« previous entry | next entry »
Mar. 3., 2012 | 10:59 pm

es nesaprotu tos cilvēkus, kas tikko izšķīrušies un visam internetam saka, ka ir laimīgi un viņiem to otru nevajag, tagad viņiem vienalga, "smaidu, bet tu vairs neesi tā iemesls" utt.
nununu man vienkārši tāds facepalm. gribās viņiem sviest ar kaut ko.
es, protams, nevaru nevienu par to nosodīt, nezinu kas un kā kuram notiek, bet cilvēki mīļie, kāpēc to nevar nokārtot privāti? kāpēc otru citu acīs jāpataisa par lielāko nelieti? nu jā, attiecības beidzās, ir sāpe, bet kopā taču kādreiz bija labi, varētu atmiņā saglabāt visu jauko, nevis pieminēt ar naidu.

saite | ir doma | Add to Memories

Comments {6}

surrender

from: [info]surrender
date: Mar. 4., 2012 - 05:00 pm
saite

viss ir tik sarežģīti, ka es pati neko nesaprotu, bet teiksim tā: es labāk gribētu konkrētu tekstu sejā, ka viss ir cauri (ko man cītīgi visu laiku cenšas ieskaidrot prāts), nevis mēnešiem mocīties neziņā vai mums kaut kas bija, vai viņš mani cenšas atstumt vai tiešām aizņemts, kas manī ir ne tā, vai mums kaut kad kaut kas tomēr būs (ak, muļķe sirds, klausi prātam!)

bet es nespētu ierakstīt, ka man viņu nevajag, es nezinu, var jau būt, ka tas tikai naivās cerības dēļ

pateikt | << | čatiņš

from: [info]susanna
date: Mar. 4., 2012 - 05:50 pm
saite

man šķiet, ka tev nav bijusi tāda pieredze, lai varētu saprātīgi spriest par to, ko uzrakstīji savā ierakstā. kā gan var nepieminēt cilvēku ar naidu un, citējot tavus vārdus, "atmiņā saglabāt visu jauko", ja uzzini, ka šos labos mirkļus viņš izbaudīja ne vien ar tevi? ja uzzini, ka patiesībā viss gaišais attiecībās bija tikai ilūzija tavā galvā, bet viņam - izdevīgums? ja paralēli pozitīviem brīžiem ir bijis tāds negatīvisms kā, piemēram, vardarbība, kurš tūkstošiem reižu aizēno to labo?

es agrāk kaucu un darīju to galvenokārt sev. privāti to nevar nokārtot, jo otrs cilvēks to nevēlas klausīties, jo zini, ka saņemsi vēl vairāk iemeslu kaukt. manā gadījumā naids un dusmas palīdzēja piemirst šo cilvēku un nevainot sevi attiecību izjukšanā. saglabāt jauko - tas būtu vislielākais iespējamais mazohisms. man palīdzēja tas, cik ļoti prāts cenšas izstumt visu labo, kas saistās ar viņu, no apziņas.

pateikt | <<

from: [info]susanna
date: Mar. 4., 2012 - 06:00 pm
saite

jā, tu nespēj ierakstīt (drīzāk - saprast), ka tev viņu nevajag, jo tu lolo cerības. uzskati, ka spēsi mainīt atgrūšanu. uzskati, ka viņš ir balts un pūkains, bet tevī ir vaina. un kāda tam ir jēga? kur ir jēga glabāt cerību un atminēties visu jauko, ja nākas sevi mocīt mēnešiem, gadiem ilgi? tieši ir daudz mazāk jāatminas to jauko.

pateikt | <<