var cienīt cilvēka tiesības domāt citādi, necienot konkrētās domas. piemēram, es necienu, ka domstarpības refleksīvi tiek vienādotas ar aprobežotību; jo īpaši tāpēc, ka šāds "tev vienkārši nepatīk citādi domājošie" domu gājiens nezin kāpēc netiek attiecināts pašam uz sevi

es runāju par to, ka tie, kas aicina vieglāk pieņemt pretējos uzskatus, tikmēr paši īpaši nevēlas pieņemt pretējos uzskatus par to, kādi uzskati varētu būt nepieņemami, resp., tas ir dubultstandarts. stulbums var būt kaitīgs un attiecīgi pārkāpt minēto ļauna nedarīšanas robežu, pēc kuras tas vairs nav pieņemams, un tas prasa izsvērtu spriedumu, bet es nedomāju, ka tas šeit notiktu. cilvēks virspusēji ir jauks vai vai vismaz pieklājīgs, un tāpēc it kā nav pelnījis, lai tā stulbumu nosauktu īstajā vārdā, un tas tiek pamatots ar 'just-so' stāstiņu par to, ka ar stulbuma nosaukšanu īstajā vārdā nevarot likt mainīt domas. tas nebūt nav skaidrs, ka tieša valoda neko nepanāktu; piemēram, par stulbiem nosauktie nav vienīgie saņēmēji, un kāds cits var tādēļ mainīt savu attieksmi, utt. nav grūti izveidot pretējo 'just-so' stāstiņu

Kāpēc kāds, kurš vēlas nosaukt kādu citu par stulbu, nedrīkstētu to darīt?