Laimes sajūta, kā pierādīja nesens, pētījums par 70% ir atkarīga no paša cilvēka noskaņošanās pret pastāvošo kārtību. Tā kā optimisms ir labākais stimulants laimei. Var sevi virzīt pareizā gultnē, domāt pozitīvas domas. Tas strādā! Protams, ne vienmēr un tomēr es esmu pārliecinājies, ka ja viss ir draņķīgi var atrast kaut ko pozitīvu pie kā pieķerties... un, ja nav pie kā pieķerties tad pieķeries debesīm, viņas tur vienmēr ir - smaida (pārsvarā) un par savu smaidu neprasa neko pretī... Bet vispār tas ir labi domāt šādas domas - vai Tu esi laimīga, kāda ir mana vieta zemes virsū utt. utjp. cilvēks, taču tāpēc ir cilvēks, lai domātu, justu, saprastu, kas tas par cilvēku, kura vienīgā doma ir ēdiens un siltums, tāds cilvēks diži no lopa neatšķiras. Varbūt skarbi pateicu, it sevišķi tagad krīzes laikā, kad daudziem tiešām ir grūtības ar ēdienu, mājokli, bet šeit, arī ir runa par attieksmi. Paziņu / radu / draugu lokā netrūkst tādu cilvēku kam iet grūti, bet viņi kārpās un plosās un cīnās, atšķirībā no tiem, kas padodās un iet dzīvot zem tilta. Vispār šādos brīžos man gribas sevi nošaut, ka domāju šādi, jo es patiesībā ne nieka nezinu, ko nozīmē cīņa par izdzīvošanu. Viegli runāt, ja pats esi paēdis...
O, jā verbālā caur-eja (nejaukt ar vārdu caureja :D), atvaino.