Vispār jau neizskatās šis pasākums tik bezcerīgs. Nu, mazliet bezcerīgs, bet man laikam ir vienalga.
Iekšā valda drusciņ nemiers un gulēt kaut kā ne-ietas.
Nākamās nedēļas grafiks ir graujošs. Beidzot prasīs no manis tik daudz, ka pirmo reizi jāsāk apdomāt vai es varēšu pavilkt. Nu, drusciņ smieklīgi, ka pēkšņi tāda putra darbā un visa vienā laikā. Gan par Alfu, gan Caffe, gan pēkšņās virtuves sadotas, pus-nakts-maiņas un kādi tur vēl brīnumi.
Nē, es drusciņ nesaprotu, kas tur uz īso sagājis, bet.. ko lai saka?! :D

ā, un, jā, sāku izdegt. Laikam katastrofāli prasās nomainīt dzīves veidu. Varbūt jāpaņem atvaļinājums. xD

Jam, esmu pieprasīta. Vai gluži pretēji?
Bļāviens, ar to darbu arvien dziļāk mežā... Labi, parunāšu 5dien, kad būs garām intervija un varēs saprast, kas notiek. :D

Darbs šodien no manis izsūca VISU. Un ar `visu` es tiešām domāju visu.
Varbūt nebūtu tās sarunas, tas piedāvājums, tās melīgās acis un saldie vārdi pār lūpām, viss būtu pavisam savādāk, bet tagad.. melīgās čūskas, man ir iemesls padomāt un vēl vairāk kā pirms tam apsvērt Anglijas iespēju.
Es saprotu, ka viens cilvēks, viens grimstošs kuģis un nekas vairāk, bet vienalga sāp.. Arī par vārdiem, kas tik saldi skanēja, bet iespējams tajos pat kripatas patiesības nebija.
Vēl jau nekas nav galā. Vēl jau ir iespēja uztrāpīties neīstajā dienā, neīstajā laikā, bet.. labi, lai paliek.

Man vismaz no sirds prieks, ka bija Neila. Ka IR Neila, kura zina, ko dara, kura zina, ko runā.. Un, kura gaidīja, lai varētu ar mani parunāt. Un ar katru šādu reizi es pieķeros viņai arvien vairāk. Nekontrolējami "par daudz" nekā vajadzētu man pret kādu cilvēku...

Vispār naktsmaiņa kopumā bija laba. Sāku jau aprast ar Vasju un viņa nebeidzamo vēlmi nodarīt sāpes *muhaha*.
Vienīgi režīms miega galīgi izčakarēts. Būtu jāpaguļ, bet kaut kā.. nesanāk.
Lai nu kā, rīt jānomudrī vēl viena naktsmaiņa un tad var sākt domāt par "kaut kāda nebūt režīma" atgūšanu.
Kafija būs mana labākā draudzene. ^^

Pilna ar emocijām un domām, bailēm arīdzan.
Tā būtu jauna pasaule, jauni iespaidi, iespējams pavisam, pavisam traks dzīves posms, ja es tā vienkārši sakravātu ceļa somas un pazustu. Tas it kā vilina, bet tai pašā laikā atgrūž. Man patīk drošības sajūtas un šeit tās nav.
Laiks, lai pieņemtu lēmumu ~ 3 mēneši.
Pa-ka-ļā.

Vēl viena diena un 10 sērijas jau cauri.
Sāk nomākt doma, ka rīt jābūt jau 10os centrā. Es tīri labprāt pabeigtu trešo sezonu šodien pat.
Vēl viena sērija un jāiet gulēt.

Šis laikam ir rekords. :D sanāk, ka divās dienās (vai varbūt tomēr trīs? *hmm*) sezona cauri. o.O Pilnīgs vāks. :D
Labi, nu var iet gulēt, lai pēc pamošanās sāktu trešo. *huh*
Varbūt es kļūdījos, ka man pietiks ko darīt uz pāris nedēļām. xD

Atkal paliku darbā ilgāk un nu tikai mājās. Huh, man arvien nepatīk strādāt pa naktīm. Fakts.

Lai nu kā, man rītdiena ir brīvdiena. Izrādās. o.O Dīvaini, ka tā, bet.. nu, jā. :D

15 sērijas vienā dienā.
Droši vien, ja nebūtu rīt uz darbu jāiet, noskatītos visu sezonu.
Steidzami vajadzīga jauna aizraušanās. :D

* Ja neskaita to, ka darbā sāku sevi apbrīnot tizluma pakāpē, viss bija lieliski. Laikam maz gulēt + kofeīns man nozīmē stipri neveiklas situācijas. Bet izdzīvoju un uz darba dienas beigām (pēdējo stundu) pat jutos tīri atmodusies un žirgta.
* Rīt pus nakts maiņa. Varu iedomāties, cik tizla es būšu 14ajā uz tusu. xD Labi, es negribu nemaz iedomāties.
* Ciemos atbrauca mātes brālis uz pāris dienām. Varam gaidīt atkal komentārus par smēķēšanu. *rrr*

Nepietiek jau ar šīs nedēļas graujošo grafiku. Nākamās nedēļas ir vēl.. *cenzēts* pārsteidzošāks.
Nu ko, mans gulēšanas režīms būs pilnībā izčakarēts, jo man ir ieliktas divas vai trīs pilnās naktis un vēl viena diena+nakts maiņa. o.O Vienkārši apbrīnojami.

* Lai nu kā, šodien nosēdēju pagalmā ar Emīlu vēl kādu stundu pēc darba laika beigām. Ja viņš turpinās uzturēties manā sabiedrībā, viņš kļūs par hronisku smēķētāju. xD
* Kristapam jau otro reizi neizdevās man piekasīties. Hā-hā. Viņam tas neizdosies arī, lai kā viņš to gribētu! Es domāju ar galvu. Vismaz man tā labpatīk domāt. Viņam būs jāatzīt, ka es strādāju LAA-AABI.
* Es darbā izturos kā nereģistrēts instruktors. Žēl, ka man nemaksā viņu algu. xD

* Atnāca ziņa no Paeglīša. Gandrīz vai raudiens uznāca.
* Nonācu pie atziņas, ka bez darba mana pasaule sabruktu, jo nebūtu vairs nekā uz kā balstīties [pat pašai sev nebūtu atmasku. *cenzēts*]. Ja šitā ir visiem cilvēkiem visu mūžu, tad ir žopa. *cenzēts*

* Gribu, lai kaut kas mani izrauj no šitā burbuļa.

Ja Edzis uz kādu mirkli uzsēdās uz Vampire Diaries [hā hā, tomēr].
Tad mana stunda ir situsi uz Supernatural. Dīvaini, jo pirmajā reizē skatoties mani šis seriāls pilnībā nepaņēma. Tagad gan. Kaut kā. Vismaz pagaidām. [Nu Loops, Setulis un Māris varēs klusībā smieties un teikt, ka `es taču teicu`.. Priecājaties, bērni!]

darbs. Man, protams, 1diena bija brīvdiena. Brīvdiena, kuru es izvēlējos pastrādāt. Lai nu kā, nostrādāju kādas 11h ito paveicās, ka aizmuku, jo gribēja jau mani novergot vēl pa nakti.
Lai nu kā, man rītdien (šodien, 10.augusts) ir brīvdiena, taka, ja ir piedāvājumi - ļoti iespējams, es par. xD

Un, jā, šodien lēkāju pa jauno TV-kanālu listi un pēc diviem riņķiem atslēdzu atpakaļ LNT (cik tipiski). Pieplaku. Iespējams atradu beidzot seriālu, ko būs no sākuma līdz beigām jāizķidā.
Arvien gaidu `Chuck` un `Vampire Diaries`, kad atkal ies apritē.. citādi jau kļūst skumji.

Jā, un arvien jāizdomā, ko darīt ar jauniešiem 14ajā datumā. Nu, jā. :D

film: Letters to God.
Lūk šis iespaidoja mani. Pa ilgiem laikiem filma, pie kuras es birdināju asaras neskaitot.

Nogulēju 13h. Un pamodos ar vēlmi pēc ķiplokgrauzdiņiem ar siera mērci. xD
Man šodien brīvdiena, jo telefonu atstāju somā un rezultātā neviens man nevar piezvanīt no darba. :D
Lai nu kā, es gribu šodien kko nopirkt sev. Mazu, smuku un vajadzīgu, kas laikam nozīmē, ka būs jāaizvirzās uz Iki 2.stāva pusi. ^__^
Un es gribu vēl kko.. bet tas laikam vēl pagaidām noteikti nav centrs. :/

Emīls nestrādāja šodien. Un lai gan kolektīvs bija nolasījies diezgan solīds, DNL pārbaudes noliku uz 100% [kā gan savādāk] un kļuvu par mirklīgu instruktoru [hā hā], diena vienalga šķiet aizritējusi kaut kā.. nepilnīgi. Pat tīri kā darba-diena.
Un nu ir iestājies tāds neko-negribu garstāvoklis. Mazliet muļķīgi.

Ar ģimenes naudas burciņu ir pilnīgā pakaļā. Riebjas viss, bet arvien sev cenšos iestāstīt, ka būs viss labi.
Vismaz darbā nav laika domāt par kaut ko tādu. Cerams, ka Emīls ar rīt strādās un visi manējie žuļiki.

Neila. Alus. Cigaretes. Es.
Visnotaļ labi pavadīts vakars.
Laikam jāiet izgulēt dzērums. xD Mazs, bet dzērums. :D

Šodien strādāju. Rīt tomēr jāstrādā. Man liekas, ka man nav jēgas vispār kko plānot uz priekšu, jo.. šķietami, es tai darbā uzturos vairāk nekā mājās un tāda lieta kā "brīvdienu" vai vēl labāk "100% brīvdienu" man vnk nav. [Mierinu sevi ar domu, ka būs solīda alga.]
Lai nu kā, dabūju vismaz uz papīra brīvu 4dienu. Redzēsim, kas notiks līdz tam.

Neko, rīt, ja paveiksies un būs ieskaitīta nauda ar Neilu jāiet kāda daļa nodzert. (rock) Vismaz ne-darbs. ;D

Diena:
darbs: "Annij, 7dien vajag pastrādāt." "jā, labi."
Edzis: "Brauc uz centru. tiri piri." "jā, labi."
tētis: "Braucam uz laukiem. tiri piri." "jā, labi."

darbs: "Annij, vajag 1dien pastrādāt." "līdz cikiem? (..) Nē, sorry, nevaru. Varu tikai rītu paņemt." "Ta neko. Čau."

ar "jā, labi" var vienreiz ieķēpāties.
Vispār jau pārmaiņas pēc satikt Edzi bija jauki. Nu tā, nesagāžot neko īpašu, bet tā vnk.. jā.
Arī uz laukiem aizbraukt bija jauki. Mazliet jocīgi, bet.. pārmaiņas pēc daudz sasmējos par visu ko.
Darbā.. šķietami, bez manis nespēj izdzīvot, ja jau jāzvana man 2x dienā. hā-hā.