Kad kāds/kādi plašam cilvēku lokam par Tevi skaudības vai greizsirdības dēļ ir sastāstījuši pilnīgi izdomātas, sliktas lietas, atliek vien būt stoiski laipnam ar visiem, un par to vienkārši nedomāt.
"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.
Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.
Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."
Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"
Dievs slēpjas pustoņos un paēnās. dzīšanās pēc intensitātes un jaudīguma ir lielākā no ilūzijām.
Man patīk, kā interneta (un visadi super smalki un dārgi biznesa piegādātāji arī) veikali, kad apvaicājies, kur tad palicis pirms mēneša pasūtītais (un apmaksātais) pasūtījums, tev priecīgā tonī atbild "tieši šodien saņēmām".
Kā tad, tā jau es jums noticēju.
P.S. Un protams, ka arī grāmatvedībā jau apmaksātā summa nav iekļuvusi pavadzīmē. Un tas nav izņēmums, tā ir GANDRĪZ FAKIN IKREIZ.
izlasīju interviju ar Adamu Budaku par AZ darbu Venēcijas paviljonā un domāju, ak vai, cik viegli pazaudēt AZ darbu būtību, tulkojot viņas darbus Rietumu mākslas diskursos. Pēkšņi pazūd visi šampanieša burbulīši un autentiskums. Bet tēma veca kā pasaule, ir autori, kas labi tulkojas (jo lokālās zināšanas & tradīcijas viņus nespēj pietiekami izgaismot), ir autori, kas netulkojas necik (ārpuses gaismas apstākļi "neķer" atstarojošās virsmas īpatnības), ar "kvalitāti" tam nekāda sakara. Varbūt vienīgi tas aspekts, ka balts pusmūža vīrietis diez vai spēj uzķert kaut nelielu daļu no tās specifikas, ko raksturo Latvijas girlpower mākslas strāvojumi.
"Rakstot šo stāstu, daļēji balstījos avotos, daļēji stāstu izdomāju. Vēlējos attēlot naratīvu, ka par māti var kļūt, nedzemdējot konkrēto bērnu, esot mātei ķermenī un sirdī, pieskatot un rūpējoties par bērnu. Stāsts ir par to, kā mīlošā vidē ir iespējams attīstīt savus talantu"
https://www.punctummagazine.lv/2024/0
overfunctioning ir traumas sekas, nevis pierādījums, ka "viņa var"
daudzas sistēmas diemžēl turas uz šīm 2 cilvēku grupām: 1) psihopāti 2) cilvēki, jo īpaši sievietes, kas sava PTSD dēļ strādā par daudz un palaiž garām dzīvi.
DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār.
"Independent practice shouldn't be solitary, it requires a constant search for the other.
I'm available to collaborate and talk."
Navigate: (Previous 20 Friends)