nez, man liekas, ka salīdzinājumā ar to vājprātīgo Paulu Koelju prastumu, pārgudrību un cukursaldumu utt., Mazais Princis ir pat ļoti laba grāmata un noteiktā dzīves brīdī (noteiktā vecumā, t.i. bērnelim) šī grāmata var būt ļoti noderīga.
es arī bērnībā lasīju Bezgalīgo stāstu un jā tā ir kruta grāmata, tikai es nesaprotu kādā jēgā Tu to te tagad saki? es bērnībā lasīju ļoti daudzas grāmatas, nu un? jeb es palaidu garām to, ka te kaut kur ir aicinājums ierakstīt komentāros kādas grāmatas esi lasījis bērnībā un pēc tam vēl arī visas tās, kuras esi ņēmis priekšā savos brieduma gados?
paga paga, te bija teikts, ka es nedriiksu runaat par savaam graamataam? :D nee nu ja godaajamais spiritualized man to buutu teicis, tad es veel saprastu :)
nē nu protams neviens nav tev neko aizliedzis runāt. principā jebkurš ir velkomēts rakstīt jebko, kas viņam ienāk prātā, neatkarīgi no konteksta. man, piemēram, ir rakstāmgalds brūnā krāsā. saskaņots ar bufeti un grāmatplauktā stāv dažādas interesantas grāmatas. savukārt zem rakstāmgalda guļ suns, bet es tikmēr dzeru tēju. :D
tava gudrība ir nepārspējama. nav brīnums, ka tu neesi Mazo Princi lasījis, Tev tādi vienkārši prātuļojumi nekad nav bijuši vajadzīgi. izrādās, ka bez vibrāciju mērītāja tu spēj pēc pāris komentāriem izdarīt nešaubīgus un absolūti precīzus spriedumus par nepazīstamiem cilvēkiem. un nevajag te lielīties ar savu garīgo praksi - cilvēks, kas patiešām nodarbojas ar garīgo praksi dara to klusi, pieticīgi un savam labumam, nevienam to acīs nebāžot. pie tam šāds cilvēks skatās uz sevi un mēģina strādāt ar saviem trūkumiem, nevis meklē skabargas citu acīs.
viss, man pietiek. eju labāk nomazgāt logus, lai pavasaris un saulīte tiek iekšā. iesaku tev labāk paskaitīt om shanti shanti shanti ja vēl tomēr gribās sprēgāt.
tas ir tavs priekšstats kas visdrīzāk ir pa krupno paņemts no pamfleta, bet nu noliec noliec stingri visus savus oponentus lai paliktu mierīgā prātā un omulībā
p.s. labāk tad izlasīt vienu tādu Mazo Princi, kurā principā arī visas labestīgās gudrības ir pateiktas un arī padomāt, nekā līdzi nedomājot malt cauri tās miljons Koelju un arī Ričarda Baha grāmatas, kuras praktiski ne ar ko neatšķiras viena no otras. (tas, ka cilvēki ir totāli banalizējuši vārdu 'mīlestība', nenozīmē, ka pati mīlestība uzreiz no tā kļūst banāla)
Neenu, tik slikta jamā nav, bet kā jau teicu - ir pārvērtēta, mani jau šķebina galvenokārt tas, ka visi to grāmatu mēģina uzspiest kā kaut ko absolūti krutu, man no tā radās bērnības trauma.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pats tikko teici, ka neesi.
un es esmu izaugusi par
es bērnībā lasīju ļoti daudzas grāmatas, nu un?
jeb es palaidu garām to, ka te kaut kur ir aicinājums ierakstīt komentāros kādas grāmatas esi lasījis bērnībā un pēc tam vēl arī visas tās, kuras esi ņēmis priekšā savos brieduma gados?
principā jebkurš ir velkomēts rakstīt jebko, kas viņam ienāk prātā, neatkarīgi no konteksta.
man, piemēram, ir rakstāmgalds brūnā krāsā. saskaņots ar bufeti un grāmatplauktā stāv dažādas interesantas grāmatas. savukārt zem rakstāmgalda guļ suns, bet es tikmēr dzeru tēju.
:D
un nevajag te lielīties ar savu garīgo praksi - cilvēks, kas patiešām nodarbojas ar garīgo praksi dara to klusi, pieticīgi un savam labumam, nevienam to acīs nebāžot. pie tam šāds cilvēks skatās uz sevi un mēģina strādāt ar saviem trūkumiem, nevis meklē skabargas citu acīs.
viss, man pietiek. eju labāk nomazgāt logus, lai pavasaris un saulīte tiek iekšā.
iesaku tev labāk paskaitīt om shanti shanti shanti ja vēl tomēr gribās sprēgāt.
(tas, ka cilvēki ir totāli banalizējuši vārdu 'mīlestība', nenozīmē, ka pati mīlestība uzreiz no tā kļūst banāla)
mani jau šķebina galvenokārt tas, ka visi to grāmatu mēģina uzspiest
kā kaut ko absolūti krutu, man no tā radās bērnības trauma.