Šodiena bija interesanta diena. Nevien tādēļ, ka es jau atkal uz skolu aizčāpoju tā starp-citu tikai, nevis tādēļ, ka darbā gāja vēl interesantāk, bet tādēļ, ka, braucot mājās, autobusā satiku Andrīti.. Mans mazais, mīļais puisītis ir izaudzis smaidīgs un laimīgs, tik pavasarīgi uzreiz palika ap sirdi, ieraugot viņu.. Mēs runājāmies un tad viņš man uzdeva jautājumu - vai esmu laimīga. Un es nezināju, ko lai atbild.
"Es zinu tikai to, ka neesmu nelaimīga." Bet vai ar to pietiek atbildei? Vai ar to pietiek apziņai? Aizdomājos.

Jā, it kā jau viss manā dzīvē ir labi un kārtībā, bet vai ar to pietiek?