē pašam, lai būtu interesanti.
Un tad ir Viva ar Mārtiņu, ar kuriem var vienkārši sēdēt uz kaut kādām random trepēm, pļāpāt par pēdējām muļķībām un vienalga labi pavadīt laiku.
Un tad ir mājās. Suns, kurš kā psihopāts skrien, lec, kož un dara visas iespējamās muļķības, lai tu saprastu, ka dzīve bez suņa būtu garlaicīga.
Skype, kur sakrājies vesela tonna ar sarakstītu spamu, kuram tev vismaz pa diognāli jāizbrauc cauri, lai nejustos kā pilnīgs nūģis, kad puiši, kuri patiesībā nav puiši, apspriež kaut kādu tur `kaut ko`. Vispār jau parasti es sarakstēm nepieķeros, bet šitā ir jau no 30.janvāra un tas spars, ar kādu tur tiek rakstīts, nav nobeidzies. Pārsteidzoši. Pozitīvi. Visnotaļ, ļoti uzjautrinošas sarakstes. ^^

Otrā: Billija galvā pirmo reizi sanāca putra un es uzķēru, ka tas arī ir cilvēks, nevis tikai papīra zirdziņš, ar kuru es spēlējos. Es pat gandrīz sāku raudāt. Gandrīz.

Mācība man:
* Ja neizvedīsi suni staigāt, viņš piekakās sētu, kas nozīmē, ka palielinās procents, ka kādreiz nepaskatīsies zem kājām un iekāpsi Eiropas Savienībā.
* Ja atstāsi vannas istabas durvis uz nakti vaļā, tualetes papīri būs sagrauzti druskās un, nedod dies, sunim pa zobam trāpīsies Tavas mīļākās drēbes!

Vispār jau man par to visu nāk smiekli, jo vismaz nav vairs garlaicīgi, bet.. Es domāju, ka rīt vecāki skatīsies vēl šķībāk uz Ķipi, nekā skatījos es.

Lai nu kā, man ir sajūta, ka es uz skolu rīt neaiziešu atkal. Un šoreiz nebūs vainīgs tas, ka aizmirsu uzlikt modinātāju xD Damnit, šitā čakarēt savu gulēšanas režīmu pirms eksāmana ir galīgi, galīgi nevajadzīgi! Un arī neaiziet uz konsultācijām, jo īpaši, ja es sev solījos, ka šis būs eksāmens, uz kuru es pirms tam pamācīšos.

Vispār man tāds slinkums kaut ko darīt, bet vajag aiziet līdz frizierim un solārijam. Un varbūt beidzot ir pienācis brīdis, kad būtu jāsāk mācīties, nevis jāsēž skype čatā.. lai gan, protams, neko nedarīt un čatot ir daudz jautrāk, nekā darīt to, ko vajadzētu.

Uzraku unikālu komponisti Rachel Portman.
Klausos un kaifoju. Tik daudz lieliskas melodijas, atmiņā nāk tik daudz lieliskas filmas.
Šodien negribas darīt pilnīgi neko. Ieritināties zem segas vien un domāt par neko.
Šī diena bija lieliska savā vienkāršībā. Un nav svarīgi ko darīt, svarīgi ar ko pavadīt laiku. Un ar Litu laikam ir tā, ka vienmēr ir labi pavadīts laiks, un vienmēr pēc tam es aizdomājos par kaut ko, ko iepriekš neesmu piefiksējusi. Un šovakar es aizdomājos par savu famīliju.. cik, patiesībā, viņi nav sačakarēti un brīžam ir forši. Biežāk vajadzētu kaut ko tik pašsaprotamu novērtēt.

* Nu ko.. english aiz muguras. (sun) Palikuši vēl trīs mēsli..
* Atvaļinājuma nauda ar ieskaitīta. Un drīz būs vēl alga. Laikam būs jauks jūnijs, jo vēl palika 50Ls no iepriekšējās algas. xD
* Esmu sajūsmā par humpalām. No tiesas. :DDD
* Suns vairs neko negrauž, ja neskaita mani. Garlaicīgi.
* Visiem skatāmajiem seriāliem beidzās sezonas. HATE IT! Visiem vienlaikus!

Beidzot. Ir. 5i mēneši un lustīgs pēc vella.. Jēj. ^___^

Līdz eksāmenam palikusi viena diena.
Uztraukums vēl nekāpj, bet domas gan visu laiku atdurās pie "vajadzētu atvērt grāmatu un pamācīties".
Bet diezgan pozitīvi - esmu paspējusi lieliski pasvinēt 5dienu, tad nogulēt pus6dienu. Pēc tam noskatīties ļoti daudz filmas un nu vairs nav ko skatīties. Tad jau bija 7dienas rīts, kad vajadzēja doties atbalstīt tēvu maratonā. ^__^ Pēc tam sanāca satikt Mārtiņu un saštukot, ka kādā mirklī jāaizlaiž ar stopiem kkur.
Pēc tam vēl mani pasauca, lai piestrādāju par šoferīti un aizvedu/atvedu ģimeni uz/no laukiem.

Pa ceļam kā vienmēr tie stulbie bembji skrien garām tur, kur galīgi, galīgi nav navajadzīgs. Jau pēc mirkļa viens super-skaists sporta mazulītis lidoja viņai pakaļ - nemarķēta ceļu policijas mašīna. Zin, ja man piesolītu ar tādu braukāt - ietu strādāt uz mentiem, jo šī bija vnk (inlove).

Līdz eksāmenam palikušas 5as dienas. Arien neko neesmu atkārtojusi. Visu laiku ir sajūta, ka jāsāk un vienlaikus ir tik liela ne-vēlme kaut ko darīt.
Rīt pie ārsta. Pēc tam uz pēdējo zvanu (tomēr neizdevās izvairīties). Un pēc tam, es ceru, iedzert ar dažām dūdām. Vienlaikus ceru, ka veselība būs tāda, ka es vsp kaut kur varēšu doties. xD

Ārsts kā vienmēr izrakstīja tonnu ar zālēm un lika sēdēt mājās nedēļu.
Uz Žetonu es nebiju, uz Izlaidumu neiešu un nu šķiet, ka arī uz Pēdējo zvanu nesanāks.
Vispār, diezgan neglābjami stulbi noslimot pēdējo nedēļu no skolas. Tā tomēr ir pēdējā nedēļa vidusskolā. Bet kā tas nākas, ka man nav žēl?
----
Mani baigi aizķēra viena doma šodien. Par mērķiem dzīvē. Es centos atrast sev kaut ko vairāk par "atkārtot seksu vētrā" vai "nopirkt jaunu mp3".. Un es nonācu pie secinājuma, ka man nopietni ir par kaut ko tādu jāpadomā. Jo nedrīkst dzīvot bez mērķiem, pat, ja esi tik pohujistisks kā es. Un vispār - jāpārstāj būt pohujistei. Jāsāk beidzot sev likt just/sāpēt.

Šī laikam bija trakāka darba diena, kāda man bijusi.. :D
Pamēģiniet kāds 11h pastāvēt pie kartupeļiem.. xD Kad ir rush un liekas, ka atelpas nebūs.
Bet nekas.. Vismaz šodien dabūju neskaitāmus komplimentus no nakts maiņas, instruktoriem un Kristapa.. :D Jūtos gana apmierināta.
Nu jāiet gulēt.. Rīt jau, protams, atkal darbs..

Veselības stāvoklis: Pilnīgā pakaļā.
Domas: Kā ir iespējams saslimt tik skaistā laikā? Un kā lai es rīt norukāju vakara/nakts maiņu, ja knapi varu parunāt?

Viss, skriešanas sezona beidzot atklāta. :D
Laikam beidzot jāsaņemas, lai vēlāk var ielīst drēbes, kādās pirms liela laika perioda xD

Stāvoklis: Patīkams nogurums.
Veselības stāvoklis: Nelielas iesnas un kakls jūtami iet dirsā.
Domas: varbūt laiks atmest smēķēšanu? ;D

Šodiena bija interesanta diena. Nevien tādēļ, ka es jau atkal uz skolu aizčāpoju tā starp-citu tikai, nevis tādēļ, ka darbā gāja vēl interesantāk, bet tādēļ, ka, braucot mājās, autobusā satiku Andrīti.. Mans mazais, mīļais puisītis ir izaudzis smaidīgs un laimīgs, tik pavasarīgi uzreiz palika ap sirdi, ieraugot viņu.. Mēs runājāmies un tad viņš man uzdeva jautājumu - vai esmu laimīga. Un es nezināju, ko lai atbild.
"Es zinu tikai to, ka neesmu nelaimīga." Bet vai ar to pietiek atbildei? Vai ar to pietiek apziņai? Aizdomājos.

Jā, it kā jau viss manā dzīvē ir labi un kārtībā, bet vai ar to pietiek?

Tas ir tik drausmīgi kaut ko atlikt uz beidzamo brīdi, bet tādi jau ir tie jaunieši.
Beidzot uzliku pauzi `Kyle XY` (lai gan man palika tikai 5as sērijas līdz pilnībā būšu noskatījusies visu) un sāku mācīties.
Ir laikam tā, kad es pieķeros, es gribu visu līdz pilnībai. Tad nu arī tiku pie pašradītās pilnības. xD Bioloģijas darbs gatavs tikai nieka trijās stundās.

Sliktas ziņas: Vēl vismaz vienu referātu šodien vajadzētu paspēt uztaisīt.
Vēl sliktākas ziņas: Rīt pēc skolas jāstrādā.
Pavisam, pavisam sliktas ziņas: Pēc darba būs jāmācās angļu valodas Check-Up un jāuzmeistaro vēstures "drazas" (veselas divas), divas kultūras vēstures "drazas" un vēl viens literatūras dranķis. Auč.

Man laikam vajadzīgs kkāds elektro šoks, lai atgrieztos dzīvē. Čo ta nav pareizi, ka es pa vienu dienu noskatījos divdesmit "Kyle XY" sērijas. o.O Man vienmēr ir paticis skatīties, bet šitais jau ir too much.. Un stulbi, ka kompi negribas aizvērt un gribas tikai "nākamo, nākamo" sēriju...

PS (Pilnīgs sūds). Līdz eksāmeniem palicis TIK ļoti maz, ka būtu laiks sākt mācīties. *čakra īstā arvien neveras vaļā* :(

Man ir atkarība no filmām/seriāliem, u know.
Mājās pavadīju tikai vienu dienu. Noskatījos divas filmas, `Chuck` jaunāko sēriju, visas trīs iznākušās `Past Life` sērijas un, kad jau kritu izmisumā, ka nav vairs ko skatīties.. Atradu jaunu seriālu - `Kyle XY`. 3s sezonas atkal miers, ka BŪS, ko skatīties.

Un nu jāiet gulēt. R‘it vajadzētu pārmaiņas pēc nenokavēt pirmo stundu. :D

Kāpēc?
Visiem labi zināms, ka rītdien man skolā ir jādejo pusotra minūte. Nu, ar visām uznākšanām, noiešanām utt varbūt trīs (maksimums). Tātad 3 minūtes.
Kas jāizdara, lai sagatavotos šīm trim minūtēm?
1kārt - jāizdrukā visi numuriņi, jāpadomā par kopskatu. Kr4 - nekas sevišķš.
2kārt - jāizvēlas tērps, kurā dejot.
Zinot mani un manu ne-vēlmi pēc svārkiem vai kleitām, manā skapī atrast ko tādu ir neiespējami. Devos iekarot māsas skapi. Atradu, uzmēriju, derēja, nolēmu, ko vilkt.
Mani ieraudzīja māte un pateica, ka viņai ir viena kleita, kas noteikti man izskatīsies DAUDz labāk. OK, uzmērīju. (jāpiezīmē, ka pirms māte savā skapī atrada TO kleitu, es dabūju uzmērīt kādus 12 svārkus, 3s kleitas, pāris blūzītes un krekliņus vasarai.
Ok, visbeidzot, kad pienāca TĀS kleitas mērīšana, izrādījās, ka man viņa galīgi neizskatījās labi, tāpēc nācās domāt ko citu. Cerēju, ka tikšu cauri ar māsas svārkiem, Vivas kurpēm, savu maiku un viss. Neizdevās.
(..) Visbeidzot izdevās atrast "tērpu", kas sastāvēja tikai no vienas manas lietas - svārkiem. Bet tad nāca nākamais teksts no mātes puses -- tev ir ļoti nepiemērota veļa. Tad nu man nācās uzmērīt viņas iedotos bōdījus un sazin kādus vēl brīnumus, lai sievietes augums izskatītos patīkamāks. Visbeidzot, tiku arī pie viņas krūštura un velns viņ zin kā vēl.

Redziet, es šeit tik gari uzrakstīju, lai iegrāmatotu sev un citiem, ko tik sievietes nedara, lai uz 3minūtēm izskatītos labi. Jūs padomājiet, ko tik viņas nedara, lai labi izskatītos uz visu vakaru vai, nedod dies, diennakti.