Joprojām pieļaujot iespēju, ka tas ir joks, "antivelosipēdistu" komūna feisbukā manī rada vieglu izbrīnu, bet droši vien tas ir tādēļ, ka nu jau vairākus mēnešus nedzīvoju Dzimtenē. Īstenībā tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ņemot vērā to, cik tumsonīgi un neiecietīgi ir latvieši, un velosipēdisti ir tikai kārtējā minoritāte, pret kuru vērst naida runu un aicinājumus ierobežot viņu tiesības. Es pārvietojos ar velosipēdu, jo man tā ir ērti, es tā jūtos vislabāk. Es zinu, ka man nav jātaisnojas, bet jums es varu pateikt, ka nedaru to tādēļ, ka pārstāvu kaut kādu ekoloģisko ideoloģiju, vai tādēļ, ka velosipēdi ir "nākuši modē". Man pārvietošanās ar velosipēdu ir vienkārša un pašsaprotama lieta, un man šķiet neprātīgi, ka ir cilvēki, kas vēlas, lai es to pārstāju darīt, lietoju sabiedrisko transportu vai arī izmantoju heteroseksuālāko no transpoeta veidiem — automobīli. Pietiekami bieži Latvijā esmu saskāries ar naidu dēļ tā, ka braucu ar velosipēdu, bet lasīt īstu naida runu internetā ir kaut kas jauns un diezgan biedējošs. Es pirms tam par to jokoju, bet šādi simptomi liek mazāk ilgoties pēc atgriešanās Latvijā, honestly.