Izklausās labi.

Tas ir diezgan nelabvēlīgs veids, kā interpretēt manu sirdi, lai arī virziens ir aptuveni pareizs; bet ko nu tur daudz žēlot, tas jau sen skaidrs, ka mums nav pa ceļam.

Ah, yes, the völkisch life.

Vai tad lielākā daļa jau neaizbrauca? Par to, cik tas ir labi, gan var pastrīdēties (es tomēr nestrīdēšos, jo tu man esi apnicis).

Vai ta' tagad īpaši traucē? Vēl vairāk, atsvešinātāji maksā platību maksājumus un visādas subsīdijas. Ja gribi braukt uz laukiem, to var izdarīt tieši tagad, nav jāgaida kaut kādi mītiskie labākie laiki, kas varbūt nemaz nepienāks.

Labi, neprasi betona džungļu cilvēkiem naudu, viņi neuzbāzīsies un nebrēks "Tu neesi no mums naudu paņēmis, ņem, ņem, citādi mēs tevi mierā neliksim". Vispār par Briseli neuztraucies: Brisele kaut kur dziļos Ipiķos neiesniedzas pat ne ar taustekli (pat ceļš par Briseles naudu nav salabots un kļūst arvien bedŗaināks), ja tu sēdēsi laukos un audzēsi burkānus, Brisele tev liks svētu mieru.

Govi gan uzreiz nevajag, baisa noņemšanās, kūti vajag un šķūni, un vēl sienu sagatavot (govis ir lieli dzīvnieki, un pat vienai govij vajag bezjēgā daudz siena). Tāpat, lai no tās govs būtu kaut kāda jēga, viņa tev būs jāsēklo, un tur atkal būs noņemšanās. Sāc ar vistām.

Bet jā, nopietni -- ja ir vēlme, patika un iespēja, dzīvot laukos var jau tagad. Burkāni joprojām aug tieši tāpat, kā tad, kad Latvija nebija Eiropas Savienībā. Un dzīvošana līdzsvarā un saskaņā ar dabu, mierīgā vidē, darot kaut kādas lietas ar savām rokām un redzot, kāda no tava darba ir atdeve -- tā ir varena lieta, iemāca, ka arī nebrīvā pasaulē var dzīvot brīvi, nevis sautēties pašam savā naidā un mūžīgi kratīt dūri pret debesīm.