murse | 12. Sep 2006 20:16 Nē, nu tas ka nepilna ģimene pēc definīcijas nav normāli, var arī psīcholoģijas grāmatās lasīt. Bet domāju, ka cerība vienalga ir :D Piemēram, ka būs labs audžutēvs, vai vismaz kāds, kurš varēs to vīrieša lomu pildīt viņam. Jo tā ir svarīga - gan meitenēm, gan puikām. Bet tas jau var būt arī vectēvs, krusttēvs, ģimenes draugs. Es esmu pabijusi gan neveiksmīgā laulībā, gan vientuļas mātes godā, gan foršā kopdzīvē ar vīrieti, kas kļuvis bērnam par audžutēvu. Es neteiktu, ka vientuļās mātes laiks bija drausmīgi kūls, vai ka es spēju bērnam pilnīgi visu nodrošināt - emocionāli, psiholoģiski, materiāli. Bet vērtīgs gan tas laiks bija tieši tāpēc, lai novērtētu, ko gimenē dod tas trešais. Un lai saprastu, KĀDS trešais mums ir vajadzīgs :))) Read Comments |