Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Hoiza interwebz,

Es pat nezinu, kā lai jūtas šajā dienā, kad mēs esam pārdzīvojuši Xintijas (vai dievs vien zin, kā tas rakstās un izrunājas) vētru. Bet, kas mani fascinē ir nevis fakts, ka es nezinu pēc kādiem kritērijiem vētras tiek sauktas par vētrām, bet gan tas, ka es ļoti sapriecājos,ka vētras parasti tiek nosauktas viņu atklājēju vārdā. Un līdz ar to es gaidīšu, kad kāds cilvēks no Latvijas atklās vētru. Un pie visiem dieviem es ceru, ka viņu sauks par Maigoni. Es svēti nevaru sagaidīt dienu, kad kāds kliegs, cilvēki, slēdziet ciet durvis un glābiet savus bērnus. Maigonis tuvojas.

Otra lietas,kas mani priecē ir tas,ka zemestrīce ir nobīdījusi zemes asi, un es esmu zaudējis vai ieguvis mikrosekundi dienā. Tas ir fakts, kas mani uztrauc, jo es tiešām nesaprotu man ir jāpriecājas vai jāskumst, jo neviens nesaka uz kuru pusi. Vai es palieku ātrāk vecs, vai arī esmu ieguvis lieku sekundi savai dzīvei klāt. Velns, mikrosekundi. Bet tam nav nozīmes, jo es nesaprotu vai man ir jāpriecājas par dzīvi vai jāskumst par to kā viņa gaist manā acu priekšā.