Sāku aizdomāties par to ,kuri ir mani mīļākie saldumi ,kāpēc tā ir un kas ar tiem man varētu būt kopīgs.

Klusībā domādama, vīrs pēkšņi izsaucās. Tu tak esi kā Rafaello -- ar rieksu! Kāpēc riekstu? Laikam jau tāpēc,ka salda un mīlīga no ārpuses, bet iekšā tāds pamatīgs rieksts, kuram klāt tikt nav nemaz tik viegli, arī raksturs tāds pamatīgs un izturība grūtās situācijās.

Jā! Rafaello ir vienas no manām mīļākajām konfektēm. Man nemaz nav tik daudz mīļāko saldumu, bet šie ir vieni no tiem, kas mani spēj izkausēt. Kokosrieksts man garšo ļoti, un te ir tās gardās skaidiņas. Krēms, kurš nav pārāk salds, tieši tāds kādu vajag, un garda mandele.

Šis saldums ir tieši tāds lai gūtu pilnīgu baudījumu un pie viena būtu sajūta, ka nedaudz pietrūkst. Jo laba jau daudz nevajag!

Tiem, kas ēd Rafaello pirmo reiz, mandele vidū ir pārsteigums. Arī mani iepazīstot cilvēkiem rodas pārsteigums. Ja pirmajā mirklī šķiet,ka esmu trausla, mīļa un tāda maiga. Tad vēlāk atklājas, ka es protu arī dusmoties, varu būt skarba, cieta, nelokāma.

Tieši tāpēc es sevi pielīdzinu šim mazajam ,gardajam saldumam.

jā, vārīti makarōni piešauj attiecībām asumiņu.