Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Laba diena,

Man ir jauna atklāsmes pie kuras es nonācu pats nezinu kā. Es kā liels bērns būdams un ļoti mīlot animācijas filmas secinu, ka viņas laika gaitā man ir iemācījušas daudz vērtības. Un šoreiz iedomājos tieši par to, kā šīs animācijas filmas māca dzīves patieso vērtību, ka galvenais, lai cilvēks ir skaists. Tas bija kaut kāds grieķiskais kanons vai tamlīdzīgi, es tiešām nezinu, gan jau kāds izglītots cilvēks, kurš māk pareizi rakstīt arī šeit mani varēs palabot. Labi, man liekas,ka tas bija grieķiskais kanons, kurš teica,ka skaists cilvēks ir labs un neglīts ir ļauns.

Bet tātad pie animācijas filmām es secināju, ka Disneja multenes man to māca cauri dekādēm. Vienmēr viņiem ir prince charming. Tātad bagāts un izskatīgs jaunietis baltā zirgā. Bet labi novirzoties no šī man nāca prātā divas animācijas filmas.

Pirmā bija "Skaistule un Briesmonis" vai kā man patīk teikt visas manas attiecības. Tātad filmas morāle ir par to,ka viņš ir briesmīgs, bet labs sirdī un nevajag par cilvēku spriest pēc ārienes. Protams beigās viņš ir skaistais princis, jo būsim godīgi, ja ir labs sirdī jābūt arī skaistam. Kāpēc ? Tāpēc,ka tāda ir dzīve jūs ļaunie neglītie cilvēki.

Otra lieta,kas mani priecēja bija Dievmātes katedrāles zvaniķis, kur protams par spīti tam,ka ir mācītājs, kurš dzied par savām seksuālajām fantāzijām. Kas jau bija diezgan interesanti. Bet arī jaukais zvaniķis, kurš ir labs sirdī, bēdīgs un sērīgs, bet ar labu sirdi. Beigās viņam tiek dota izcila iespēja palikt bez savas lielās mīlestības. Un piešķirt viņu staltajam blondajam jaunietim.

Lūk un tāpēc arī klunkt tematiska dziesmiņa.

aiz loga virmo šausmīgi riebīgs laiks, bet tas liecina par to,ka ir pienākusi piektdiena. Un līdz ar to šajā svinīgajā dienā es jums saku priekā. Nē, laikam tik agri saka kaut ko citu... ak, labs rīts jums skaidrā pasaule.

Vakardienas secinājums, ka kā jau man tas nerati gadās es kārtējo reizi zaudēju vēl savas pāris vīrišķās hromosomas. Pēc mazliet garākas darba dienas,kā es biju plānojis, un kā mēs zinām neviens nevēlas garu darba dienu. Teiksim, ja man būtu jāizvēlas ideālais darbs man būtu vēlme būt profesionālam (kāpēc visās ar darbu saistītos vārdos ir vienmēr kaut kādi anāli) labrīt teicējam kādā offisā, atnāku pasaku visiem labrīt, pasmaidu un aizeju. Darbs aizņem vienu min, un tad dodies mājās. Kā sauc šādus amatus korporācijās, ak jā priekšnieks. Vai arī ja tā padomā es varētu vēl profesionāli strādāt par Meganas Foksas ,tūkstot domas,kas ir labākais variants, .

Tātad nenovirzoties zaudētās vīriešu hromosomas ir tāpēc, ka es atklāju, ka mani nomierina duša, un vēl nožēloju, ka man vanna kurā iegulties. Kurā es varētu iebērt savus sāļus un spēlēties ar savu rozā pīlīti. Lūk, nevis skarbi aiziet uz sporta krogu, pasūtīt lielāko alus glāzi, vai arī katlu, kas nu ir. Paķert pāris šotus viskija un rupji lamājoties uz visu pasauli to nolādēt skatīties dusmīgu hokeja spēli. Nē, tā vietā man vajadzētu vannu. yes. I hit the rock bottom.

un mans jaunais atklājums, man ir žēl, ka esmu tik neizdevies mūziķis. vai arī pats domāju, ka esmu mūziķis, jo esmu neizdevies, nepadevies. Labi, lai kā tur būtu es secināju, ka ir viena lieliska lieta,ja es būtu profesionāls blūza spēlētājs cilvēki vienkārši sagaidītu, lai es dzeru viskiju, un tā būtu daļa mana mas profesijas. ah, kā man patīk manas domas,kurām nav nekādas saiknes ar realitāti.


( radošā izpausme,savējie sapratīs )

Piektdienas prieciņš: klunkt šeit

mans dārgais internet,

Es laikam savā dzīvē esmu mainījis daudzus principus un arī daudzus ideālus, bet esmu sapratis vienu vienīgu lietu, lai kā mainītos laiks un vieta. Ir neskaitāmas reizes, ka es saprotu, ka mana vērtība ir draugi. Vai tas ir tāpēc,ka esmu bijis mazs ņerdziņš. Vai arī diezgan liels un diezgan nevis bijum, bet esmu. Nezinu kāpēc, bet man vienmēr ir cilvēki patikuši. Laikam jau tāpēc, ka viņi runājas ar mani, uzklausa mani. Un tad saprot, ka šādā veidā iznieko dzīvi. Mana doma bija tāda,ka es secinu,ka nav nekas skaistāks kā pasēdēt otrdienas vakarā pie viskija glāzes ar draugu. Pēc darba dienas,kad mazliet viss bija nomocījis. Sarunas ar draugiem mani uzmundrina. Varbūt kaut kas skaistāks ir pasēdēt ar blondīni pie vīna glāzes. Vēlams sēdēt zem segas, pēc iespējas mazāk apģērbtiem, un aizmirstam par vīna glāzi.

Jā, tas ir fakts, es secinu,ka man ir problēmas ar blondīnēm. Pārsvarā tādas,ka man viņas patīk, bet es viņām nē. Man liekas,ka man ir blondofobija. Nē, laikam fīlija. Labi, kaut kas ar blondīnēm un latīņu vārdu, kura nozīmi nebūs lemts zināt.

Bet jā, man tiešām patīk lielākoties cilvēki. Bet tomēr bieži izdodas apgalvot, ka tā nav. Labi te jau pie vainas ir mana dīvainā personība, kur es pats esmu diezgan intresants indivīds un mana komunikācija ir diezgan apšaubāma. Īpaši, tad ja tas ir kāds meitēns, kas man patīk. Man liekas,ka tad mani vispār vajag savaldīt. Un dievs dod, lai es vienkārši neuzvedos nekādi. Tas ir daivainā kārtā veselīgākais,ko es spēju darīt. Labāk, ir vienkārši iet prom un neko neteikt, jo es varu pateikt tādas stilīgas frāzes, merrrasss muuuhaaa un penis joke. Tad seko neveikls klusums, un dīvainā kārtā tas nekad nebeidzās ar crazy monkey dance.

Bet vēl viena lieta,kas man pārsteidza, kaut kur pa ausu galam es dzirdēju jautājumu, kas ir cilvēks, kas ir licis viss vairāk vilties dzīvē. Es tā padomomāju. Kas manā gadījumā ir ļoti sarežģīts proces, jo man liekas,ka mana domājošā smadzeņu daļa jau ļoti sen ir atteikusies no sadarbības ar mani. Un secināju,ka tas viss ticamāk esmu es pats. Jo es esmu vidusmērā pārstājis dzīties pēc lietām, ko es vēlos visvairāk dzīvē. Kā jau minēju esmu atkāpies no visiem dzīves principiem. Un par spīti visai savai tīņa un plus gadu apņemtībai. Esmu palicis par milzīgu mietpilsoni un viduvējību. Kas notika ar sapņojošo tīni manī, kas nevēlējās pieaugt. Labi, par to nespēju domāt, būs atkal jāieraujas stūrī un jāraud kāpēc. kāpēc, es neesmu Breds Pits un mani nemīl visa pasaule.

Sveicinātas Megan Foksnet,

Laba diena, jums šajā datumā, kad lieku reizi mēs satraucamies par nacionālajiem jautājumiem. Un patiesība es kā cilvēks, kurš vienmēr patur savu viedokli pie sevis un ir ļoti tolerants pret visiem jautājumiem. Nē, vispār tas neesmu es bet kāds cits. Tātad es kā cilvēks, kurš reti,kad izmanto iespēju paklusēt. Arī šoreiz vēlos pateikt to, kāpēc neviens neliek mieru šiem vecajiem vīriem, kuri patiesībā satiekas, lai atcerētos jaunību un pārrunātu kara stāstus. Kas manās acīs iemiesos tādas šausmas,kuras esmu laimīgs nekad nepiedzīvot.

Bet teikšu godīgi man riebjas abas puses jauniešu vidū. Gan mūsu nacionālie spīdekļi ar Dzintaru Raivi priekšgalā, kurš ir apņēmies attīrīt valsti no krievu tautas, un uzcelt tīrasiņu latvieti.Kas vispār nav reāla parādība kā tāda. Jo man jau liekas, ka pēc pāris dekādēm masturbācijas. vai atkal kaut kā par sevi iedomājos. Tas ir pēc simtgadīgas okupācijas. Man liekas,ka tāda substance, kā tīrasiņu latvietis neeksistē. Un otrā galā esošie krievu nācijas cildinātāji un antifašistiskā režīma propagandētāji ar vidējo vecumu 18 gadi un 4 promilēm mani kaitina tieši tā pat. Lieciet taču vecos onkas mierā un ļaujiet atcerēties viņiem laiku, kad viņi bija īsti vīri un cīnījās par savu valsti, un vienalga kurā pusē.

Teiksim, es varu teikt, ka kara apstākļos, es būšu tā skaņa, kas paralēli sirēnām augsti spiedzošā balsī vicinot rokas skraida apkārt. Līdz ar to es domāju, ka svinēt to,ka esi palicis dzīvs, un cīnijies par brīvu Latviju ir tomēr,kas cienījams. Protams,ko mēs esam iesākuši ar brīvu Latviju, tas jau ir cits stāsts. Eh, kāds prieks,ka mums ir visādi Šlesakovi. Bet tas jau tā.

Labi internets, te jums klunkš dziesma par Šleseru, žēl, ka autori neapzinās šo mūsu vīru varas telpās.

Aloha interwebz,

Tātad esam pievarējuši trešdienu un sasnieguši tālo ceturdienu. Bet patiesībā mans dienas prieks ir video, kuru es noskatījos vakar vakarā pirms gulēt iešanas.

Kas gan bija pēc tam,kad es lieku reizi aizdevos mācīties spēlēt ģitāru, man liekas, ka svarīgākā lieta ko es tur iemācos ir tas,ka es neko nesaprotu. Kurš varēja radīt kaut kādu konceptuālu pagali, ar 6 metāla stieplēm un pāris vadiem. Un to visu padarīšanu sačakarēt līdz tādam līmenim, kad saproti, ka tavas smadzenes ne vien nav spējīgas darboties (nepārportiet mani es aizvien sevi uzskatu par gudrāko cilvēku uz pasaules. Un ja jau par to ir runa tad arī skaistāko. Esmu skaisti omulīgs, un garīgi bagāts. Labi atkal kaut kā nost no tēmas), bet tās nolādētās smadzenes nespēj koordinēt divu roku paralēlu darbību un apzināt pirkstu esamību to galā.

Bet jā tā filmiņa, ko es redzēju ir šausmīgi skaista vismaz mani aizskāra ar to, ko es mīlēju, dievināju, un dievināšu līdz mūža galam filmā A Love song for Bobby Long (tā nav mūzika, kura tur ir vienkārši dievīga. Un tā nav Skārleta Johansone. Starp citu kāpēc viņa visiem patīk es tiešām nesaprotu), bet tā bija tā atziņa par to, ka mēs dzīves gaitām ejot uz priekšu vienmēr palaižam garām mazos cilvēkus. Kas mums apkārt ir ikdienā. Visi mazie, nemanāmie neko nesasniegušie cilvēki. Kurus mums patīk pastumt kā sekundāru šķiru zem mūsu izaugsmes pilnām personībām. Un nereti viņi ir gan dvēseliski bagātākie, un intelektuāli interesantākie.

Mums man liekas,ka Latvijā tādas filmas uztaisa tādas, ka viņā ir tik daudz traģēdijas,ka tavs prāts to izslēdz un ignorē, un savas labklājības turpināšanai tevi nemaz neintresē, ka tādas lietas vispār eksistē.

Labi video klunkt šeti, mani kaut kā pavilka.

Tā esmu sapartis, ka man ir jābeidz dzīvot ilūziju pasaulē, kur es domāju un dzenos pēc Meganas Foksas. Jo būsim reāli viņai ir draugs. Jā, tas ir mans vienīgais iemesls, kāpēc viņa nezin pa manu eksistenci. Vēl arī tāpēc, ka neesmu nosūtījis kādu stalkerisma cienīgu vēstuli. Līdz ar to esmu nolēmis būt reālistikskāks un pārslēgties uz Tairīnu Saouzernu. Man liekas,ka tas ir daudz reālāk, jo viņai nav drauga. Kaut kā tas šķiet daudz loģiskāk.

Citiem vārdiem sekot lēnais ceļš uz reālo pasauli. Arī Romu neuzcēla vienā dienā. Lai gan no otras puses, un tas ir jaunietis vārdā Roma, tas varēja ilgt no dažādām sekundēm līdz pāris stundām. Viss atkarīgs no vecākiem.

Bet sveicināts dārgais internets, tomēr ir trešdienas diena,kurā mani personīgi parasti pārņem domas,ka paldies dievam, kad es pievarēšu šo dienu aiz stūra jau man smaidīs brīvdienas. Lai gan zinu, ka patiesībā tā nav. Katrā ziņā šajās dienās tāpat jūtos daudz labāk, jo aiz loga ir saule, tas lai cik dīvaini nebūtu liek smaidīt.

Bet vispār esmu ietekmējis,ka saule pozitīvi ietekmē, jo būtu mazliet siltāks laiks, un es noteikti celtos nedaudz agrāk no rīta, lai varētu pastaigāties pa saulīti. Labi, vismaz man tā liekas,jo es vienkārši pamosties nespēju. Savukārt alus kādā āra kafeijnīcā ir tas,ko es tiešām vēlos.

Sveicniāta pēcsvētku internets,

Ceru, ka visi ir pēc sirds un dvēseles labākās patikas nosvinējis šos svētkus, un apsveicis savu dārgāko un tuvāko sievieti. Vai arī, ja esat sieviete, cerams, ka draugs ir apsveicis un Jums nav tagad jādomā viltīgs atriebšanās plāns, kas sevī ietver ilgu laiku bez funky monkey dance.

Es katrā ziņā varu teikt, ka esmu tiešām nelietis, un tam bija nepieciešams twiteris, lai man atgādinātu to, ka es neesmu apsveicis savu īpašo sievieti. Un kā mēs visi zinām tā ir Megana Foksa. Ar visi es domāju balsis manā galvā.

Bet tas liek aizdomāties vai mani ziedu salonā uztvertu nopietni, ja es ko tādu mēģinātu izdarīt. Un zvanītu ar tekstu, lūdzu puķes meganai foksai. Kādu adresi, pie visiem velniem vienkārši Meganai Foksai. Vai arī man būtu jāzvana uz kādu LA salonu ?! Lūk tas jau kļūst sarežģīti, kad es mēģinu sapludināt reālo pasauli ar savu iedomu.

Bet katrā ziņā es priecājos, ka ir tāda lieta kā youtube klakš šeit kur var apskatīt kā tas izskatītos reālajā dzīvē.

Piedevām Jūs varat izbaudīt to, ka esmu sevi integrējis visos sociālos tīklos. Tas man ļauj iegūt vairāk draugus un dzīves pieredzi. Vai arī to ir vieglāk izdarīt ārā reālajā pasaulē ar reāliem cilvēkiem... Hmmm laikam jau nē. Bet tas man atgādina, ka es tā arī neesmu izmeiģinājis jauno interneta prieku chatrullet.com, kur kā es zinu var satikt daudz izvirtuļus, un redzēt visādus brīnumus, kuri nereti ir cieši iespiesti kādā spalvainā rokā... Redzēsim, kas tiks man

ņemot vērā,ka esmu samērā māksliniecisks cilvēks, kā parasti savā domu pasaulē. Un samērā atkarīgs no sabiedrības viedokļa, jo tīņa gados nespēju sevi identificēt un emocionāli esmu atkarīgs no citu cilvēka novērtējuma, un personīgā statusa un dzīvesveida atbalsta. Līdz ar to es ik pa laikam esmu nolēmis izmest savas mazās dzīves izpausmes šeit.

Ar kādu mērķi, ja godīgi nezinu. Man pietrūkst iespējas izpausties, neviens mani nemīl, dzīvē neesmu novērtēts. ēēēē ups kaut kā pazudu sāpē.

(  radošā izpausme  )

Sveicināta pasaules ar novirzīto asi.

Tātad vēlos ar jums parunāt par tēmu, kas Jūs visus noteikti interesē vismazāk , un tas ir par manām interesēm. Un kaut kur starp Meganu Foksu, un citām lietām, ko esmu savā dzīvē redzējis. Pareizāk sakot savā galvā esmu izdomājis. Tātad tas ir par Dudsons. Kas ir mans mīlētākais šovs patreiz. Jo lai gan viņš ir kinda Jackass, bet tomēr viņš ir tik ļoti more fun. Jo tas ir par 4 draugiem, kas vienkārši izauga darot stulbības un sāka tās filēmēt, un kaut kā soli pa solim tas viss, kas ar viņiem notika. Notika. Tātad laikam tas, kas tagad notiek ir tas, ka viņi no savas tālās Finlandijas ir tikuši pie MTV šova in the USA.

Labi, nedaudz par Meganu Foksu, es tikko atcerējos, ka kaut kur dievs vien zin, vai arī ko jūs katrs pielūdzat, man bija atziņa, ka mana simpātija pret Meganu Foksu. Ir neintresanti. Pareizāk citātos ir tāds, ka man ir neinteresanta gaume. Un tiko aizdomājos, kas varētu būt interesanta gaume. Un secināju, ka man liekas,kad kādam būtu simpātijas pret rakstāmgaldu, kuram ir tikai trīs kājas no četrām, un viņam mugurā (galdā, velns nezinu kā tas anatomiski sanāk) ir zili skolnieču svārki, un blonda parūka. Lūk tas ir tas,ko es sauktu par interesantu gaumi !

Bet tas, ko es domāju pie sevis ir tas,ka man liekas,ka tas ir pārsteidzoši kā viņi gadu gaitā dzīvojot kaut kādā absurdā ir saglabājuši savu draudzību. Ir tikuši pie visām lietām, kas ir slavas, šoviem, apbraukāt pasauli. No sirds darot to, ko viņi mīl. Un darot to draugu pulkā. Labi, laikam jau klāt tam,kas nāk naudai un slvai man skauž tā draudzības saikne, kas viņiem ir visu to darot un pure fun. Man liekas,laikam jau tāpēc, ka tas bija ,kas tāds, ko pats vēlējos, kad augu. Tas, kas ir kad cilvēki dzenās pēc sapņa, nevis pēc realitātes, ko laikam izdariju es. Man par to nedaudz žēl.

Galvenais secinājums ir tas,ka iesaku šo šovu, viņš mani vienkārši pozitīvi uzlādē uz vēl divām dienām pēc tam, kad viņu redzu, un gribās doties pašam darīt muļķības. Kā jau saku tieši dēļ viņu draudzības un attieksmes pret tām lietām ko viņi dara un kā viņi to dara. Laikam sen to neesmu redzējis dzīvē.

Hoiza interwebz,

Es pat nezinu, kā lai jūtas šajā dienā, kad mēs esam pārdzīvojuši Xintijas (vai dievs vien zin, kā tas rakstās un izrunājas) vētru. Bet, kas mani fascinē ir nevis fakts, ka es nezinu pēc kādiem kritērijiem vētras tiek sauktas par vētrām, bet gan tas, ka es ļoti sapriecājos,ka vētras parasti tiek nosauktas viņu atklājēju vārdā. Un līdz ar to es gaidīšu, kad kāds cilvēks no Latvijas atklās vētru. Un pie visiem dieviem es ceru, ka viņu sauks par Maigoni. Es svēti nevaru sagaidīt dienu, kad kāds kliegs, cilvēki, slēdziet ciet durvis un glābiet savus bērnus. Maigonis tuvojas.

Otra lietas,kas mani priecē ir tas,ka zemestrīce ir nobīdījusi zemes asi, un es esmu zaudējis vai ieguvis mikrosekundi dienā. Tas ir fakts, kas mani uztrauc, jo es tiešām nesaprotu man ir jāpriecājas vai jāskumst, jo neviens nesaka uz kuru pusi. Vai es palieku ātrāk vecs, vai arī esmu ieguvis lieku sekundi savai dzīvei klāt. Velns, mikrosekundi. Bet tam nav nozīmes, jo es nesaprotu vai man ir jāpriecājas par dzīvi vai jāskumst par to kā viņa gaist manā acu priekšā.

ak sveicināts internet otrdienā, diena, kas seko pēc pirmdienas, kas ir manis atklātā (jo kā maz kam ir zināms, pirmdienu atklāju es, tā ir diena, kas seko naktij no ceturdienas un svētdienu) nīstamākā diena. Un ja es būtu dievs, tad katra diena būtu piektdiena un algas diena. Līdz ar to es visticamāk esmu ne vien ideāls dievs, bet arī izcilākais iespējamais priekšnieks. Un vēl civlēki saka, ka man ir problēmas ar pašapziņu.

Bet cita lieta ar ko man ir problēma, tas ir hidroksīdu grupas, un problēma ir tāda, ka viņas mēdz beigties. Labi patiesība ir tāda, ka es sapratu, ka esmu sasniedzis savu dzīves limitu, jo iegādājos pastāvīgā klienta karti ķēdēs, kas izplata substances, kas dara kaunu sabiedībai. No otras puses tādu nevar iegādāties. Un sabiedrībai kaunu arī dara kāds cits. Un vispār kurš izdomāja, ka veikalu kopums ir jāsauc par ķēdi. Drīzāk ir izmisīgā klienta karte krustpunktā / tabakas namā, kas man liek domāt par to, ka vai man ir problēma, ka vēlos pirkt savu viskiju lētāk un ar akcijām. Vai tā ir problēma vai tikai alkatība ?

Pavisam citu mana orgānu atrofēšanās frontē ir atkal atvēries mans ideālais kebabs, kur galvenā problēma, ka viss ēdiens ir tikpat fantastiski garšīgs kā pirms tam. Kas nozīmē ,ka mana riepa augs lielāka un platāka, un man viņai būs jādod vārds. Es domāju viņu saukt par savu lielo ģenerāli, jo savu mazo es vairs neredzēšu. Vismaz pats jau nē. Tādējādi viņš tiks aizmirsts. Dievs dod, lai kādreiz par ideālo vīrieša formu kļūtu rubensa tipa vīrietis.

Bet vienīgais, kas mani varētu glābt ir fakts, ka sestdien es dodos tetovēties un tur visticamāk arī mazinās manu fiskālo stāvokli par labu mazajam latviešu uzņēmējam, un līdz ar to šāda veida izklaidēm man vairs naudas neatliks. Bet esmu no sirds satraukts, jo man nav ne jausmas pie kāda risinājuma mēs nonāksim, ko atvasināsim no manām skicēm un kā tas vispār beigsies. No pieredzes runājot tas ir pilnīgi neparedzami. Es jūtos kā Lauris Reiniks, kad viņš pirmo reiz atklāja solāriju un matu laku, un saprata savas neierobežotās iespējas.

Tātad internet uzvedies kārtīgi un domā par skaistām lietām dzīvē. Teiksim mani. Nē, tas laikam atkal nav pareizais teiksim par... Tā jāizdomā kaut kas oriģināls, lai šoreiz tā ir kāda no Kubasovu māsām. Labi tas neskaitās, tur nekā skaista nav, lai gan no otras puses vienmēr ir svarīga kāda ir personība. Bet tur arī nekā nav. Eh, vēl viena dzimta, kas lemta izmirt. Ja vien nesapārosies ar Reinikiem un radīs pasaulē stulbāko atzaru Homo Idiotus. Nē, nopietni nav smieklīgi es nevaru izdomāt neko citu kā Megana Foksa. Tātad aizmirstam visu un domājam par ... Velns, kas ir skaistākā sieviete Latvijā ? Ja padomājāt es, tad tuvu taisnībai. Labi tiešām fuck it domājam par Tairīnu . un turam dziļi sirdī, ja kaut ko ļoti vēlamies, tad noteikti ir kāds cilvēks uz pasaules, kas to dabū mūsu vietā.

Tātad dārgais interebz,

Ja jau es tad jau visi arī, laikam bija otrādi ja jau visi, tad es. Tātad mans augsti godājamais un ļoti cienījamais vārds Andrejs, šajā platumā grādā ir pārstāvēts ar 22 706 indivīdiem.

Un mana mīļākā sadaļa šī vārda skaidrojums:

Slīpēts, piesardzīgs un strādīgs. Slīpēts un piesardzīgs, tāds viņš (ar ko es domāju sevi, eh sen jau bija laiks pāriet uz sevis uzrunāšanu 3 personā.) labi viņš bija domāts es, viņš ir slīpēts un piesardzīgs ar vienu mērķi dzīvē, kad vairs nav jāstrādā, vai arī ir jāizvairās no sevis pārslogošanas. Strādīgs esmu dažreiz, kā teica kāds mans labs draugs, kamēr man ir interesanti, tikmēr viss būs labi, kad man paliek garlaicīgi tad... Laikam kaut kas bija saistībā ar zirgiem, kurus nošauj.

Labprāt neuzkrītoši rāpjas pa karjeras kāpnēm. Pārsvarā vienkārši rāpjas pa kāpnēm... Bet neuzkrītoši pa karjeras, jo to neredz neviens, pat viņš pats. Bet glaimojoši jau bez gala. he he he he he bez gala ....


Ir impulsīvs, neiecietīgs, taču praktiskums viņa dzīvē parasti ņem virsroku. Labi, tas viss ir tiesa cik vien var būt, neciešu līdz sirds dvēselei, ka savu mīļo dzērienu sauksim to par lack babel nevaru dabūt pēc 22:00. Praktiskums ņem virsroku tad,kad visur likumi nedarbojas.

Andrejam ir laba īpašība - sievietē redzēt to, ko pats vēlas. Principā es pārvietojos pa zemi un redzu visur Meganu Foksu. Ah, katrā no mums ir mazs Andrejs, un visās meitenēs ir Megana Foksa. Lai cik perversi tas neskanētu.

Nepacietība dažkārt ir Andreja klupšanas akmens. Kā dziedāja filmā Lion King: "i just can not wait to be king"

Labdien, mani sauc Andrejs, un man ir atkarība no Meganas Foksas,

Tā vakardien es viennozīmīgi dzirdēju labāko teicienu, ko jebkad biju dzirdējis. Vismaz labāko, ko es biju pēdējās nedēļās dzirdējis. Vispār man pēdējā laikā ir kaut kāds prieks par frāzēm, ko cilvēki izsaka. Labākais citāts manā vakardienas vakarā tātad ir "Es neatceros,ko es teicu, bet es nemeloju".

Kaut kas skaists un patiess man liekas šajā frāzē. Cilvēka ticība saviem vārdiem un uzskatiem, kas atspoguļojas šajā. Man laikam tādas pietrūkst.

Cita lieta par ko man šodien ir prieciņš un grozās par LMA karnevālu, kur teiksim ņemot vērā viņu tēmu melns un balts, kas varētu būt tikpat lieliska tēma kā teiksim šī gada maskuballes temats visi ierodās maskās. Nē. Tad jau neko. Bet labi, ko nu es te domāšu un runāšu par radošajiem prātiem, es tomēr esmu racionāls, kas ir tas vārds ko es meklēju idiots, muldoņa... ak jā domātājs.

Bet labi, ja es nebūtu slinks, man tam visam likās, ka ir tikai trīs lieliski tērpi kā ierasties:

1. Kinderola , black on the outside, white on the inside. Vai arī kā pārējā pasaule to pazīst Maikls Džeksons
2. Atrast sev draugu afro latvikāni, iet divatā un teikt, ka esam kostīms
3. Megana Foksa. Es varētu iet kā megana foksa, balta āda, gari melni mati. Tas man liek domāt, vai tumšmates pēc noklusējuma visu savu dzīvi jau nestaigā kostīmā?

ola, la interneto

Es secinu, ka diezgan intensīvi esmu pārcēlis sevi uz youtube, un dīvainā kārtā tas ir tieši tāpēc, ka man liekas,ka kopš esmu cibā esmu iemantojis izteiktu mīlestību pret cilvēciskiem blogiem. Lai piedod mūsu blogosfēras elite, kas par mani nav informēta, bet ah mans dievs, ja neesi datoriķis/sociālā mārketinga eksperts viņus lasot rodas vēlme izbāst galvu pa logu un noķert krītošu lēstaku ar savu galvu.

Tātad youtube ir idēla vide, kur es redzu 100% paralēles ar cibas ierakstiem ar vienu vienkāršu atšķirību šie vairs nav ieraksti, bet video. Un es kā alfanabēts ar izteiktu naidu pret daudz burtiem to daudz vieglāk uztveru. Eh, noteikti šajā brīdī sāpēs nokliedzās 1000 latviešu valodas skolotājas. Lai gan man liekas, ka es esmu liela zārka nagla latviešu valodā kā tādā. Gramatika nav mana stiprā puse. Mana stiprā puse ir analītiskā domāšana. Izanalīzē situāciju un nedari šodien to, ko var izdarīt rīt. Gudrs vīrs Tvena kungs reiz bija.

Lai gan no otras puses man pēdējā laikā priecē atkal jau frāzes kā analizēt un dibināt. Laikam taisnība ir ka bērns cilvēkos nekad nenomirst. Manējais nelietis pat ir iemācījies peldēt visā alkoholā. bet tā par ko es runāju ?

Jā, youtube, tie cilvēki tur ir lieliski un attapīgi. Lai gan Lettermana kungs ir mans līderis asprātībā tāpat. Atkal izteikšu nožēlu, ka mums nav nedz vēlo vakaru šovi, kas neiesaista savdabīgus čatus pēc 12 LTV 1. Un nav video blogera, ieteiktu kādai simpātiskai meitenei ģērbties pieticīgi un to uzsākt. Garantēts, ka skatījumi būs daudz jo daudz.

Vismaz man liekas,ka dzīvē un internetā viss ir pa vecam skaistām sievietēm viss izdodas vieglāk. Bet vienmēr var cerēt, ka viņi patiesībā ir vientuļi un skumji, un bagātie cilvēki ir nelaimīgi un slavenajiem ir citas kaites. Vai arī tā bija man ilūziju pasaule... Nē, mana ilūziju pasaule bija, kur es esmu bagāts un skaists. Un mana sieva ir Megana Foksa, baseins man ir pilns ar black label, un ikdienu es pavadu būdams vienkārši awsome. Tā atkal pārceļos uz savu fantāziju, tur man patīk kaut kā labāk, realitātē ir kā teica dziesmā, bet dzīvē viss ir savādāk. Jo dzīvē es esmu tikai awsome.

p.s. lūk tāpēc es ienīstu olimpiādi, kad man ir jāizdomā savas fantāzijas, bet nevis varu skatīties seriālus, kur kāds to ir izdarījis manā vietā.

Teiksim šodien esmu saņēmis piedāvājumu par to, ka man atkal varētu būt mans jaunais bezmaksas frizieris. Kas protams ir labi, ja vienīgi tas,ka man ir jādabū sevi uz Čikāgu USA. Tas varētu būt ekstrēmākais, ko darīt dēļ matu griezuma, triekt cauri pasaulei. Varbūt ir jākļūst pašam par frizieri. Es gan neesmu drošs, vai kāds būtu pietiekoši neprātīgs, lai nāktu pie manis frizēties. No otras puses es neesmu drošs, vai vispār vajadzētu atļaut man darboties ar asiem priekšmetiem. Visticamāk nogalināšu sevi.

Otra lieta, ļoti sapriecājos par to, ka šodienas cibosfēras prieki ir par seksīgāko tv aktieri un aktrisi. Man jau liekas,ka ja skatās no džeku puses, tad jau tagad par Henku Modiju kā vīrieša dzīves prototipu atrast lābāku nevar. Viņš pārvietojas ar poršu. Sievietes krīt viņam ap kaklu, un viņš pelna naudu ar to, ka sūdzas, ka viņš vairs nepēj rakstīt grāmatas. Citiem vārdiem sakot nedara neko. Pa lielam vidusmēra tīņa sapņu dzīve, vai arī manējā, neesmu drošs.

Bet labi, es palieku pie tā, ka ja mēs runājam par seriālu ideālajām aktrisēm tad tā ir Candice Accola, bet man vispār ir psiholoģiskas dabas problēmas ar blondīnēm.

Sveicināts pirmdiennet,

Es esmu savā nodabā atklājis pāris lietas. Viena no tām ir tā, ka viennozīmīgi, ja Tu iesaisties diskusijā ar savu labāko draugu par doplera effektu, tad tas ir viens no pasaules efektīvākajiem veidiem kā atbaidīt meitenes no sava galdiņa. Un vēl nelieši saka, ka geek is the new sexy. Meli ! Tie visi ir meli, tā nav.

Cita lieta par ko esmu sapriecājies ir par faktu, ka tev mājās nobeidzas boilers. Man vienmēr ir fascinējis, ka manī nav vīrietis eksperimentators, un nav radusies vēlme līds starp gāzi, ūdeni un elektrību. Pamatā tāpēc, ka es visticamāk dabūšu ar elektrību pa pirkstie, mēģināšu pieķerties pie liesmas un kaut kādā mistiskā veidā noslīkšu. Bet tas,ka problēma izrādās, ka vienkārši viņš ir jāiztīra, tas mani mulsināja. Protams jautrs bija arī meistars, kurš visam šim aparātam darbojieties vēl skrūvējās pa vidu. Tādējādi zaudēju vēl pāris savas pēdējās muskulinitātes pazīmes. Turpmāk vispār sākšu staigāt kleitā.

Un lieku reizi secinu, ka pirmdienas man sāk nepatikt aizvien vairāk un vairāk. Galvenokārt jau tāpēc, ka es kā parasti esmu apņēmies kaut ko sākt darīt ar pirmdienu un protams, ka neesmu to izdarījis. Mani tas mulsina, pirmdienas ietver sevī manu sapņu, cerību un izdarību nogalināšanu. Viss pirmdienas ir izdomājis sātans, tas pats kurš izdomāja uzvalku, kurš ir pasaulē nepraktiskākais apģērbs visiem gada laikiem.

Un es officiāli pasludinu konkursu, kur meklēju sev draugu grupu, kas nedzer alu. Man liekas,ka tas ir vienīgais, ko es daru brīvdienās jau daudzus gadus. nez vai alus var kļūt par hobiju.

Un vakardienas labākais citāts, kad tu zvani un jautā cilvēkam, kur ir veikalā sēklas, Tu ar to es domāju es, saņem atbildi, ka sēklas ir tur kur rieksti. Loģiski pasaule, loģiski.

man liekas,ka es miega ziņā ienīstu šo nedēļu, bet labrīt.

Tātad vakar izbaudīju to prieku un laimi un biju Art & Copy filmā. Teikšu godīgi Lois ir tas,kuram vēlētos līdzināties dēļ iekšām. Bet esmu pilnīgi drošs, ka pēc filmas visi kreatīvie gāja un teica, kā mūs ir samaitājuši account executives, kas tikai pakļaujas klientiem, bet visi šie iet un domā jā, bet Latvijā tas nav reāli, jo lats ir jānopelna. Bet filma ir spēcīga un laba. Labprāt tādu novietotu uz sava cietā diska. Bet šajā visā sakarā radās doma, kas notiktu, ja nu kāds uzspridzinātu visu Rīgas kinoteātri, ardievas Latvijas reklāmas industrijai. Un ja jau par reklāmām tad līdz nāvei akcentēšu šo pepsi reklāmu. Dievs ar visu, kas viņai no estētiskā. Bet tas kā viņa atspoguļo paaužu ciklu. Un emocija, kas nāk līdzi, uzruna uz auditoriju. Fuck it, es viņu lieku kā etalonu, kuru teikšu godīgi neticu, ka kāds pie mums sasniegs. Tajā dienā es noteikti atradīšu zem gultas Meganu Foksu.

Neliela mīlestība man vienmēr ir bijusi pret tumsu. Es nezinu kāpēc, bet man liekas,ka es vinekārši varētu sēdēt mājās tumsā un domāt. Labi, meloju domāt es nevarētu šī sokrātiskā skola man ir garām, un kā jau minēju, ja jau filazofija tad tikai sofistika. Nav ko daudz. Bet par tumsu runājot. Es secinu, ka par spīti tam, ka esmu sociāli destruktīva būtne. Es mīlu mieru klusumu, austiņas uz ausīm, un rakstīt vārdus, vai vienkārši mētāties par domām. Es tad jūtos mierīgi un droši un harmonijā pašam ar sevi. Laikam jau ilūzija no tā, ka es viens. Varbūt ir laiks radīt savu civilizāciju, kas visu laiku dzīvo tumsonībā.Ui, pareizi tādā jau dzīvoju.

Sveiciens dienā, kad pirāti nevarēja nozagt filmu,

Maziem bērniem parasti ir prieki, un tādi mēdz būt arī man. Un man tas viennozīmīgi ir Art & Copy filmas izrādīšana. Man liekas,ka tā ir filma,ko es gaidu jau vairāk kā pusgadu. Un teikšu godīgi, man liekas,ka vienīgais ar ko pirātisms acīmredzami nevar cīnīties ir ar reklāmas industriju.

Otra lieta,kas mani sāpina ir tas,ka ja saliek kopā mūsu spožākos prātus, kas ir Rubīns, Stendzinieks, Mūrnieks (kura izcilākais sasniegums manās acīs aizvien ir iemest ķieģeli logā) un Leitis (kuru kā saprotu ir jāciena un jāzina, bet laikam, es vēl esmu par jaunu, bet visticamāk par stulbu, lai zinātu) un ko viņi izdomā par saukli ir Make idejas not war. Tad jau man atliek tikai teikt, ka te vairāk iederētos Make money not sense. Man liekas,ka nav nekas trakāks kā izvazāt 70 gadu saukli, kuru jau Buša Jr. izvazāja iekš tās āmērikas visi, kam nebija slinkums. Bet no otaras puses kā teica kāds gudrāks cilvēks par mani (neticēsiet, bet tādi ir) reklāma ir 85% apjukuma un 15% komisijas.

Bet te nu man ir žēl, jo Stendzinieks, lai kā man nepatiktu viņa spēja ietekmēt sabiedrības viedokli un likt ticēt visam, ko viņš saka. Te ir mana atsauce uz metorītu, kur tikai pēc viņa publikācijas puse jauno censoņu teica, nu ļoti laba akcija. Bet es dievinu viņu kā copywrighter. Te nu viņš ir nepārspējams. Un izdomā šādu nosaukumu. Par burvīgo ideju, ka viņi visi ir piedauzīti nemaz nerunājot. Te jau atkal es pat nespēju atcerēties cik reizes es šo esmu redzējis. Tikai nevaru atcerēties oriģinālu. Vai arī vienkārši nekad neesmu to zinājis.

Labi, te īsumā es saku tā, ka es piekrītu Ogilvy kungam. Kā es zinu viņs visu mūžu ir gaidījis manis atzinību. Tikai es diemžēl piedzimu nepareizā laikā, un viņs par manu eksistnci nezin. Jā, noteikti to ietekmēja tikai laikmets. Tātad tam,kam es piekrītu ir tas,ka viņš teica, ka labas idejas ir jāiemācās zagt, tad atdarināt un tikai radīt savas. Bet šeit jau ir par traku. Vismaz no radošās elites.

Ja jau es par šo tēmu runāju, un nedrīkstu novirzīties no savas mīļākās tēmas Meganas Foksas. Tad viņa ir uztaisījusi Emperio Armani reklāmu, kur es teikšu godīgi, ka ir izcils talants cilvēkiem uztaisīt reklāmu no kuras es varu iemigt, par spīti tam, ka tur ir Megana Foksa iekš ļoti maz, sauksim to par apģērbu. Kaut kā man liekas,ka video var koncentrēties tikai vairāk kā uz seju un vēderu. Lai gan nav tā, ka es sūdzos. Bet ja viņi filmētu visā augumā, kaut mazākajā kustībā un dinamikā. Kopā ar melni balto noskaņu, ko rada. Tā reklāma izceļoti visu internetu un būtu leģendāra skaistuma un mākslas iemiesotāja.

Tātad esmu runājis. Pasaulē nekas nav mainījies. Un mana kritika ir kā ... Es pat nevaru atrast metaforu. Man sevis vienkārši paliek žēl.

Sveiks dārgais internet,

Secināju, ka savā jaunatklātajā piedzīvojumu garā esmu sajucis prāta un eksperimentēšu ar lietām. Bet tikai ne ar studentu lietām, jo tā studentu lieta ir taisna un cieta. Un tas mani mazliet biedē.

Bija doma, ka tā kā tvitil dī tvitil dā ir tāda lieta kā Dievs. Nez vai to ir labi saukt par lietu, labi lietotājs Dievs. Lai ko viņš arī savā nodabā lietotu. Tātad par spīti tam,kam man liekas amizanti saņemt savā e pastā ziņu, tagad tev seko Dievs. Es pat pirmajā brīdī samulsu, un domāju, taga es ellē nonāku for sure. Jo viņš ne tikai redz visu, bet lasa manus tvītus.

Bet labi tātad doma bija piedurties par tēmu un uztaisīt lietotāju Sātans. Un tad rakstīt no šādas skatu punkta. Diemžēl tas bija neiespēja jo visi stilīgie sātan veidīgie vārdi bija aizņemti. Par ko man tiešām ir žēl, jo man tiešām bija interesanti paskatīties uz lietām, caur tādu ļaunuma prizmu. Līdz ar to otra lieta, es vienkārši esmu nolēmis tviterot angliski. Un tam par prieku, jo šādus manus tvitera veidus nosauca par garlaicīgiem, es uztaisīju sev jaunu accountu.

Līdz ar to skaidrs ir tas,ka es tiešām esmu nonācis punktā, kad varu krist uz nerviem cilvēkiem vairākās valodās. Lai gan no otras puses nezinu vai kādu tas interesēs. Un lūk tā ir mana sāls es vēlos pamēģināt savākt sekotājus par spīti faktam, ka nevienu nepazīstu un nevaru sasaukt savus draudziņus. Bet ja ir interese droši: not so wise guy

Otra lieta, kas noteikti Jūs priecēs es esmu atradis savu rudmati un līdz tagad Andreja Enģeļi ir pilnībā pabeigti. Un tas patiesībā ir skumjš brīdis manā dzīvē, jo tagad man ir jādomā jauna ilūziju lieta ar ko nodarbināt savu prātu. Bet labi, Sabinai Kelijai un Meganai Foksai es pievienoju Taryn Southern (nemaz necentīšos to latviskot). Tagad laikam būs jāatrod cita produktīva nodarbe savai dzīvei. Kad savus eņģeļus esmu apkopojis.

Un cita problēma, ko es esmu atklājis, ja mēs skatāmies uz šo bildi es secinu, ka man ir problēma ar meitenēm ar jauku skatienu un pelēku džemperi. Jo ja kāds izskatoties šādi pienāktu man klāt un pajautātu.... Labi, ja man pajautātu jebko es atbildētu kā aafkjf jksdsd. Jo man liekas, ka es vienkārši stāvētu un man tecētu siekala. Man liekas,ka man ir problēmas. Un man liekas,ka es ar to par daudz lepojos. Varbūt tiešām laiks psihologam. Lūk gavēnī es varētu atteikties no vājības pret sievietēm pelēkos džemperos.