Ar šo mēnesi ir cauri. Esmu savākusi savu gala-iespējamo stundu likmi darbā pēc jaunajiem noteikumiem un jebkuras papildstundas dēļ ciestu menedžeri un es, jo būtu pārstrādājusies. Tieši tādēļ netiku pie rītdienas naktsmaiņas. Tobiš, nu man ir vismaz viena diena pilnīgi 100% off un manī jau tas izraisa paniku. o.O Nav darba, nav Enijas. Ko gan es darīšu veselu dienu pilnīgi brīvu :D
Un vēl man ir ielikta 7diena brīva, kas parasti ir bambuks, taka pazvanīt man neviens nezvanīs, ka jānāk uz darbu. Un tad vēl brīva ir 1diena un 2diena. Nu, labi, tās pēdējās divas dienas notriekšu Neilas sabiedrībā, bet ko man darīt tagad tuvākās divas? Vāāāks.. Es jau gribu uz darbu. :D

Karsta kafija ar švunku pāršļācās pār mani un manu balto kreklu iekrāsoja slapjā brūnganā ķēmojumā. Šodienas cūcības darbā.

Braucot no darba autobusā, man blakus apsēdās puika, kas visu ceļu spēlējās ar sprunguli un murmināja zem deguna kaut ko. Skaņas, ko es sadzirdēju visnotaļ lika man domāt, ka zēnam ir tik bagāta fantāzija, ka viņš iedomājas, ka atrodas kara laukā, kur sprāgst kaut kas, kur šaudās apkārt.. Vispār, ja es nebūtu pavirzījusies pa pāris vietām tālāk, es droši vien būtu viens no ievainotajiem, kurus jānogādā Med-teltī. Tas puļķis, kas viņam bij' rokās apdraudēja ne tikai stikla logus vai durvju stiklus. Jā.

Izejot pastaigāties ar suni pa mūsu ierasto maršrutu - cauri piecstāveņu un deviņstāveņu blokmāju pagalmiem ieraudzīju vienu onku sēžam uz soliņa. Šķietami ar smilškrāsas apģērbu. Izrādījās, ka apģērba nebija. Es gan īsti tik ilgi neblenzu, lai noskaidrotu vai aiz sakrustotajām kājām ir apakšveļa, bet nu vienalga.

Guļot gultā, aiz loga dzirdu kā kaimiņu meitene dzied skaļā, izteikti griezīgā balsī. "la-la-lāĀ, un tā es iemācījos zīmēt! la-la-laĀ"

Varbūt vienīgi man šķiet, ka šī diena bija.. ēē, tā teikt.. o.O

Man bija brīvdiena šodien un rītdien šai nedēļā, kad es apsolīju satikt savus draugus. Izskatās, ka es viņus varēšu satikt vien darbā, ja nu viņi izdomās atnākt ciemos. Stulbi!

Tikko pārrados mājās. Jāteic, ka nakts darbs priekš manis ir par lēnu. xD
- Tu vari beigt tīrīt? Vienkārši stāvi un neko nedari!
- Es tā nevaru!
- Nu tad būs jāsit Tevi tik ilgi, kamēr iemācīsies.
- ...
Man, protams, prieks, ka šitik viegli nāk nauda, bet.. Es labāk pa-rushošu lieku reizi.
Nu, ko rīt man arī "brīvdiena". Ja nu kāds gadās nejauši centrā uz vakara pusi - dodiet ziņu. ;)

Un nu, jālien gulēt. Vēl divas dienas jānorukā un tad tiešām, tiešām viena brīvdiena atpūtai! Huh.

Dabūt t.s. `saules dūrienu` darbā laikam varu tikai es. xD
Jā, pastrādājiet vēl tādā žarā pie 168°C° vārošām eļļas vannām.
Efekts: Tavas pusdienas kuņģim vairs nav jācenšas pārstrādāt, jo viss tiek aizslaucīts kanalizācijā. Galvas sāpes var apturēt tikai Citromons. Un auksta vanna ir vienīgais veids kā sajusties pus-dzīvam. Uz mirkli.
Lai nu kā, es ceru, ka šis karstums beigsies. Man viņš pavisam brutāli sāk traucēt dzīvot.

Viss.. Kā jau visi mani draugi, beigšu savu ierakstu ar "pietiek čīkstēt, pašam jau riebjas".

Uz izlaidumu beigās tomēr aizmetos. Tiesa gan, cik vien ātri varēju, es no viņa arī aizlaidos.
Patiesībā, neskatoties uz liela mēra garlaicību man patika tikai divas lietas - gaisa kondicionieris zālē, kas kaut nedaudz paglāba no nāves (lai gan tik masveidīgā cilvēku pasākumā kondiška visai nosacīti atdzesēja gaisu). Otrā lieta bija Ģirta uzruna, kas bija tik tiešām jauka un aizkustinoša. Man viņš pietrūks.. *šņuk*
Bet viss! Vairāk es par to negribu runāt, domāt un jebkad dzirdēt.

Dzimšanas diena bija.. ēē.. nu, bija, jā. Patiesībā, neko traki daudz nesagāzu. Patiesībā, vispār neko nesagāzu.
Litiņš mani un māšeli aizvilka līdz boulingam. Drusku pagāzām ķegļus.
Pēcāk saskrējos ar Annu, pasēdējām un parunājām par visu ko.
Vakarā atbrauca tēvs no Spānijas. Kopā uzņammājām un aizšāvām uz jūru.
[PS. Paldies par apsveikumiem.. Man netīk atbildēt uz SMS ar pliku paldies].

Īsti brīvdienu sajūtas nav. Vajag kkad vnk gulēt un neko, neko nedarīt. Tikai rukā un rukā.. Līdz nemaņai. *huh*.

Vakardien pēc darba ar Neilu izdomājām atkal iedzert aliņu. xD
Vakars beidzās ar to, ka mēs aizmetāmies pie viņas un es ap 4iem no rīta beidzot aizgāju gulēt.
ņemot manu pilnīgi bez-orientēšanos laikā, pirms gulētiešanas atskārtu, ka man vēl vajag tikt uz skolu no rīta.. Tad nu no Ziepniekkalna šāvu uz Āgenskalnu un pēc tam uz darbu centrā.
Viss ko es varu pateikt - autobusi ir pirts uz riteņiem xD Jak!

Un, paradoksāli, šobrīd tēvs, atrodoties Spānijā tā neizcepas kā mēs šeit, LV. Es viņu apskaužu īstenībā!

Vispār jau man patīk vasara un siltums, bet nu jau ir drusku pa daudz.. Grūti pagulēt, grūti pastrādāt.. Ja nebūtu bail noslīkt, es droši vien ietu gulēt aukstā vannā xD

Vakar ar Neilu pasēdēju pēc darba alus dārzā. Sasodīti jauki dzert aukstu aliņu, pīpēt un pļāpāt par darba un nedarba lietām. Vairāk tādu pozitīvu cilvēku apkārt!

Vajadzētu uz 5dienas vai 6dienas vakaru kko izdomāt padarīt. Tad man brīvdiena un beidzot iespēja satikt tos, kurus nekādi neizdodas satikt jau veselu mūžību.

Tikko kā atpakaļ no ballītes.
Man ir dalītas jūtas par šo gadu. Pagājušajā gadā es nepazinu nevienu, izņemot Litu. Šogad, savukārt, pazinu visu kompāniju - tas ir tā kā pluss. Nevar teikt, ka nebija jautri, bet manuprāt, šogad bija nolasīta ļoti neizteiksmīga grupa, kura spēlēja tikai lēnos gabalus, tāpēc, ja nebiji ieradies ar puisi pie sāniem, iztrakoties, izlēkāties un izdziedāties no sirds nevarēja. Labi, pāris reizes jau vienalga kāds jauneklis mani uzaicināja un mēs nedaudz padancājām, bet.. šogad nebija tādu dancātāju kā pērn, kur mani izgrieza, izlieca un sazin kā vēl manu augumu izlocīja.. Par to mazliet žēl, jo man taču tā patīk dancāt.

Divos naktī iet peldēties jūrā bija pasakaini. Aizmirsu mājās peldkostīmu, tāpēc nācās iet faktiski kailai, bet.. ūdens bija vienreizējs.
Telts, kripatiņa miega un tad ar Madaru stunda ceļā atpakaļ uz Rīgu. Viņai, nabagam, jāstrādā, es vienkārši izdomāju, ka tā kā man nav peldkostīma un pārējās dūdas ies peldēties, man nav jēgas palikt.
Visumā jau bija jauki, bet kaut kas pietrūka. Kripatiņa lielāka action un pieredzējušāki dejotāji.

Darbs un darbs - nekas cits vispār manā dzīvē vairs nenotiek. Un nekam citam arī vairs spēka nepietiek.
Jūtos nogurusi un vēlos atvaļinājumu, bet zinu, ka man nevien tāds nespīd, bet arī to, ka nemaz tādu nedrīkstu ņemt.. Kamēr nav nomaksāti tie sasodītie kredīti. Es jau esmu minējusi, ka tie sasodītie sūdi man gandē dzīvi?
Hmm, šodien apsvēru vēlreiz domu par Angliju. Un man tik tiešām patīk šī doma. Vienīgi, ko pēc tam? Ne jau visu mūžu tur baudīšu lielas algas un komfortu!
Uz izlaidumu tomēr iešu. Tēva vārdi man iesita pa nierēm tik stipri, ka man parāva uz emocionālo un es apsolīju aiziet. Gan jau 1,5h izturēšu uz 10cm papēžiem un svārkos. hihi xD

Darbā šodien haļavšķoju. Sagrūda man visus testus pildīt.. tad nu sēdēju kādas 2h Crew roomā un drukāju savas zināšanas tur. xD Vispār jau nenormāli izpisa man garīgo tie DNL, bet vismaz kādam laikam miers, ka nu viss izpildīts.

Vēl divas dienas līdz zvejnieksvētkiem. Man īsti negribas braukt, bet no otras puses, es zinu, ka ir jābrauc, ja negribu kļūt par Top-Gada-Sēni.

Viss, šodien arī neko nepostošu. Iešu gulēt. Vajag nedaudz smadzeni atdzesēt pēc darba.

Reizi pa trijiem gadiem arī es ierados uz Annas dzimšanas dienu, kas, savā ziņā, ir arī mana. hihi. xD
Lai nu kā, bija jauki aizvadīta diena. Tiešām, pat ar to visu, ka grūtnieču čīkstēšana un garstāvokļa maiņas ir brīžam neizturamas.
Paspēlējām biljardu, pēc tam atnācām līdz manai sētai un uzcepām daudz, daudz gaļas, piestūmām kuņģīšus un vēl pēc tam gājām pie Annushkas ēst torti.

Margitu un Jolantu, savā ziņā, iepazinu ļoti `citādā` gaismā. Redzētais man patika. Ļoti draudzīgas meitenes. Jauki.
Andrejs, fuckin nosauļojies, parādīja sevī arī tikai no labās puses un tāpēc man arvien nav skaidrs, kā viņš var būt ar pretīgu raksturu pēc Annas vārdiem.
Anna pati jutās diezgan omulīgi un Artūrs kā vienmēr klusītēm sēdēja līdzās, piebilzdams kādu vārdiņu vien tad, kad juta to par vajadzīgu. Viņam ar Annu nebūs viegli, jo.. tik dažādi, ka ārprāts, bet viņš neizskatījās nelaimīgs. Tas priecē.

Un Litiņš mani vienkārši... *cute*. Tik stulbi, kad nav kredīts un nevari atbildēt uz sms vai pazvanīt. Kamēr es biljardu spēlēju, viņa atnāca pie manis mājās, lai atnestu zemenes. Tik *cute, cute, cute* draugs. Žēl, ka neiznāca viņu satikt, jo es tikai tagad atgriezos mājās. Tas cilvēks ir zelts, jo tik jaukas sajūtas izraisīt man ir.. fenomens.

PS. wahahahahā, mana mēle ir unikāla. :D Bleķis ir atpakaļ vietā pēc entajiem mēnešiem. Sajūta dīvaina, ka atkal kaut kas mutē. xD

`Coraline` izrādījās pilnīgi nebaudāma filma. Lai gan es līdz beigām arvien vēl neesmu tikusi (es to izdarīšu rīt no rīta), ļoti grūti skatās un tas neko labu neliecina. -ļoti-kritisks-vērtējums-

`Eclipse` izrādījās pat tīri skatāma. Biju domājusi, ka būs daudz, daudz, daudz sliktāk. Patiesībā, filmai nebija ne vainas. Vairākās vietās pasmieties, pasmīnēt, pasmaidīt. Lai gan man twilight-boom beidzies, šito es atzinu pat par visai skatāmu gabalu un, atšķirībā, no `new moon` pat tiešām.. 6.8/10

`Post Grad` noskatījos vien tāpēc, ka tur Alexis (Enija) ir. Izrādījās diezgan pat ok vakariem, kad nav ko darīt. Gabals jauniešiem. 6.8/10

`Leap Year` noskatījos jau aizvakar. Izrādījās kārtējā romantiskā komēdija ar paredzamu sižetu. Lai gan aktieri bija visai glīši un tēlojums labs, arī brīžam smieklīgi un interesanti notikumi, atmiņā filma ilgi nepaliks. 6/10

`Imagine me and you` man patika. Nobeigums mani aizkustināja. Es tā pārdzīvoju par vīrieti, kuru sieva atstājusi citas sievietes dēļ un daži personāži bija ļoti, ļoti labi uzbūvēti. Pāāātika. 7.5/10

`Date Night` gribēju iedot noskatīties vecākiem, lai beidzot izkāpj no dīvāna un izslēdz televizoru, lai kko jēdzīgu padara. Citam gan tā filma nav derīga. Laiku iztērēto nenožēloju, bet īpašu baudījumu no filmas neieguvu. 6/10

Nākamais sarakstā `Cop Out` ar Brūsiņu. (mm) Nekam citam gan vēl DVDripi nav iznākuši no tā, ko vēlējos noskatīties. Damnit.

Šodien bija viena no nedaudzajām brīvdienām.
Pēcpusdienā satiku savas mīļās kolēģītes un devāmies izbaudīt šajā vasarā pirmo reizi saulītes un ūdens priekus.
Ūdens bija silts. Nu, varbūt sākumā tā nemaz nešķita, bet, kad pārvarēts pirmā "ņurka" bija ļoti labi. Nezinu, cik ilgi tur noplunčājos kaut kur starp pirmo un otro sēkli.. Tāda brīvība.
Nedomāju, ka esmu paspējusi iesauļoties, bet ķert kaifu gan. Pasakaina diena. Vienkārša, ļoti pozitīva un jauka. Vairāk tādu!

Rīt tāda neforšāka diena - standartu pārbaude darbā. Tagad vajadzētu sēdēt un mācīties, bet es laikam labāk paskatīšos Šreku. xD Man kaut kā tā DNL (zināšanu pārbaudes) līdz kaklam.

Sēdēju pēc darba un gaidīju, kad Edzis izpērsies no mājas.
Neila kārtoja savus papīrus un pēkšņi jautā "Ko tu te vēl dari? Brauc tak mājās."
"Gaidu vienu draugu."
smejas. "Kādus draugus? Tev tak nav draugu."
"Es izskatos tik anti-sociāla?" smejos.

Pēc tam Edzis mani piečakarē un es sēžu gaidu transportu pieturā, lai brauktu mājās.
Neila, pabeigusi savus papīrus kārtot un rēķināt, iet man garām, ierauga un sāk smieties.
"Es taču teicu, ka Tev nav draugu."

Pēc tam forši pasēdējām, papļāpājām, papīpējām un pasmējāmies.
Viņa ir forša un es viņu mīlu, bet kaut kur man tie joku-vārdi vienalga izraisa lūpas uzmešanu.

Lai gan es biju domājusi, ka šie Jāņi būs liels, tukšs Nekas, beigās izvērtās viss pavisam jauki un silti.
Ar ģimeni un dažiem ģim.draugiem sākumā pasēdējām mājās, iedzērām aliņu (Brengulis pat mājās.. Vo, klase), uzcepām sašļikus, kārtīgi noēdāmies.. Tad aizgājām uz Dzegužkalnu izdzērām pa vēl vienam brengulītim, bišķ' paklausījāmies mūziku un tā..
Tad braucu uz Krastmalu ar Tomiņu. Izdziedājāmies, drusk' izdejojāmies (Lab, Tomiņš traki izdancojās :D), izdzērām pa aliņam.. Turpinājām dancāt un dziedāt, sildīties pie ugunskura un pļāpāt par šo un to. Bija tā mierīgi un jauki. ^___^

Sēdēju darba pagalmā, pīpēju un domāju par šīm dienām, kuras savā veidā mani ir tā iztracinājušas, ka tik neprātīgi gribas pārmaiņas - varbūt atgriezties tādā līmenī, kad svarīga vien sava eksistence, ballītes, nikotīns, alkohols un sekss. Ļoti īss mirklis manā dzīvē, bet tik atmiņā paliekošs, spožs, tīkams. Bet varbūt labāk iet uz citu līmeni un mēģināt izveidot kaut ko netradicionālu manam pašreizējam dzīves stilam.
---
Es visu laiku domāju, ka man patīk tas, ko es daru, pat, ja tas nav nekas īpašs. Lielā mērā kolektīvs ir tas, kas mani notur tur. Pat ar savām dīvainībām, brīžam milzum lielo frīkainumu, bet.. turpretī citreiz tik ļoti saprotošo, draudzīgo, izpalīdzīgo attieksmi.
---
Šodien redzēju tālumā savu saulīti, savu Artūriņu, kurš man uzsmaidīja savu silto smaidu. Tas nozīmē, ka viņš nav cietumā, ka viņam viss ir labi. Man žēl, ka viņš bija pārāk tālu, lai mēs parunātu un es biju tik dziļi darbā, ka stulbi sanāca. Lai gan tik bezjēdzīgi, bet.. es gribētu viņu tieši vienu reizi. Un pēc tam mēs varētu palikt par paziņām, kuras reiz pa reizei satiekas uz ielas un apjautājas kā otram klājas. I miss him.
---
Mani laikam ļoti slikti ietekmē tā grāmata, ko lasu, bet.. tas ir tīrais ārprāts, cik brīžam mans un galvenās varones domu gājiens saplūst.. Sekss, attiecības, mīlestība.. Dažādība, variācijas.. Tik daudz vēl iepazīstama tuvāk un tik daudz tāda, kam nevajadzētu pieskarties savā mūžā.
---
Jo es par to vairāk domāju, jo bezjēdzīgāk visa šitā padarīšana man šķiet. Laikam vajag vīrieti. Vai vismaz seksu, narkotikas un rock'n'roll.

Vispār man pēdējā laikā ir diezgan interesanti sapņi.. Kāds galvā pavisam skaļi un skaidri atkārto un atkārto, ka kaut kas nav kārtībā un jāmaina. Meitenīt, jāsāk beidzot domāt, ko tu dari un ko nedari! Un varbūt reizēm nevajag domāt un tikai dzīvot. Citādi kaut kā.. kļūst diezgan garlaicīgi..

Māte uzskata, ka es tikai strādāju un guļu. Tālu jau no patiesības nav. Bet nekas.. Mazliet jāpapelna nauda, lai vēlāk nav par to jādomā.
Viena darba diena un tad divas brīvas. Un pēc tam atkal vesela čupa ar dienām, kad jāstrādā. It kā jau forši, bet man gribās atpūtu. Jau tagad. :/

Jāņus apņēmos nesvinēt. Man gribās tā pa solīdo, bet pārējie gan kkā.. `alus, alus, alus` un viss. Nu, neko. Varēšu pa solīdo nedarīt neko. Bet arī tas būs patīkami. Rīgas klusumā.

Šī brīvdiena aizvadīta interesanti. Tikai tā strādājot var izgaršot brīvdienu patīkami saldeno garšu.
Lai gan mani izbrāķēja Donoru centrā dēļ zemā spiediena, diena aizvadīta diezgan labi. Izdarījusi visu, kas saistīts ar skolas lietām un darba medicīniskajiem dranķīšiem. Paeglītis mani (laikam) pierunāja iet uz izlaidumu, tagad tik jāpacenšas ielikt sev strādāt, lai man tiešām būtu pamatots arguments, kāpēc neiet. Bet no vienas puses pat viņa dēļ gribētos aiziet. Kaut vai lai pēdējo reizi atsveicinātos tā pa īstam, bet nu redzēs.

Pēc tam, kad biju pasēdējusi Līvu laukumā ar Vivu un Tomiņu, padrinkājusi sūdīga alus un piebarojusi sevi ar Dubulto Cheesburger, aizvadījusi visus tur, kur vajadzēja, pazvanīju brālītim, lai šo satiktu. Ārkārtīgi izmainījies, ārprāts. :) Bija tiešām prieks satikt un parunāt, paspēlēt biljardu un samaksāt par to tik maz [Atgādinājums sev: Krists man neatdeva naudu :D]. Tik ārprātīgi superīgs cilvēks veidojas. Un, bļa, viņam jau ir 22. o.O Es jau kuro gadu dzīvoju ar pārliecību, ka viņam ir divdesmit. Shit, laiks tomēr skrien..

Lai nu kā.. tagad tāds feins chilliņš iestājies. Drusku jāpaSPAMo un jānoskatās kāda filma. Tad var mierīgu sirdi likties slīpi, lai rītdien ieslīdētu darba rutīnā.
Un tad jau Piektdiena ir klāt, kur es ceru gūšu pavisam, pavisam pozitīvu emociju lādiņu un nostabilizēšu savu asinspiedienu ar kko grādīgu. :D

Vispār jau man iet normāli. Pagaidām vēl neesmu iegājusi ritmā un ļoti slikti panesu slodzīti. Vai arī apbrīnojami rushi nāk virsū viens pēc otra, pie kuriem ziemas laikā grūti pierast. Lai nu kā, darbā iet karsti, kājas smeldz katru vakaru un enerģijas līmenis nokrities līdz minimumam, bet es ceru, ka nākamnedēļ būs jaukāk.

to Do list:
* Aiziet pie friziera
* Aizbraukt uz skolu un nokārtot pēdējo nenokārtoto tur. ir.
* Aizčāpot līdz poliklīnikai to sūda Sanitāro Grāmatu pagarināt, lai varu turpināt strādāt. xD ir.
* Jānodod asinis.

Un tas vis rīt. o.O Un vēl es ceru, ka pēc visa šitā, es kkur tikšu pie Mokas un atradīšos A-salā ar draugiem sauļojoties. Tiesa gan, par šo daļu es vēl šaubos, jo neviens man īsti "Agree" nav devis.

Atvaļinājuma pēdējās stundas. Jau pavisam drīz atkal ierastais ritms, ierastie rushi, bez elpas tik strādā un strādā. Atā, Vasara!
Nu ir jādomā par naudu, jā. Pelnīt un likt krājkasītē mirkļiem, kad tā lieti noderēs.

Vēl pirms darba - stulbās kāzas. Es nesaprotu, kādēļ tur iešu, kādēļ tur smaidīšu un izlikšos, ka priecājos par viņiem, ja patiesībā.. Man žēl gan viena, gan otra, gan gaidāmā sīča. Nez vai kas sasteigts ir labs un nez vai bērniem būtu jāprecās. Varbūt pa priekšu derētu izaugt. Bet nu ko.. Uz veselību!

EDIT: Vispār jau kāzām nebija ne vainas. Skaisti un jauki. Bet ar to tikai viņiem dzīve sākas, ne tā? Nu, vienalga, uz Veselību!