| |
[12. Feb 2004|18:10] |
Burvīgi, pārsteidzami jautri un aizraujoši ir klausīties, kad jauna meitenīte blondām smadzenēm un tam atbilstošu ietērpu skidro, cik tad ļoti viņa ir ieinteresēta tajā, ko viņa dara. Šādu apzinīgumu nevar sagaidī ne no padzīvojuša filosofijas pasniedzēja, ne no kokzāģētāja, kuram patiesi tīk savs darbs. Bet blondā būtne taču ir stipri vien gudrāka par tiem jocīgajiem radījumiem, kas tikai domā, bet paši nedara, vai tikai dara, bet nedomā. Ir taču burvīgi, kad cilvēks vēl nav zaudējis savu naivuma nevainību, savu visvarenības un saprašanas pārliecību, kad vismaz pats sevi apzinies tādu, kāds tu gribi būt, kad nav nekā, ko tu neesi neparedzējis, un izrādās, ka esi jau kļuvis (vai vēl palicis) apzinīguma piemērs vismaz sev. Pati sev viņa kļūst par piemēru, par šablonu, pēc kura pati tiecas, par visuma iemiesojumu, kura jau sen ir.
Un kas vainas tam, ka cilvēks ir ar sevi apmierināts, kas vainas tam, ka cilvēks jūtas laimīgs? Vai tad pats tu netiecies pēc laimes? Vai tad pats negribētu būt par piemēru sev? Vai tad tā nav skaudība, kas tevī runā? Protams, ko citu, gan cilvēķelis var izdarīt, ja izjūt patiesu skaudību.. tikai un vienīgi parādīt, cik muļķīgs ir apskaužamais objekts. Uz aktīvu darbību mērķu sasniegšanai tu neesi spējīgs, bet arī mierīgam noskatīšanās procesam tu neesi gatavs. Nožēlojami!
Bet šī viņas muļķība ir pārāk uzkrītoša, tā ir bīstama manām smadzenēm. Es taču nevarēšu ilgi paciest, redzot pilnīgāko idiotu, jūtamies tik laimīgam par savu muļķību, kuru pati vēl neapzinās. Nevajag runāt par skaudību, esmu pietiekoši aukstasinīgs, lai varētu arī vēsi uztvert sev apkārt notiekošo, es nekad nevarētu lepoties un justies laimīgs muļķis esam. Ir taču pasaulē arī patiesā laime, kuru mēs visi tik ļoti gaidām, kurai tik ilgi gatavojamies. To tikai ir jāatklāj, jāatklaāj caur gudrību, prātu un sapratni.
Vēlu veiksmi! Gatavojies, mēģini apjēgt laimes jēgu un būtību! Labākais ieteikums: nodefinē laimi! Lai tad nu katrs varētu beidzot justies nelaimīgs no šīs aprobežotības. Cik tad ilgi turpināsies laimes apjēgšana? Visu savu dzīvi tu nodzīvosi priekšnojautās, ka nu tik tūlīt būs, drīz vien es viņu atradīšu un sasniegšu, bet meitene jau tagad jūtas laimīgu, un tu tai gribi liegt iespēju dzīvot!? Tas laikam ir sadisms. Tu visiem gribi sajust sāpes, kuras tevi nomoka, radot sāpes citiem. Puisīt, tu riņķo pa apli, un šis aplis lido gaisā. Akstasinīgais ciniķi, kādēļ tad tu nevarētu tikpat aukstasinīgi noskatīties šajā būnē un noklusēt? Tev taču grbās padarīt viņu nekaitīgu.? Līdzīgu sev?
Jaunais cilvēk, kādā veidā jūs esat kļuvis tik izglītots laimes jautājumos? Profesionāls psihologs? Zinat kura smadzeņu daļa spēj sagādāt prieku? Jā, un tad tu šīs šūnas grozi, radot stundām ilgus baudījumus. Bet tā nav laime, kurai pamatā ir muļķība! Tā tikpat daudz ir muļķība, tā ir bezjēdzīga, laimes ilūzija!
Bērniņ, es radzu, ka tu esi daudz lasījis un redzējis, bet mūsdienas nav vinīgās, un tas, ko raksta un ko redzi, bieži nav ne taisnība, ne gudrība. Nepārpūlies, pazaudēsi vēl savu "vēsā" masku. Kā tad tu varēsi citiem parādīt sevi? ... tādu, kāds īstenība tu esi... kāds īstenībā tu esi..? |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}