Mar. 4., 2012 | 05:50 pm
No:: susanna
man šķiet, ka tev nav bijusi tāda pieredze, lai varētu saprātīgi spriest par to, ko uzrakstīji savā ierakstā. kā gan var nepieminēt cilvēku ar naidu un, citējot tavus vārdus, "atmiņā saglabāt visu jauko", ja uzzini, ka šos labos mirkļus viņš izbaudīja ne vien ar tevi? ja uzzini, ka patiesībā viss gaišais attiecībās bija tikai ilūzija tavā galvā, bet viņam - izdevīgums? ja paralēli pozitīviem brīžiem ir bijis tāds negatīvisms kā, piemēram, vardarbība, kurš tūkstošiem reižu aizēno to labo?
es agrāk kaucu un darīju to galvenokārt sev. privāti to nevar nokārtot, jo otrs cilvēks to nevēlas klausīties, jo zini, ka saņemsi vēl vairāk iemeslu kaukt. manā gadījumā naids un dusmas palīdzēja piemirst šo cilvēku un nevainot sevi attiecību izjukšanā. saglabāt jauko - tas būtu vislielākais iespējamais mazohisms. man palīdzēja tas, cik ļoti prāts cenšas izstumt visu labo, kas saistās ar viņu, no apziņas.
es agrāk kaucu un darīju to galvenokārt sev. privāti to nevar nokārtot, jo otrs cilvēks to nevēlas klausīties, jo zini, ka saņemsi vēl vairāk iemeslu kaukt. manā gadījumā naids un dusmas palīdzēja piemirst šo cilvēku un nevainot sevi attiecību izjukšanā. saglabāt jauko - tas būtu vislielākais iespējamais mazohisms. man palīdzēja tas, cik ļoti prāts cenšas izstumt visu labo, kas saistās ar viņu, no apziņas.