« previous entry | next entry »
Mar. 3., 2012 | 10:59 pm

es nesaprotu tos cilvēkus, kas tikko izšķīrušies un visam internetam saka, ka ir laimīgi un viņiem to otru nevajag, tagad viņiem vienalga, "smaidu, bet tu vairs neesi tā iemesls" utt.
nununu man vienkārši tāds facepalm. gribās viņiem sviest ar kaut ko.
es, protams, nevaru nevienu par to nosodīt, nezinu kas un kā kuram notiek, bet cilvēki mīļie, kāpēc to nevar nokārtot privāti? kāpēc otru citu acīs jāpataisa par lielāko nelieti? nu jā, attiecības beidzās, ir sāpe, bet kopā taču kādreiz bija labi, varētu atmiņā saglabāt visu jauko, nevis pieminēt ar naidu.

saite | ir doma | Add to Memories

Comments {6}

from: [info]susanna
date: Mar. 4., 2012 - 06:00 pm
saite

jā, tu nespēj ierakstīt (drīzāk - saprast), ka tev viņu nevajag, jo tu lolo cerības. uzskati, ka spēsi mainīt atgrūšanu. uzskati, ka viņš ir balts un pūkains, bet tevī ir vaina. un kāda tam ir jēga? kur ir jēga glabāt cerību un atminēties visu jauko, ja nākas sevi mocīt mēnešiem, gadiem ilgi? tieši ir daudz mazāk jāatminas to jauko.

pateikt | <<