Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

man jau arvien vairāk sāk šķist, ka tā ir sabiedrība. jo veiksmīgāks dzīvē tu esi, jo par gudrāku tevi uzskata. un par mācīšanos. ja cilvēks, kurš izmācījies līdz doktora grādam, guvis baigos panākumus - tā, lūk, ir izglītība, ko viņš ieguvis, mācieties, bērni. kad parasts lauku puišelis, kurš var lepoties tikai ar RAV izglītību, kļūst par miljonāru, visi saprot, ka moš tomēr izglītība nav tā, kas tev to dzīvi uzreiz nodrošina. gudrība, acīmredzot, nav viena. vieni mācās līdz trīsdesmit gadu vecumam un tikai tad viņi ir gatavi kaut ko sasniegt, citiem, savukārt, tas čujs, poņs un ņuhs kaut kā vienkārši ir. un visi dzenas to pierādīt, jo nostrādā vēlme parādīt, ka viņi kaut ko ir sasnieguši savās dzīvītēs. un to, ka augstajā amatā sēdošais ir gudrs, bet malkas cirtējs nav, pēc sabiedrības domām, pierāda panākumi, respektīvi, gudrs cilvēks vienmēr sasniegs visu, ko vēlēsies. bet varbūt malkas cirtējs visu mūžu ir gribējis būt malkas cirtējs?

(Reply to this) (Thread)

tur jau tas joks! kāpēc nevar būt cilvēks,kas caur fizisku darbu gūst estētisku baudu kaut vai no tā,ka viņa darba rezultāti ir acīmredzemi un tūlītēji novērtējami.
skaidrs Tu esi sabiedrības pusē!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka es neesmu sabiedrības pusē! es izklāstīju savu viedokli par to, kā, manuprāt, gudrība tiek novērtēta. es domāju, ka gudrība katram ir cita un to katrs iegust ilgākā vai īsākā laikā. tur jau tā lieta, ka var būt. galvenais ir, lai cilvēks savā dzīvē būtu laimīgs, jo viņš ne jau citiem kaut ko pierāda, bet gan dara to sevis labā. tieši tādēļ malkas cirtējs, kuru kāds augstā amatā sēdošs cilvēks nodēvētu par muļķi, iespējams, ir daudz gudrāks ne tikai tadēļ, ka savu darbu dara ar prieku, bet arī tādēļ, ka nav pārdevies. gudrība vispār, man liekas, nevar nebūt nekāda nobeigta darbība - tieši tagad, redz, esmu kļuvis gudrs. gudrība nāk ar laiku un pieredzi bla bla. gudrs cilvēks cenšas iegūt laimi, muļķis - naudu.
nu gan es galīgi saputrojos.

(Reply to this) (Parent)