No visiem haikiem Tiger Leaping Gorge pagaidām bijis visiespaidīgākais.
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”
Dīvaino sajūtu šobrīd netrūkst, bet visspilgtāk no sirds klauvē disonanse, ka jādodas projām tieši tad, kad dzīve beidzot šķiet plus mīnus laba un (ļoti iespējams pirmoreiz dzīvē) spēju sevi redzēt pašreizībā pavadām ilgāku laiku. Oh well.
no noklausītajām sarunām:
Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.
Šī ir līdz panikai nodrāzta tēma, bet laikam jau jāgatavojas prasībām atzīt laulības ar MI un starp MI, MI pārstāvniecībai valstu parlamentos un ministrijās, kā arī MI eitanāzijai, kad "tas" pārmērīgi sagurs vai "sajutīsies" nesaprasts un pār mēru ierobežots izvēlēs. Ticu, ka būs sektanti, kas bērēs raudās pa īstam.
- Reini, negribi to pēdējo jūdzi pastūrēt? Man kaut kā jau acīs šilierējas.
- Ājālabsirlabsir.
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."
"Malā" Cēsīs nepretenciozi, koši un garšīgi ar Beavis & Butt-head video fonā
Pretplūsma, lai arī brīžiem vokāli disonējoša, kopumā muzikāli iepriecināja.
Navigate: (Previous 20 Friends)