saulaina -

es tak pagāšnakt sapnī nezkapēc ar Paulu pļāpāju un izteikti satraukti izteicu viņam bažas, ka nekādi nebūtu vēlams, ka viņš aiziet :/
šorīt šokā, kad pamodos, rēķināju - cik tad jamam gadu - tad izrēķināju, ka par gadu mazāk, kā manam tēvam, kas tīri ņiprs vēl...
un tad nākamā šokā aptvēru tā reāli - cik tomēr jau daudz tam manam tētim gadu...
un visu dienu vazājos tā tuvu asarām...
-
stulbums kaut kāds - pati izdomā, pati sakreņējas, pati apbižojas un vēl sabimbājas uz tīras vietas... Zoss konkrēta... (bet tā sajūta - tā neatmetas, kad aptvēru realitāti, kura līdz šim šķita tālu - 50gadu kalniem vismaz)...
:(

(Atbildēt) (Iepriekšējais)