Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man rodas jautājums vai ar teikumu when hell freezes over ir domāts tad, kad LV iestājas tāds aukstums kā tagad. Tas ir tikia tāds pieņēmums, jo man liekas,ka Latvija pamazām ir jāpiemēro Dantes šķīstītavai. Kur tā sacīt katram tiek pēc viņa grēkiem. Vai arī pareizāk sakot noteikti piedzimt LV jebkurā dekādē varētu būt ļauns karmisks joks. Nezinu kaut kā koncepts laimīgs latvietis nav pārāk izplatīts. Laikam līdz galam laimīgu un apmierinātu ar dzīvi nepazīstu nevienu. Tas man tādas pārdomas, kad ārā ir mīnus grādi.

Bet tātad šodienai zinot to, ka tuvojas gada lielākā un gaidītākā ballīte, kad visi nožēlo grēkus un apņemas izdarīt, ko labu vai arī ko sliktu. Dzīvo pārmaiņās un cer ka dzīve ies uz augšu. Kas manuprāt arī ir interesants termins uz augšu, tas ir tā kājas pret sauli, dvēsele uz labākiem medību laukiem. Kā jau minēju, man ir latvieša domāšana.

Pareizi pirms tam ir Ziemassvētki, kur var vēlēties, ko sirds vien vēlas un Jēzus kristus to atnesīs, jo viņš piedzima vasarā, bet konceptuālu jautājumu dēļ tika pārcelts tuvāk saulgriežu svētkiem un aitas galināšana tika aizstāta ar egli, kas kā mēs zinām bija viņa mīļākais augs un viņam katru gadu palīdz apustuļi sagādāt labiem un sliktiem bērniem dāvanas un tad viņš pārvērš ūdeni vīnā un visi var līksmot, kamēr viņš uz sava krusta lidinās apkārt. Iespējams, ka esmu kaut ko sajaucis un jebkura sakritība ar reālām personām ir tīri nejauša un filmēšanas laikā neviens reliģija necieta. Ja nu iespējams dažas.

Bet savādāk jauku ceturdienu vēlot dodu jums šīs dienas dziesmu, ko vēlos uztvert par savu nākamā gada apņemšanos, apņemos apņemties neņemities un pieņemties. Lūk dziesma: http://www.youtube.com/watch?v=rUvysc8wNQ0 (jaunākai paaudzei blakus ir pieejama Avrila Laviņa versija)

Sveiks dārgais internets,

Es te sēdēju un domāju. patiesībā vairāk sēdēju nekā domāju. Bet secināju, ka tuvojas 2010 gads, un cik nu man nākas lasīt cibā, un pārējā internetā un twiterī. Un citās vietās tad jau sen esmu secinājis, ka visi ir mārketinga eksperti un interneta mārketinga ģēniji, mākslinieki un dizaineri, protams daži ir pat kreatīvie direktori un kopī raiteri pēc aicinājuma. Tad es saprotu, ka varētu likties interesanti.

Es teiksim nesaprotu kāpēc pie mums nav dekādes pārskats šajā industrijā. Man liekas, ka tas būtu interesanti kā visi ir no pirmajiem reklāmas centiem ar pirmajām kreatīvajām un mediju aģentūrām līdz mūsdienām. Kurš tad kā ir darījies, kurš ko ir paveicis, kurš ir kreatīvs un kurš tikai adoptīvs, izaudzis līdzi sekojis mediju izmaiņām. Tāds normāls dekādes pārskats. Varbūt arī mums ir kāds reklāmas dievs ko pielūgt par sasniegumiem, nevis par principu skaļāk brēksi tālāk tiksi. Tāda darbu analīze, aģentūru izaugsme un kritumi.

Un protams varbūt novērtēt visus digitālos dievus no LV ar. Man teiksim būtu intresanti paskatīties, kas ir kas. Un padomājiet kāds ieguvums pašām aģentūrām, kad viņās atzīst par labāko. Uzreiz var algu mazināt un teikt, ka jāpriecājas, ka strādājat tādā uzņēmumā, kas ir dekādē labākais. Ne ?

Bet tas tā man laikam interesē kā tā vēsture ir ievirzījusi šo industriju mūsu dīķītī, un kas ir tie cilvēki, kas dara nevis runā daudz un skaļi, bet kau ko ir paveikuši. Lai ir cieņa un mīlestība.

Tā dārgā interneta pasaule šodien ir piepildījies mans sapnis un Tara Reida ir uz playboy vāka, un kas vēl svarīgāk viņa ir ne tikai uz vāka, bet arī citur. Un es apzinos to, ka tā ir dievu dāvana, lai man šī pasaulīgā dzīve liktos skaistāka. Lūk, lai gan es apzinos, ka šī meitene ir slavena tikai ar amērikāņu pīrāg, bet vai nav vienalga.


Un ja kāds to nav pamanījis tad ārā ir fucking ziema, kas man patiesībā pat patīk, un man nav nekas pat pret to aukstumu, ja vien tas sola saglabāt sniegu uz Ziemassvētkiem. Un līdz ar to tie svētki varētu būt arī balti. Es nezinu kāpēc, bet man kaut kā gribās baltos svētkus, jo tiešām kaut kā tas man piedod to svētku sajūtu. Jo ja atkal Ziemassvētki būs pelēcīgs rīts, kurā tev gribās pakārties iekš kāda skujkoka es būšu samērā nelaimīgs. Jo teiksim godīgi kurš gan grib pelēkus svētkus.

Labi bet tas tā vienkārši sentimentāla noskaņa par to, ka man gribās baltus svētkus, un ja tādi ir tad man ir vienalga, ka arā ir auksts, jo manu sildi sirda Tara Reida ar savu izgājienu.

Lai jums laba darba diena internets, un atcerieties darbs nav vilks neaizmuks. Lai gan šajos krīzes apstākļos var būt ka tomēr ir. Tāpēc strādājam cītīgi un dzeram visu bezmaksas offisa kafiju !!! Kamēr vēl dod.

Laba diena internets, nē laikam tomēr patreiz ir tiki un vienīgi rīts.

Secinu,ka nespēju turpināt rakstīt Meganai Foksai, jo kā jau dažreiz ar cilvēku notiek, viņš mēdz attīstīties. Daži ātrāk par citiem, bet tas tā es kā parasti šajā ķēdē esmu tuvāk beigām. Līdz ar to tikai ar laiku spēju saprast, ko to rakstīt ir samērā muļķīgi, bet savu ziņu visumam esmu izteicis. Gaidīšu, kad viņš reaģēs pretī un sūtīs meganu foksu manā virzienā. Lai gan no otras puses tajā dienā, kad jūs mani redzēsiet kopā ar viņu varat droši gatavoties pasaules galam, jo tā noteikti ir viena no apokalipses zīmēm.

Tālāk, ņemt vērā, ka ir beigušies visi dziedošie šovi, princeses ir kāpušas tronī utt. Es gaidīt gaidu, kad man kāds dos iespēju taisīt šovu. Vēl aizvien uzskatu,ka ideja iedzer ar zvaigzni ir potenciāls. Man liekas, ka te varētu no cibas jau diezgan spēcīgu kandidātu grupu savākt. Vienīgais ar ko neesmu līdz galam ticis skaidrībā kādi tieši varētu būt visi nosacījumi šajās sacensības, bet varbūt ar laiku, ar laiku. Un es domāju, ka visas princeses, un dievs dod man atcerēties kā sauca to šovu, kur varēja laimēt Kokarēviču, bet laikam nevienam tā īsti neizdevās. Pat nabaga jaunietim, kurš izvēlējās viņu nevis naudu. muahhhaaaa tas bija smieklīgi... Lūk to iesaku aizstāt ar šovu Pasaules valdnieks, ņemot vērā, ka iepriekšējais, kurš valdīja no Vecrīgas ir aizdevies mūžībā.

Un vēl pāris šādas sestdienas, svētdienas nākamais, kas migrēs būšu es. Vai arī, ja kādu dienu esat uz ielas un tur spēlē instrumentu kāds jaunietis, kurš nemāk spēlēt. Tad pastāv iespēja, ka tas būšu es. Labi, nemāk spēlēt, tas ir viņi visi. Es būšu tas, kurš spēlē tikpat slikti, bet man uz acīm būs vienmēr saulesbriles.

Labvakar Megana Foksa,

Lieta, ko tu noteikti neapzinies ir tas,ka patiecoties mūsu valsts Valdībai, kas satāv no diviem Valžiem, viens, kurš pats īsti nezina, ka ir Valdis un valda un Valža, kurš zin, kas viņš ir, bet tas nemaina faktu, ka viņam nav ne mazākās nojausmas ar ko viņš nodarbojas. Tātad viņu galvenā funkcija ir par nodokļu nemaksātāju naudu izdomāt, kas viņš ir un ko es daru. Galvenais tas ir jāuztver cilvēciski, jo visi mēs savā dzīves posmā esam uzdevuši sev šādu jautājumu. Atšķirība laikam ir tikai tajā, ka mēs to darām, kad mums ir 7 gadi un saprotam, kas mēs esam. Un kas ir tas ko es daru es uzdevu šādus jautājums, kad man bija jābeidz vidusskola un jādomā, ko darīt ar savu dzīvi tālāk. Un otrā reize bija, kad es pirmo reizi biju kopā ar meiteni. mani mierina doma, ka es zinu, kas bija jādara pēc vidusskolas es izdomāju, kas ir jādara ar meiteni situācijā, kad ir daudz tumsas un maz drēbju man vēl aizvien nav ne mazākās nojausmas. Es parasti izliekos, ka es tur neesmu.

Tātad bet runājot par interakciju starp meitenēm un zēniem, sievietēm un vīriešiem, vīriešiem un vīriešiem, meitenēm un meitenēm, vīrietēm un sieviešiem, vienmēr svarīgs ir skaistums. Katram no mums ir sava skaistuma izpratne, tā interpretācija un alkas. Līdz ar to es sapratu šodien vienu lietu, ņemot vērā, ka patreiz valda krīze, par ko liecina garās rindas veikalos un tas,ka televīzija ir tikai izredzētajiem cilvēkiem, nevis teiksim pensionāriem, kuri tāpat nomirs un nav ko viņiem skatīties reklāmas ar produktiem, ko viņi nevar atļauties. Tātad ņemot vērā, ka mums ir krīze, un tā ir situācija, kad ir daudz ierobežotāks ienākumu līmenis, kas noved pie ierobežotāka ēdiena patēriņa, vai vismaz ne tik trekna. Es sāku saprast, ka pamazām modē ir jāatgriežas Rubensa tipa sievietēm un vīriešiem. Kas man liekas diezgan loģisks faktors, kas norāda uz cilvēka pārticību. Tādējādi nerodas jautājumi, cik pelni, ko dari, kādi ir nākotnes plāni un kā mēs kopā dzīvosim. Uzreiz viss ir skaidrs, ja ir kur iegrābties - laba dzīve, pārtikusi dzīve. Ja tā nav tad, laikam jau nekā arī nav un nabadzība stāv aiz muguras.

Es gan nezinu kāpēc es to iedomājos, laikam jau tāpēc, ka manā vecumā ir tā,ka cilvēki mēdz domāt par nākotni un ģimeni, kamēr es spēju domāt tikai par ... Laikam jau tas, kas ir rakstīts augstāk. Tagad tikai sapratu nez vai Megana Foksa spēj lasīt latviski, un pamanīs manus centienus sazināties ar viņu ?! Lai gan par ko es te šaubos Latviešu valoda ir ļoti izplatīta tā pat kā mūsu ekonomikās pieeja valsts aparātam. Laikam jau abiem sola vēl tikai kādus 100 gadus.

Sveicināts internet.

Kā jau parasti es esmu pavadījis pārāk daudz laika mājās svētdienas dienā un domājis, kas teiksim pretēji cilvēkiem, kas to māk darīt un ir attīstījuši, mani tas ne pie kā laba nav novedis. Atskaitot pāris dīvainus secinājumus par sevi un pāris interesantas atskārsmes par sevi. Viena no tām bija, ka pēdējais laiks apmeklēt frizieri. Un varbūt izdarīt eksperimentu un pamosties svētdienas rītā nevis pēcpusdienā. Kas protams ir sarežģīti aizejot gulēt 5 no rīta.

Bet no otas puses es jau pusgadu mēģinu pamosties 7 no rīta, kas man veiksmīgi neizdodas.

Runājot par solījumiem man gan ir jāsaka, ka vismaz manu apņemšanos sākt trenēt kādu citu muskuli nevis tikai mēli ir guvis atzinību. Protams manu potenciālo orientāciju un celtspēju ņēma vērā. Hanteles ir rozā un sver 2 kg.

Bet tā galvenā doma,ko es sadomāju ir tā, ka tas ir pārāk bezpersoniski uzrunāt visu internetu kā tādu. Un tāpēc, ja kādreiz ir kāda sāpe uz sirds tad tas ir jāsaka visai pasaulei nevis vienam punktam. , un līdz ar to apsveru, ka jāvelta visi šie raksti kaut kam vienam un konkrētam. Tā sacīt kā cilvēki dažreiz/kādreiz teica - dārgā dienasgrāmata. Vai teiksim,kad savulaik apustuļi sūtīja vēstules kaut kādam reģionam, vai vienkārši vēstules dievam. Bet tā nu es sāku domāt, ka man arī vajag izvēlēties kādu vienu cilvēku kam to veltīt. Tā sacīt nevis izsūtīt šo visu tikai pasaulei, bet gan konkrēti vienam. Tikai līdz ar to es nezinu uz ko lai patreiz koncentrējas. Un vienīgais, kas man nāk prātā ir Megana Foksa, līdz ar to turpmāk es visu veltīšu Meganai Foksai. Varbūt tas saies kopā ar filozofiju, ja kaut ko ļoti vēlies tas piepildās un tomēr kādu dienu atgriežoties mājās viņa mani sagaidīs.

Un tikko mani ķēra atskārsme, ka man simpatizē sievietes, kuru vārdā ir x burti. Courtney Cox, Megan Fox. Es domāju, ka to man ir vērts apsvērt un savu nākamo draudzeni meklēt kaut kādā telefona grāmatā pēc uzvārda, lai uzvārdā ir ox.

Bet tikmēr es turpinu skaitīt savus draugus, kas pamet mūsu platuma grādus un dodas uz naudīgākiem punktiem, paralēli domājot par to, kad šāda apziņa ķers mani. vai arī kurš būs nākamais, kurš sapakos somu un teiks sajonara.

Man liekas,ka šodien ir jārunā par tādu jautru un aizraujošu tēmu par geju laulībām. Laikam kaut kur tālajā NY ir tas aizliegts.

Kaut kā man pārāk šodien uzskrien pele šai aktualitātei virsū. Laikam pie vainas ir augstāki spēk, kas saka tev būs par to domāt. Un es kā pēc dabas ļoti labās attiecībās būdams ar reliģiju un dievu. Pēc principa es lieku mieru viņam un viņš liek mieru man. Sāku domāt, kur visā šajā faktā ir problēma. Tajā brīdī, kad tiek atļautas geju laulības tiek pierādīts fakts, ka tādi uz zemes eksistē, un katru reizi, kad viņi .... kā lai to tā tolerantāk pasaka... spēlē Fārtiņu Meimani un Rauni Leiniku, tad tas fakts ir reāls, geji ir tur ārā varavīksnes otrā pusē. Dien dienā liekot jēzum raudāt.

Es kaut kā nesaprotu šo cīņu ar faktu kā tādu, ka viņi eksistē, jo laikam tā ir garīga slimība līdzīga kā Latvijas Republikas deputāts. Bet tā vietā ir jānoliedz šis fakts. Un manās acīs tas ir kā aizspiest ausis skaļi kliegt, aizvērt acis un skriet pretī braucošai mašīnai pēc principa es viņu neredzu tātad viņas nav.

Baznīcas nostāju tajā vispār es nesaprotu. Interesanti vai visām baznīca ir šajā aspektā vienota. Dievs soda visus, kas nemīl kā vajag mīlēt. Atskaitot tos, kas samīļo altāra zēnus, viņu vecākiem ir jāreiķinās, ka viņu mērķis šajā zemes virsū ir palīdzēt priesteriem tikt galā ar savām grēcīgajām vēlmēm. Bet to mēs nekaitam, jo kas notiek paznīcā paliek baznīcā. Kas nonāk altārzēnā paliek altārzēnā. Un galu galā galvenais ir nožēlot izdarīto, atkal un atkal un atkal...

Bet labi, tā galvenā doma es nesaprotu kur ir problēma. Viņi tur ir un kas viņiem traucē precēties. Labi, kas mainās no tā vai viņi oficiāli apcerējušies vai tikai izliekas. Ā sapratu, kamēr tikai izliekas tas ir tikai joks. Fāze. Šodien man patīk bārdaini onkuļi, bet rīt slaidas sievietes. Viss atkarīgs no garastāvokļa.

Katrā ziņa, lai Jums jautra brīvdienas un atcerieties ... kaut ko ... es tagad pats neko vairs neatceros.

Labdien internets šajā otrdienas vakarā, kas numeroloģiskā ceļā ieved kārtējo reizi kārtējā otrdienā, kura noved tikai pie likumsakarīgas trešdienas līdz, kas liek tikai gaidīt tuvojošos piektdienu, un kurai paejot rodas nākamā pirmdiena, kad atkal jau tiek iezvanīta otrdiena. Tā kā visas manas dienas iezvanās ar vienotu dziesmas ring toni no mobilās komunikācijas ierīces, kas manu dzīvi dara pilnīgu, tad tikpat vienādi lielā mērā viņas nomainoties cipariem uz šīs pašas mobilās ierīces ciparnīcas un mērauklas - pulksteņa. Visiem tiem kuriem savukārt vēl ir dzīva cerība, sapņi un katra nākamā diena nes piepildījumu un tuvina tuvāk rožainai nākotnei - labsvakars.

Sveicināts internet darba ņēmēja bēdīgākajā un visienīstākajā dienā - pirmdienā. Kas ir neprāta un jaunas darba jezgas sākums. Lai gan es kā reiz šodien par viņu esmu priecīgs, jo pēc ilgiem gadiem esmu sajuties, ka reiz nu bija viena ballīte par daudz un tieši viena balīte par traku. Tā vairs nevar un nevajag. Ne obligāti tieši šādā secībā. Varbūt vienkārši tas rezultējas tajā vienā smadzeņu šūnā, kas man jau ir bijusi par maz ļoti sen.

Bet es secināju, ka esmu sapratis savu patieso dzīves un karjeras aicinājumu. Un tas varētu būt neizdevies kaut kas. Lūk es varētu būt neizdevies mūzīķis, vai grāmatu autors. Tā kā es tāpat īsti pareizi rakstīt nemāku, tad neizdevušam grāmatu autroram man kļūt ir samērā vienkārši. Jo patiesībā vienīgais, kas man atliek ir iet cauri savai cibas vēsturei. Un visas savas domas apkopot un izdot to vienā grāmāt, kas man liekas,ka varētu būt pietiekoši nekam nederīga, lai tā būtu neizdevusies grāmata.

Ar dziesmām patreiz ir tomēr mazliet grūtāk, tad man vismaz viena ir jāsaraksta līdz beigām, un tas jau man nav galīgi iespējams.

Toties es secināju, ka tas ir tās skaisti, ka tu esi kaut kas neizdevies, tad visi tev piedod. ja tu esi vienkārši sliņķis, kas neko nesasniedz, tad tas ir uzreiz tā ļauni un nepareizi. bet te izklausās, ka esi centies. Tas ir tāpat kā nepabeigta augstākā izglītība. man teiksim ir nepabeigts maģistrs ātomfizikā. Tas, ka es nekad to neesmu mācījies tas jau ir pavisam cits stāsts, bet es pilnīgi droši varu teikt, ka neko tādu neesmu pabeidzis. Labi, lai gan secinu, ka ir lietas, kur var beigties viss bēdīgi, teiksim man liekas,ka neizdevies elektriķis ir samērā bēdīgs stāsts.

Bet lūk, es secinu, ka kaut kam neizdevušam būt ir labi. Jo teiksim, ja pašās beigās kaut kas no iecerētā izdodas, tad beigās tas ir tāpat neizdevies sākotnējais plāns, jo iecere bija, lai neizdodas. Līdz ar to nav vilšanās un bēdu. Ha ha es esmu kļuvis gudrāks par dzīvi vai arī stulbāks par pirmklasnieku, lai jau atbildi izlemj vēsture.

sveicināts internet.

Sākšu ar to, ka es nekad dzīvē nesapratīšu par ko visi priecājas, ka Mettalica brauc ar diviem koncertiem. Tas ir tas, ka jo vairāk jo labāk ? Nez jāiet arī uz abiem ? Savādāk es neizbaudīšu to mirstošā gulbja albumu death magnetic ? mani šie jautājumi nomāc cienījamais internet. Jo teiksim es priecātos daudz vairāk par Wolfmother vai Foo Fighters vai vismaz kādu grupu, kur dalībnieki nav mana tēva vecumā un nedzīvo uz pagātnes lauriem. Protams Freimaņa kungu, kurš dzīv uz mūsdienu Lauriem es arī īsti koncertējam nevēlos redzēt. Tas tā mani grauza nevarēju noturēties, jo teikšu godīgi mani kaut kā bez iemesla tracina sajūsma par šiem diviem, nevis vienu, nevis pusotru, bet DIVIEM koncertiem.
Lūk iemesls kāpēc redzētu citus cilvēkus tajā skatuvē: http://www.youtube.com/watch?v=kq-FluOS0TM

Otra lieta, kas mani mulsināja, bija šodienas cilvēks, laikam vakardienas cilvēks, kurš vienkārši būs cilvēku cilvēks neatkarībā no dienas. Cilvēks, kurš meklēja FHM vāka modeles cibā. Neņemiet ļaunā, man tas liekas dīvaini. Nez vai Megana Foksa arī ir cibā.... Labi atkal es te kaut kā novirzos... Tātad tas mani tā nopietni sapriecēja, es saprotu, ka visas brīvprātīgo rindas uz meitenēm no kojām, kas vēlas zēnu kopmītnēs atrast sevi piespraustu pie sienas ir beigušies. Visas speciālistes, zinātnieces un citi latvijas lepnumi, kas vēlas iepriecēt dzimtā novada, skolas puišus, un galvenais ļaut izjust lepnumu saviem vecākiem ir prom vai cibā. Tas nozīmē, ka viņas ir laiks meklēt on the internets.

Lai gan no otras puses (mans viedoklis nevis meitenes) es nekad neesmu sapratis, kāpēc viņas tur piesakās pirmām kārtām. Ko tas dod ? Atskaitot to, ka vientuļos vakaros viņas ir kādam jaunietim prieks, kas papildina viņa ikdienas labestības rutīnu ar jaunu mērķi. Atvainojos iedvesmas avotu, tā sacīt uzliek cilvēkam smaidu uz lūpām. Varbūt tas ir tikai mans aizspriedums. Bet es neredzu tajā visā nekādu sasniegumu.Lai gan es arī nezinu standartus, cik saprotu rubensa tipa sievietes pieteikties nevar ? eh... tā iet, ka nepieraksta prasības ! Protams jaunā cilvēka sludinājums vēstīja, ka viņam cilvēki neskaitāmas reizes ir lūguši kā var nonākt uz FHM vāka. Es saprotu, ka tas laikam paver milzīgas iespējas modeļu/aktieru industrijā, jo FHM taču lasa visā pasaulē. Vai arī viņi nelasa latviešu FHM, neesmu drošs. Katrā ziņā vēlu veiksmi gan kandidātiem gan meklētājiem. Es tikai tagad sapratu, ka FHM ir kā PETA. Tikai tas mērķis nav tik cēls.

Turpmāk ceru sagaidīt cibā arī citu žurnālu piedāvājumus. Jo kaut kā man liekas, ka līdzīgi kā Latvijas princese izbrāķēja manis pieteikto wilkacis tā arī FHM izbrāķēs mani.

Sveicināts internet, lai kā man arī neliktos un lai kā arī cilvēki neteiktu dīvainākas frāzes par to, ka galvenais ir kaut ko ļoti gribēt un tas piepildīsies manās acīs tiešam ir absurds plus fantāzija.

Es tiešām nesaprotu kā mēs kā racionāli domājošas iracionālas būtnes, kas ir pretrunu pilnas spējam ko tādu pieņemt. Pirmām kārtām mani interesē, kurš bija tas ģēnijs, kurš to izdomāja. Kā tas sanāk sēžu mājās un domāju hmmmm man kaut kā trūkst, bet ja es to ļoti ļoti gribēšu, un man būs patiesa un nesamaitāta sirds, tad visas pasaules laumiņas sadosies rokās, leprikoni zem varavīksnes vienosies kopējā dejā un visa dzīvā radībā vienosies vienotā dziesmā, lai tikai es saņemtu to, ko es vēlos vairāk par visu. Kāpēc gan nē, man arī dažreiz rodas daudz interesantu ideju. Tikai jāsaka manējās negūst tik plašu atzinību kā šī.

Bet tikmēr mazs eksperiments dodoties mājās no visas sirds gribēšu, lai pretī mani sagaida Megana Foksa, līdz ar to atkārtošu pie sevis Megana Foksa, Megana Foksa, Megana Foksa... Vēlēk došu ziņu par eksperimenta rezultātiem. Vai arī ja mani mājas sagaidīs Megana Foksa rīt par to varēsiet izlasīts people magazine zem virsraksta: "WTF Megan Fox is doing with him in Latvia. And where the fuck is Latvia". Zinu virsraksts garš, bet ko lai dara mana imaginārā pasaule ir savāda un tur nestrādā pārāk labi žurnālisti.

Es saprotu, saprotu tevi internets tu domā, ja jau tev ir 50% statistiska iespēja, ka piepildīsies tas ko tu vēlies. (Zinātniskais pamatojums ir vai nu piepildīsies vai nē tātad 50%). Kāpēc tu nevēlies naudu, slavu un kaut ko trešo. Nekad nevaru izdomāt tās trešās lietas, bet man nez kāpēc liekas, ka viņas ir trīs līdzīgi kā ziloņi uz kuriem tiek balstās zemeslode. Es teikšu vienkārši man liekas, ka dzīvē laimei neko daudz nevajag mazliet prieka, mazliet iedvesmas un Meganu Foksu. Es pat nezinu kaut kā man liekas,ka nedaudz Meganas Foksas atrisna daudz problēmas. Padomājiet vai kādu uztrauktu Latvijas parāds SVF, ja Repšes vietā būtu Megana Foksa.

Labi, pirms es zaudēju pēdējo saikni starp reālo pasauli un Meganu Foksu, lai jums jauks vakars cienījamais internet.

Tā pēc ilgās un garās spirituālās brīvdienas, kur es nodarbojos ar pašmērķa meklējumiem, nonācu pie citu cilvēku un organizāciju mērķiem un sasniegumiem. Un secināju, ka es esmu atradis viscēlāko organizāciju ar viscēlāko mērķi. Un šī organizācija ir PETA. Man liekas,ka nav nekā cēlāk par to,ka viņi nav mainījuši neko, bet cēlu mērķu vadīti ir panākuši to, ka izģērbta tiek jebkura modele, aktrise vai modele/aktrise, kura iekrīt zem definīcijas "HOT", ar mērķi glābt dzīvniekus. Vai arī īstenot vīriešu populācijas fantāzijas. Īsti nav skaidrs. Manās acīs nekas mani neaptur no gaļas ēšanas kā kaila sievietes. Principā līdzko es iedomājos kailas sievietes vai līdzko es tādu redzu pirmā doma, kas ienāk prātā ir - ak mans dievs man nevajadzētu ēst gaļu, vai arī nēsāt drēbes, kas ir izgatavotas no dzīvniekiem. Laikam tomēr nē... Toties es apbrīnoju kā viņi cauri dekādēm ir pārliecinājuši cilvēkus, ka tas tā ir.

Dārgā Megana Foksa lūzu jūties ērti savā ādā nevis dzīvnieka, un ļauj mums to iemūžināt un izplatīt visos iespējamos mēdijos. Tas glābs miljardiem dzīvnieku. Ar ko es domāju jaunus un vecus stiprā dzimuma pārstāvjus no mokošām domām kāda Tu izskaties bez drēbēm, kā arī veicinās salvešu tirdzniecību.

Ar to mani dzīves mērķi apstājās un es sāku domāt savā anglikānismu, seriālu un interneta samaitātajā prātā kā es latviski varētu definēt vārdu hot, pareizāk ar ko aizstāt. Tas man liek domāt, ka es nevienu no šiem vārdiem nespēju uztvert nopietni. Tad nu pēc kārtas.

Un mans secinājums ir tāds, ka latviešu valoda ir nepateicīgākā, lai pilnīgi šovinistiski norādītu uz viena sieviešu kārtas indivīda seksapīla pārākumu par otru. Man liekas mums pietrūkst frāžu, kuras es varētu izmantot vārda hot vietā. Norāde uz to,ka šī meitene varētu būt "karsta", un jā es esmu dzirdējis, ka šādi cilvēki runā, man tikai liek aizdomāties, ka šī meitene ir apslimusi, kas varētu šajās dienās būt norāda N1H1 formu. Skaista un smuka ir vispār vārdi, kas man liekas ir aizķērušies 80 un nez kāpēc es šādu frāzi dzirdu tādā pašā akcentā kā muziqa manaaaa, ko var dziedāt šis burvīgais latviešu mūzikas pārstāvji. Vai arī Edijs, kurš ir atgriezies. Man gan liekas,ka viņš visiem bija piegriezies, bet ne par to ir stāsts. Katrā ziņā arī tas man neskan galvā normāli. Ko vēl es varu izdomāt glīta. Jā tas ir lielisks vārs. Skaties glīta meitene. Kas tur ar grīdu ... Ko ? Glīša meitene. Griša, kur Griša, kas Griša ? AAAA fuck off. Daiļa. Labi par šo es neko nevaru pateikt, bet atkal sajūta, ka šādi vārdi jāsāk lietot sākot no 60 gadu vecuma. Lūk man trūkst šovinistiskas dabas izsaucienu, kas ir daudz maz toleranti un nerada iespadidu, ka es tulīt plānoju šo būtni precēt.

Un tā līdz saviem mērķiem arī nenonācu. Bet pamanījos nogulēt 75% svētdienas.

lūk lietas,kas mani sāk interesēt šajā dzīvē ir tas,kas cik no dotajām iespējām, situācijām un likteņa pavērsieniem es novērtēju. Vienmēr ir bijis tā,ka es uz visu skatos ar vieglu prātu ar vienkāršu domu, paturot tam visam klāt cerību, ka viss mainīsies un mainīsies tikai un vienīgi uz labo pusi. Vienmēr ir bijis kāds mērķis, kāds sapnis, tendence un vēlme. Alkas un dziņa, kas tomēr ir dzinusi mani uz priekšu. Varbūt dažreiz tas ir bijis ambiciozs plāns, vai vienkārši izglītība, galu galā primitīva stūrgalvība, kas man vienmēr ir bijusi raksturīga. Bet rodas jautājums, ko darīt tālāk, kad šis mērķis un iekšējais dzinulis ir pazudis.

Man liekas,ka vairāk par gadu man tāda vairs nav. Man laikam nekad nav bijis tas lielais skatījums uz dzīvi, un man liekas,ka vairāk kā simts reizes esmu pieminējis, ka nekad neesmu sapratis, kas mani motivē vairāk par izaicinājumu, bet nekad neesmu sapratis, kas ir tas izaicinājums un ar ko viņam ir jārezultē. Labi tas, ka es saprotu, ka liela daļa cilvēku tāpat nedomā kā es un tas ko es redzu kā dzīves punktu viņi redz tomēr kā mērķi - skaistas mājas un mierīgas vecumdienas. Bet es kaut kādā ziņā vēlos to, ko viens mans draugs sauc par rokenrolu, kad ir tas adrenalīns, kad ir tā dziņa, kad ir gandarījums par paveikto.

Labi lielā mērā tas, ko vēlos teikt ir tas, ka esmu sapratis, ka man vajag nevis ilūziju, nevis izaicinājumu, bet to skaidro bildi kalna galā uz ko es eju. Lai gan man liekas, ka tas arī bija viss kristietības pamats dot mērķi un skaisto ilūziju par pēcnāvi visiem tiem, kas ir vīlušies tajā, kas notiek viņiem apkārt. Lai gan es neesmu paspējis tajā vilties, tas ko es zinu, ka tas ko vēlos ir lai man ir visu laiku ledusskapī Johny Walker Black Lable, beidzot varu atļauties savu dzīvokli, kur man uz platēm skan Black Bob no kid rock un sēžot uz pastiprinātāja es varu spēlēt tam līdzi. Spēlēt līdzi gan vairāk ir mana problēma, bet tas man liekas skaisti.

Lūk bet galu galā jautājums ir tāds cik ļoti ir tas ko es novērtēju tur kur es esmu, kāpēc es esmu. Un vai maz izprotu vai tā ir mana vieta, vai tikai starpposms uz ko citu. Vienkārši novērtēt to, ka varu izteikties šeit un ir tiešām kāds, kas to izlasīs. Ambīcijas un realitāte , vērtības un vēlme, ilūzijas un realitāte. Parāk daudz laikam par to visu sāku domāt, vai arī pārāk daudz alksu lietu, kuru nav. Vai arī tieši pretēji par maz alkstu, un vēl aizvien ceru, ka mans skaistais mērķis atradīs mani, nevis es viņu.

Man liekas, ka es esmu samērā pārsteigts par to cik dīvainā brīdī un valstī mēz dzīvojam, jo mēs pārsvarā zākajam valsti un valdību. Bet šķietami šodien visi atgūst savu patriotismu un pat radio swh komanda izveido dziesmu, kuru visi linko. Laikam jau tomēr par spīti manam uzskatam, ka cilvēkiem te nepatīk nedz valdība nedz arī pats klimats tomēr visos vēl mājos maza deva patriotisma. Laikam tas jau labi. Bet katrā ziņā pēc 11 mēnešu negācijām un lamām esmu pārsteigts, ka šī ir tā diena, kad tomēr to visi svin un priecājas.

Labi laikam pie vaianas būs tas,ka es esmu piederējis pie ģimenēm, kur šī diena nekad netika atzīmēta īpaši un ar īpašām svinībām, līdz ar to tāpēc man ir nedaudz pārsteigums, ka ir cilvēki, kas tomēr šo dienu atzīmē kā svētku dienu. Vispār jāsāk domāt varbūt šodien arī ir jāsarīko svinīgāks vakars Vai arī vienkārši jāpaķer viens sarkans, viens balts un vēl viens sarkans vīns, Labi vai jāizdara vienkārši kāda muļķība.

Man sāk rasties jautājums cik dažādi veidu geeks uz pasaules pastāv ? man liekas,ka es sāku palikt par kaut kādu seriālu geek un diena kuru es gadu vairāk par visu ir tad, kad saskrien visi seriāli. Un tā manā pasaulē ir otrdiena. Tad parādās liela daļa manis skatīto seriālu. Lai kam tas norāda uz to, ka man pašam ir mazliet par maz dzīves ? Lūk tā varētu būt mana atkarības forma meklēt piedzīvojmu sajūtu, kura man iztrūkst reālajā dzīvē iekš seriāliem. Man liekas,ka tā pat varētu būt mana patiesā diagnoze. Kas portams sasaucas ar daudz dažādām citām novirzēm.

Lūk vēl laikam vēlos tomēr ja jau visis citi arī es par mensona koncertu. Un protams latvieša cienīgā manierē runāšu par slikto. Lūk šoreiz tā situācija noveda pie tā, ka es nejauši tiku sēdvietās, kas nekas nav likušās pārāk piemērota lieta rock koncertam. Īstā vieta ir mosh pit. Bet lūk tas, kas mani sajūsmināja ir tas,ka sēdvietām bija nummuri. Un tas mani kaut kā mulsina vēl jo vairāk, jo nummuri liekas tik ļoti sistemātiski un pareizi, ka grauj manī visa rock koncepciju pēc būtības. Es laikam saprotu, ka tā ir tikai mana geekiskā būtība, kura domā, ka rock mūzika ir tendēta uz dumpinieciskumu un pašizpausmi, lai gan patiesībā tā laikam nav...

Tā šodien mana pasaule kļuva vēl emocinālāk saistīta ar kebabu pasuli. Jo šodien ieejot lāčplēša ielas kebabnīcā. Es sapratu, ka esmu saskāries ar elles kombināciju meitene, kas man liekas simpātiska un pievilcīga, plus pārtika, kas man liekas simpātiska un pievilcīga. Visticamāk rezultēsies, ka es ēdīšu vairāk neveselīgu ēdienu, jo iešu skatīties uz meiteni kā jau kārtīgam ņergam pienākas. Jo tikai stilīgie cilvēki iet un uz uzrunā meitenes. Es par to ierakstu cibā D:

Viss es pilnīgi droši esmu zaudējis saikni ar savu veselo saprātu un dzīvi kā tādu, jo mana zemapziņa atskaitot to,ka sen jau sūta mani sapņu valstībās uz dīvainām ārpusvalstu zemēm, un kā jau minēju džamot un pīpēt zāli ar slahsu.

Tad tagad mana zemapziņa jeb bezapziņa vai kā nu to sauc ir sasniegusi jaunus apvāršņus un līmeņus. Šonakt es sapņoju, ka es pārdodu dvēseli sātanam. Es gan nezinu kā tas ir iespējams, jo es jau kādu dekādi dzīvoju ar apziņu, ka viņa pieder Swedbankai, varbūt nākotnei kādai citai bankai, kur es vēl aizvien brīnos,ka līgumi nav jāparaksta ar asinīm, jo kaut kā lēni un viltīgi viņi apaudzē tevi ar visādām lietām, ka nomainīt banku ir sarežģītāk kā nogriezt sev kāju.

Bet lūk tā bija tik intresanta doma, ka es no tās pat pamodos. Secinājums, ka es tiešām vairs nesaprotu, kas notiek manā galvā. Laikam jāiet uz baznīcu izdit ļaunais gars no sevis, lai gan man vēl aizvien ir pārliecība, ka sperot soli pāri baznīcas slieksnim es pārvēršos par putekļu kaudzīti.

Un intresanti, ņemot vērā,ka tā sātana būtība (ja kāds nezin, kāds ir sātans te ir dziesmiņa: http://www.youtube.com/watch?v=gQDsazMh62U). Tad jutājums, ja pēc būtības viņs ir ēteriska būtība tad jau nozīmē, ka tīri ēteriski viņs arī rādītos sapņos. Un man liekas,ka tas nozīmē, ka es nenonākšu paradīzē.

Lūk esmu nonācis līdz reliģiskām atklāsmēm un mana zemapziņa pārvēršas jau par kino cienīgu notikumu, nevaru vien sagaidīt, ko es redzēšu tālāk.

Laikam šodien ir jāsaka paldies mikii, kurš iepostēja šoded šo video klipu: http://www.youtube.com/watch?v=bioYs6oAD8g&feature=player_embedded.

Man liekas, ka šis ir tas par ko es nolādu interneta informācijas miskasti, kuru es protams papildinu ar saviem postiem. Jo šis ir tiešām kaut kas savādāks un jauna skaņa, kas tiešām negadās. Vismaz katrā ziņā patīkamāka jaunā skaņa par muzzzikkkaaaa manaaa ...

Bet otrs šīs dienas prieks par kuru es kaut kā aizmirsu padalīties ir tas,ka es liku lietā populāro pulcēšanās vietu facebook,com, kur ir testi, kur bija tests par to, kur tad man būtu jāpiedzimst, un par lielu pārsteigumu man tā bija dublina. Yes pat internets uzskata, ka man ir jādodas līdzi tautiešiem uz tālo īrzemi... Vai arī mans otrs variants, ka atbilde tiek bāzēta uz ip adresi. Bet labi ,tas tā prieks par dziesmu, kā mazai meitenei izdzirdot backstreet boys, vai arī ko tur jaunienši mūsdienās klausās.

labi trīs rindkopas sanāca, tad ar visrakstu arī kaut kāda saite ir savilkta.

Vidusmēra domu gaita man patreiz ir tāda cik tālu es esmu no alkaholisma, ja man liekas, ka labs sākums dienai varēt būt glāze viskija. Vai varbūt pie vainas tam ir tikai kantrī mūzika, kur nez kāpēc man liekas,ka ir pienākums vismaz vienu reizi dziesmā pieminēt šo dzērienu, bet es neko nevaru padarīt man pēdējā laikā iet pie sirds akustiskās ģitāras skaņas, bet nez kāpēc tieši kanrī un blūza mūziķi viņi izmanto visvairāk, bet blūzs man pamazām sāk likties pārāk vienāds. Protams otra vaina varētu būt visi protagoniskie antivaroņi, kas vienozīmīgi domenē manā seriālu pasaulē, kur visi ir neskuvušies, dzer viskiju kā ūdeni, rij tabletes daktera mājiņa gadījuma, bet visā visumā ir sarkastiski lopi. Vai garfilda gadījumā sarkastisks mājdzīvnieks, kas rij lazanju.

Gribās kādas jaunas vēsmas. Lai gan abi šie žanri ir tikpat prieka pilni kā varētu būt ēēēeē es pat nezinu. Man liekas ar prieku tajā visā nav nekāda sakara. Toties vārdi skaisti - i want to drink that shot of whiskey, i want to smoke that cigaret, i want to ride to west Virginia in backseat of that cadillac. I want to get last in some corner booth, cantina Mexico , i want to dance to static of AM radio. Kaut kā man pēdējā laikā vispār patīk šīs saldi sērās mukšanas no ierastās dzīves. Es pat nezinu, kas vairāk tieši pašas alkas vai tomēr tā iespēja, ka viss ir iespējams. Bet labi tā ir mana pārliecība, ka viss ir tieši tik sarežģīti kā mēs to padarām. Es tikmēr domāju, ka man vienkārši patīk šī nostaļģija. Vai arī vienkārši man prasās aizmukšana no pasaules. Savā savdabīgā veidā.

Bet tā galvenā doma ir tāda, ka es tiešām saprotu, ka man patīkās pēdējā laikā akustiskās dziesmas, bet es viņas nespēju atrast. Katrā ziņā neko tādu, kas man patīk, tad ir jāmeklē un jārokas. Lūk atkal jau kārtējo reizi man nepatīk tas,ka internets ir tik šausmīgs informācijas kvantusms, ka vajadzīgo jau atrast nespēju. Un protams mana jaunā velme, kas man ir plašu atskaņotājs. Man liekas,ka tā būs lietas,kas man noteikti būs tad,kad es beidzot pieaugšu. Bet tad vajag arī veidot visādas plašu koleckcijas.Ā nē tas jau nāk kopā ar pieaugušā statusu. Labi, bet līdz tam vēl mazliet jāpieaug,

Savādāk priecīgu visiem otrdienas darba dienu.