Lietutiņš + pērkoniņš = pēc tam jauks gaiss un legāla iespēja ar basām kājām bradāt pa "āru" ^__^ Beidzot, beidzot.. :)

* ir nokačātas 155 dziesmas PA VIENAI. Viss sabāztrs iekš mp3. Nu būs jauna mūzika, ko klausīties. (un sabeigtas acis)
* jauno sēriju tā arī nesagaidīju. Damn.
* esmu sašutusi par netā pieejamo ball-room-dance klāstu.
* skola jau (zb)3.
* nenoķēru par divīti biļetes. Bļē.
* tik daudz parādu jānokārto, bet nāk miegs. Šodien jāiet gulēt.

Jā, jā, jā... ^__^ Ir izdomāts beidzot, kur tiks izlietots atvaļinājums.
Mi ljamo Annija.. ^__^ Nebūs uz izlaidienu jāiet, kleita jāpērk, jādara viskas cits nevajadzīgs. Jābrauc atpūsties tā vienkārši un jauki. Nedēļa ar tēvu spānijā.
Tai laikā es mīlēšu dzīvi. ^___^


Bet tagad es ar gribu kkur aizbraukt. Kādu 6dienu/7dienu.. Maybe pa divīti uz Stockholmu vai kurp citur. Tik kkā... nevaru iedomāties nevienu, kurš gribētu (varētu atļauties padzīvoties) ar mani kopā.

Aiziet uz skolu un justies ietderīgai, vajadzīgai. :D Pārsitām līdzšinējo rekordu un dejojām 3h.
Ir patīkami atkal dejot, ir patīkami mācīt un labot kļūdas.
Šādos mirkļos es atceros tos brīžus, kad bērnībā vēlējos būt skolotājs, jo... ir taču labi iemācīt.

Viens ir redzēt, otrs - just.

Vakar nezinu kas manī saspridzinājās, bet kļuvu par nenormālu pedantu. Iztīriju katru virtuves kaktiņu, visu izmazgāju pa desmit reizēm, savu istabu savedu kārtībā un izdarīju vēl simt citus darbus mājās. Sajutos ļoti, ļoti "sasitusi galvu", kad apskatījos uz veikumu, kur tik tiešām "pa tīro" viss bija izdzenāts.

Lai vai kā, vakarā devos uz Litas baļļuku, kur jaukā lokā paspēlējām boulingu, panašķējāmies ar gardumiem un iedzērām nedaudz skrūvi. Lai gan pasākums neizvērtās visas nakts garumā, tomēr tās sarunas kas tur valdīja, tie smaidi un skatieni... Zini, drusciņ atļāvos novērtēt cilvēkus, kas man ir apkārt, drusciņ nācās apjaust, kuriem tiešām Tu rūpi.

Es ar tādu prieku noskatījos pēdējo sēriju, jo "viss" vēl viens seriāls noskatīts. Un tad aprāvos. Bļā, tur vēl dažas sērijas nemaz nav iznākušas. Crap. That's sucks. Tas nozīmē, ka nu man būs jāvelta "gaidpilnā uzmanība" diviem seriāliem.

Uz mirkli bija tik ļoti, ļoti labi.. Kad tevi kāds piespiež cieši klāt, kad tevi griež, kad kusties vienā solī, esi uz viena viļņa. Bet pat dejošana man vairs nesniedza mierinājumu, patiku. Vienīgais, kas līdz šim mani vēl turēja pie ilūzijas, ka...
Pavasarim bija jābūt tik jaukam laikam. Un kur gan ir garantija, ka tas tiešām tāds būs?! Nav.

Pilnīga degradācija. Jāizlasa kāda gudra grāmata un varbūt beidzot jāsāk mācīties.
Un kāpēc es uz darbu eju daudz, daudz priecīgāku prātu, nekā uz skolu?!

Nauda pamazām sāk beigties. Un ir tikai 19ais datums. Bļā.

Vispār es tā iedomājos, ka varbūt varētu beigt sēņoties un uztaisīt kkādu spontāno braucienu ārpus LV. Kaut kur sadabūt lētas biļetes, naudu dzīvošanai un uz pāris dienām doties pameklēt jaunus iespaidus. Un varbūt atrast sevi.

Paņēmu zum-zum mašīnīti un secināju, ka laikam esmu slims cilvēks, jo man pat patika. o.O
Sāku domāt, ka sievietes pārāk daudz ņuņņojas par tādām lietām un pūš no mušas ziloni.. Vai varbūt, man ir vajadzīgs sava veida "kriptomīts", lai es sajustos kkādā ziņā tuvāk cilvēkam - vārgam, vismaz jūtīgam?!

Piebilde1: Man aptrūcies, ko skatīties. Jaunākais `the Vampire Diaries` noskatīts, pirmā sezona `Chuck` arī. Nākamā pagaidām velkas ar tādu ātrumu, ka pat gliemezis aizrāpotu līdz Igaunijai ātrāk, filmu krājumi palēnām izbeidzas xD

Piebilde2: skolā sākām "mācīties" programmēšanā html valodu. Nu man klabes tagi atgādina vien to, ka esmu savas grupas gudrītis stundā (rock)

Piebilde3: Biju slikts bērns un šodien aizlaidos no divām stundām. Reizi pa trijiem gadiem, uz, manuprāt, stundām, kur mani 100% neievēros. :D Ar ko viss beidzās? Paeglītis man sāka zvanīt vakarā, sabrauca bez-tolkā augumā un dusmīgs nometa klausuli neatvadoties. Lai gan es viņu cienu un uzskatu par ļoti labu kl.audzinātāju, nervus paārstēt vienalga viņam ieteiktu. Jā.

Kāpēc man liekas, ka tikai brenguļa klātbūtnē es izbaudu dzīvi? ^__^ brengulis ap sevi pulcē tik daudz jauku cilvēku.
Šī diena bija super.. ^__^ paldies, visiem, kas bija daļa no tās. :)

9as stundas no-rašot nav joka lieta. Kājas pulsē, mugura sāp, bet sajūta laba..
Vienīgi rīt gribētos brīvdienu, atpūtu.. Bet, zinot mani, var jau bez tā arī iztikt.

Kā varētu noraksturot šo nedēļu īsumā? Well... Alus, alus un atkal alus.
Es domāju, ka nu kādu mirkli finansiālu apsvērumu dēļ būtu "Alai" jāmet līkums.

Šodien satikos ar Roziku. Tiiik smieklu pilna diena, ka pilnīgi jūtos pagarinājusi savu dzīvi xD
Starp citu, kā latviski sauc to koka štrumentu, ar kuru bada (spiež) kartupeļus, lai izveidotos biezenis?

Tas ir apbrīnojami, cik daudz reizes, ejot pa ielu, cilvēki paprasa man cigareti...
Ja agrāk es devu, tad nu sanāk, ka esmu nenormāls ļaunuma iemiesojums, jo k-kā dārgi dot katram, kurš vien iepīkstas...

Šodien esmu īmo ņuņņuks..
Sēžu skolā un nesaprotu kāda jēga, kāda vispār tam sūdam ir jēga.. Un pa visu dienu neizdomāju nevienu argumentu, lai būtu tiešām iemesls palikt.
Mācīt tur neko nemāca.
Nokauj jebkādu interesi par konkrētiem priekšmetiem - to gan viņi pamanās izdarīt.
Skolas biedri? Bļa, dirsā visus ar šrubi!

Welcome back, depresija!

Neparasti laba sajūta.
Brīvlaiks noslēdzies.
Darba pagaidu-lielais strādājamais arī pabeidzies.
No skapja arī viss liekais izmests.
Istaba patīkami izvēdināta un iekšā tāda tukšuma vieta, kura gaida, kad aizpildīsies ar ko jaunu, svaigu un, cerams, labāku. ^^
Vajadzētu tagad tikai nokārtot pagātnes rēķinus un iepirkties uz nebēdu - daudz jauna, skaista un lieliska.

Aptrūcies ko skatīties.
Pizģec. >.<
Gribu kādu jauku, svaigi filmu!

Darbs zvana katru dienu. Un vienīgā mana reakcija uz to ir greizs skatiens telefona virzienā ar domu "necelt"! Ir tāču brīvlaiks! Gribās taču arī nedaudz atpūsties! Jau tā vien šodiena brīva sanāk... Bļā.

Es tik ļoti vēlos viņu atdzīvināt.
To savu daļu, ko jau gadus esmu dziļi aprakusi.

Es šodien dejoju tango un centos atcerēties laikus tos, ko novērtēju vien tagad, kad sen tie pagājuši.
Un es atcerējos to, kā uztraucos reiz, ka vecāki mani pievils, ka viņi mani neredzēs, ka nepaspēs. Es tik ļoti vēlējos, lai viņi mani redz, lai mani atzīst... Un toreiz es ar sevi tik ļoti, ļoti lepojos. Un bija par ko, bija ar ko.

Un es saprotu, ka stulbi izskatās no malas un es saprotu, ka nemaz neredz tās stīgas, kas skauj mani apkārt un tomēr.. Es brīnos par cilvēku stulbumu, savu stulbumu tik ļoti, ka gribas raudāt, pat to, ka novērtē kādu un kaut ko vien tad, kad tas jau sen aizslīdējis. Un nu, pēc tik daudziem gadiem, kad jau nokavēts, es atdotu savu dvēseli, lai mainītu tādu nieku, tādu sīkumu, un tomēr... tas darītu laimīgu. Nevis dots talants, nevis nopirkts, bet iegūts - izcīnīts.

Es būtu cits. Nevis labāks, bet laimīgāks.

Izdarīju sabiedriski lietderīgu darbu - nodevu asinis un man iepatikās. ^___^