Sēdēju darba pagalmā, pīpēju un domāju par šīm dienām, kuras savā veidā mani ir tā iztracinājušas, ka tik neprātīgi gribas pārmaiņas - varbūt atgriezties tādā līmenī, kad svarīga vien sava eksistence, ballītes, nikotīns, alkohols un sekss. Ļoti īss mirklis manā dzīvē, bet tik atmiņā paliekošs, spožs, tīkams. Bet varbūt labāk iet uz citu līmeni un mēģināt izveidot kaut ko netradicionālu manam pašreizējam dzīves stilam.
---
Es visu laiku domāju, ka man patīk tas, ko es daru, pat, ja tas nav nekas īpašs. Lielā mērā kolektīvs ir tas, kas mani notur tur. Pat ar savām dīvainībām, brīžam milzum lielo frīkainumu, bet.. turpretī citreiz tik ļoti saprotošo, draudzīgo, izpalīdzīgo attieksmi.
---
Šodien redzēju tālumā savu saulīti, savu Artūriņu, kurš man uzsmaidīja savu silto smaidu. Tas nozīmē, ka viņš nav cietumā, ka viņam viss ir labi. Man žēl, ka viņš bija pārāk tālu, lai mēs parunātu un es biju tik dziļi darbā, ka stulbi sanāca. Lai gan tik bezjēdzīgi, bet.. es gribētu viņu tieši vienu reizi. Un pēc tam mēs varētu palikt par paziņām, kuras reiz pa reizei satiekas uz ielas un apjautājas kā otram klājas. I miss him.
---
Mani laikam ļoti slikti ietekmē tā grāmata, ko lasu, bet.. tas ir tīrais ārprāts, cik brīžam mans un galvenās varones domu gājiens saplūst.. Sekss, attiecības, mīlestība.. Dažādība, variācijas.. Tik daudz vēl iepazīstama tuvāk un tik daudz tāda, kam nevajadzētu pieskarties savā mūžā.
---
Jo es par to vairāk domāju, jo bezjēdzīgāk visa šitā padarīšana man šķiet. Laikam vajag vīrieti. Vai vismaz seksu, narkotikas un rock'n'roll.