« previous entry | next entry »
Mar. 3., 2012 | 10:59 pm

es nesaprotu tos cilvēkus, kas tikko izšķīrušies un visam internetam saka, ka ir laimīgi un viņiem to otru nevajag, tagad viņiem vienalga, "smaidu, bet tu vairs neesi tā iemesls" utt.
nununu man vienkārši tāds facepalm. gribās viņiem sviest ar kaut ko.
es, protams, nevaru nevienu par to nosodīt, nezinu kas un kā kuram notiek, bet cilvēki mīļie, kāpēc to nevar nokārtot privāti? kāpēc otru citu acīs jāpataisa par lielāko nelieti? nu jā, attiecības beidzās, ir sāpe, bet kopā taču kādreiz bija labi, varētu atmiņā saglabāt visu jauko, nevis pieminēt ar naidu.

saite | ir doma | Add to Memories

Comments {6}

from: [info]susanna
date: Mar. 4., 2012 - 05:50 pm
saite

man šķiet, ka tev nav bijusi tāda pieredze, lai varētu saprātīgi spriest par to, ko uzrakstīji savā ierakstā. kā gan var nepieminēt cilvēku ar naidu un, citējot tavus vārdus, "atmiņā saglabāt visu jauko", ja uzzini, ka šos labos mirkļus viņš izbaudīja ne vien ar tevi? ja uzzini, ka patiesībā viss gaišais attiecībās bija tikai ilūzija tavā galvā, bet viņam - izdevīgums? ja paralēli pozitīviem brīžiem ir bijis tāds negatīvisms kā, piemēram, vardarbība, kurš tūkstošiem reižu aizēno to labo?

es agrāk kaucu un darīju to galvenokārt sev. privāti to nevar nokārtot, jo otrs cilvēks to nevēlas klausīties, jo zini, ka saņemsi vēl vairāk iemeslu kaukt. manā gadījumā naids un dusmas palīdzēja piemirst šo cilvēku un nevainot sevi attiecību izjukšanā. saglabāt jauko - tas būtu vislielākais iespējamais mazohisms. man palīdzēja tas, cik ļoti prāts cenšas izstumt visu labo, kas saistās ar viņu, no apziņas.

pateikt | <<